Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pasaulē diabēta slimnieku skaits pēdējo 35 gadu laikā trīskāršojies, kāda ir situācija Latvijā?

Viens no globālajiem mērķiem, ko uzstādījusi Pasaules veselības organizācija, ir cukura diabēta izplatības pieauguma apturēšana līdz 2025.gadam, atgriežot to 2010.gada līmenī.

Laika posmā no 1980.gada, diabēta slimnieku skaits pieaugušo cilvēku vidū (18+ gadi) globālā mērogā ir trīskāršojies. Ja 1980.gadā pasaulē bija 108 miljoni diabēta slimnieku, 2014.gadā to skaits sasniedza jau 422 miljonus.

Jaunais pētījums sniedz līdz šim plašāko ieskatu diabēta izplatības tendencēs vispasaules mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka diabēts pakāpeniski kļūst par milzu problēmu valstīs, kur iedzīvotāju vairākumam ir zemi un vidēji ienākumi.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Lancet”. 

7.aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules veselības dienu, kuras galvenais mērķis ir cilvēku redzes lokā pacelt aktuālākos veselības jautājumus. Šogad, 2016.gadā, par Pasaules veselības dienas tēmu ir izvēlēta cukura diabēta problēma.

“Cukura diabēts ir kļuvis par vienu no galvenajām problēmām sabiedrības ve selībā. Populācijas novecošanās un augošs aptaukošanās līmenis ir novedis pie tā, ka diabēta slimnieku skaits pēdējo 35 gadu laikā dramatiski pieaug,” problēmas nopietnību skaidro profesors Mahids Ezati (Majid Ezzati) no Londonas Imperiālās koledžas (Lielbritānija).

Gadījumā, ja pašreizējās tendences saglabāsies nemainīgas, iespēja, ka 2025.gadā tiks izpildīts globālais mērķis par cukura diabēta izplatības samazināšanu līdz 2010.gada līmenim, ir praktiski nereāla – aptuveni 1% sievietēm un mazāk nekā 1% vīriešiem.

Lai iegūtu precīzāku situācijas pārskatu, pētnieki ņēmuši vērā faktu, ka diabēta risks parasti pieaug, cilvēkam novecojot, un, ka dažās valstīs populācijas ir ievērojami vecākas - tādēļ pētījumā rēķināta vecuma koriģētā (age-adjusted) cukura diabēta izplatība.

Pētījuma veikšanā zinātnieki izmantoja datus no 751 pētījuma, kuros bija apkopoti rezultāti par 4,372,000 astoņpadsmit un vairāk gadus veciem cilvēkiem visā pasaulē. Apkopotā informācija aptver visas pasaules valstis.

Apkopotie dati liecina, ka laika posmā no 1980. līdz 2014.gadam no cukura diabēta vairāk ir cietuši vīrieši. Arī diabēta izplatība vairāk ir pieaugusi tieši vīriešu vidū – kamēr vīriešiem diabēta saslimšanas gadījumu skaits pēdējo 35 gadu laikā ir divkāršojusies (no 4,3%–9%), sievietēm rādītājs pieaudzis tikai par divām trešdaļām (no 5%–7,9%).

Lai gan, skatoties neapstrādātajos datos, Rietumeiropā parādījās vērā ņemams diabēta gadījumu skaita pieaugums, vecuma koriģētie rādītāji izrādījās relatīvi stabili. Tas nozīmē, ka diabēta izplatības pieaugums Eiropā galvenokārt skaidrojams ar populācijas novecošanās procesu. Turpretī daudzās vidēju un zemu ienākumu valstīs (piemēram, Ķīnā, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā, Ēģiptē un Meksikā), kurās iedzīvotāju vidējais vecums ir krietni mazāks nekā Eiropā, pēdējo 35 gadu laikā cukura diabēta izplatība patiešām ir ievērojami pieaugusi.

Pētījums atklāj arī to, ka saslimšana ar diabētu pēdējo 35 gadu laikā pieaugusi arī, piemēram, Japānā, valstī, kas izsenis zināma kā vieta, kur uztura īpatnību dēļ diabēta radītās problēmas ir mazākas. Tiesa, sievietēm diabēta izplatība patiešām nav augsta – pēdējo 35 gadu laikā diabēta izplatība ir pat sarukusi no 5,3% līdz 5%, taču vīriešiem 2014.gadā diabēta sastopamības rādītājs sasniedza 8,4% (1980.gadā – 5,7%), kas ir līdzīgs līmenis kā daudzās Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs (piemēram, Ungārijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā un Polijā). 

Nevienā no apskatītajām teritorijām netika konstatēts vērā ņemams diabēta gadījumu sarukums.

Pētījumā zinātnieki atsevišķi neizdalīja 1.tipa (pazemināts insulīna daudzums) un 2.tipa (traucēta insulīna izmantošana šūnās) diabētu, taču 85-95% gadījumu pieaugušiem cilvēkiem ir 2.tipa diabēts, tātad visticamāk pieaugums lielākoties noticis 2.tipa diabēta izplatībā.

“Aptaukošanās ir 2.tipa diabēta svarīgākais riska faktors, un pagaidām mūsu mēģinājumi cīnīties ar šo problēmu nav izrādījušies veiksmīgi,” situāciju komentējis profesors Ezati.

Pētījumā noskaidrots, ka viszemākie diabēta rādītāji ir Eiropas ziemeļrietumu daļā (Šveice, Austrija, Dānija, Beļģija, Nīderlande), kur ar cukura diabēta vecuma koriģētā izplatība ir mazāka par 4% sievietēm un 5–6% vīriešiem. Augstākie rādītāji ir Polinēzijā un Mikronēzijā, kur šis rādītājs sasniedz 20% gan sievietēm, gan vīriešiem.

Lielākais diabēta izplatības pieaugums kopš 1980.gada noticis Klusā okeāna salu valstīs, Vidusaustrumu valstīs un Āfrikas ziemeļu daļā. Piemēram, amerikāņu Samoa salās diabēts ir konstatēts trešajai daļai no visiem pieaugušajiem salu iedzīvotājiem.

Lai gan diabēta sastopamība visstraujāk augusi vidēju un zemu ienākumu līmeņa valstīs, problēma skārusi arī pasaules turīgās valstis, piemēram, ASV, kur vecuma koriģētā diabēta sastopamība sievietēm pieaugusi par 50% (no 4,3%–6,4%) un pat par 80% vīriešiem (4,7%–8,2%).

Kopumā vismazākā diabēta izplatība pēdējos 35 gados ir bijusi Beļģijā, bet vislielākā – Tokelau salās.

Latvijas situācija globālā mērogā ir uzskatāma par salīdzinoši labu – no 200 pētījumā apskatītajām teritorijām pēc diabēta izplatības pieauguma (1.vieta – valsts ar lielāko gadījumu skaita pieaugumu, 200.vieta – valsts ar lielāko samazinājumu) Latvija atrodas 174. vietā sieviešu grupā un 181. vietā vīriešu grupā. Pēdējo 35 gadu laikā Latvijā diabēta slimnieku skaits ir pieaudzis. Lielāks diabēta gadījuma skaita pieaugums bijis vīriešu vidū. Pēc zinātnieku prognozēm 2025.gadā no diabēta Latvijā cietīs 7,5% sieviešu un 9,9% vīriešu.

Avoti:

alphagalileo.org
thelancet.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.