Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tehnoloģijas

Izgatavotas molekulāra izmēra gaismas diodes

diode

Lielākā daļa mūsdienu elektronisko ierīču, sākot no temperatūras sensoriem un beidzot ar apģērbā iestrādātām tehnoloģijām un datoru monitoriem, izmanto sīkas, no pusvadītājiem izgatavotas, parasti ar abreviatūru "LED" (light-emitting diodes) apzīmētas, gaismu izstarojošas diodes. Jo mazākas kļūst ierīces, jo lielāks ir konstruktoru pieprasījums pēc miniatūrākiem, plānākiem, stiprākiem un energoefektīvākiem pusvadītājiem. Par jaunākajiem sasniegumiem molekulāra izmēra diožu izgatavošanā vēstī 3 dažādu ASV universitāšu komandu ziņojumi, kas š.g. 9.martā publicēti žurnāla "Nature Nanotechnology" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Izgudrota programma, kas ar skaņas palīdzību neredzīgajiem ļaus "redzēt"

seewithsound2

Pēc programmas „VISION 2020" datiem 1990.gadā pasaulē bija 38 miljoni aklu cilvēku, 1996.gadā – 45 miljoni un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam šis skaitlis varētu sasniegt pat 76 miljonus.

Visbiežāk cilvēki nepiedzimst akli, bet gan zaudē redzi dzīves laikā dažādu infekciju vai citu iemeslu dēļ. Īpaši izplatītas redzes zuduma problēmas ir attīstības valstīs ar sliktiem higiēniskajiem apstākļiem un zemu veselības aprūpes līmeni. „VISION 2020" aprēķini liecina, ka 75% neredzīgo cilvēku būtu bijis iespējams no akluma izvairīties, ja vien to izraisījusī kaite tiktu ātrāk diagnosticēta, tomēr atlikušajiem 25% aklo cilvēku diemžēl iespējas uztvert apkārtējo vidi ar redzes palīdzību nav, turklāt – daļai no viņiem jau kopš dzimšanas.

Lai uzlabotu neredzīgo cilvēku dzīves kvalitāti, 1992.gadā holandiešu inženieris Pīters Meijers (Peter Meijer) izveidoja „vOICe" – algoritmu, kas spēja transformēt skaņās pelēktoņu skalas krāsu attēlus. Programma skenēja attēlu no kreisās uz labo pusi, pārvēršot formas skaņās pēc principa - jo augstāka punkta pozīcija, jo augstāka skaņas frekvence. Piemēram, ja attēlā bija redzama no kreisās uz labo pusi vērsta augoša, diagonāla līnija, tās skenēšanas laikā skaņa palika aizvien spalgāka. Metode ļoti labi darbojās vienkāršu attēlu gadījumā, taču reizēs, kas attēls bija sarežģītāks, tā nolasīšana pēc skaņas signāliem kļuva apgrūtināta un bez īpaša treniņa skaņas izklausījās tikai pēc bezsakarīga trokšņa.

Lasīt tālāk ...

Vai kosmisko teleskopu spoguļus nākotnē veidos sīkas, optiski saistītas daļiņas?

laser traped

Ar optiskajiem teleskopiem iegūto attēlu izšķirtspēju nosaka vairāki fizikāli faktori, taču viens no būtiskākajiem ir spoguļa izmērs - jo tas lielāks, jo labāku attēlu varam iegūt. Cits, svarīgs attēlu kvalitāti un uztveramo starojuma spektru ietekmējošs faktors ir atmosfēras traucējumi. Lai no tiem izvairītos, astronomi ir uzbūvējuši un palaiduši orbītā vairākus kosmiskos teleskopus. Diemžēl, to spoguļa izmēri ir atkarīgi no pieļaujamā ierīces svara, bet tas - no pieejamajā finansējuma. Pazīstamā Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs, piemēram, ir 2,4m un tā izmaksas, ieskaitot daudzos modulī uzstādītos instrumentus, to piegādi, remontus un apkopi, šobrīd sasniegušas jau vairāk nekā 9 miljardus dolāru. Salīdzinoši, šobrīd lielākais, uz Zemes stacionētā teleskopā uzstādītais spogulis ir Lapalmas observatorijas Lielajam Kanāriju teleskopam (Gran Telescopio Canarias - GTC). No 36 astoņstūru elementiem sastāvošā GTC galvenā spoguļa diametrs ir 10,4m.

Ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē finansējuma pieaugums orbitālās astronomijas programmām nav paredzams, zinātnieki meklē risinājumus, kā palielināt kosmisko teleskopu spoguļus, nepalielinot to svaru. Viens no risinājumiem varētu būt optiski, - ar lāzera palīdzību -, saistīta struktūra, kurā spoguli veidotu miljoniem sīku elementu. Par šādas tehnoloģijas iespējamību liecina š.g. 13.janvārī izdevumā "Physical Review Letters" publicētā amerikāņu zinātnieku pētījuma rezultāti.

Lasīt tālāk ...

Bezvadu tīklus pret hakeriem varēs aizsargāt ar grafēna filmām

graphen

Kā vienkārši un tajā pašā laikā efektīvi aizsargāt pret hakeriem savus bezvada interneta tīklus un tiem pieslēgtās ierīces? Datorlietotāji šo jautājumu mūsdienās uzdod arvien biežāk. Britu zinātnieki datu drošības problēmu piedāvā risināt ar caurspīdīgu grafēna filmu palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Japāņi uzlabojuši cilvēkam neuzvaramā 'akmens, šķēres, papīrītis' robota ātrdarbību

Tokijas universitātes Išikavas Oku laboratorija uzlabojusi pagājušajā gadā uzbūvēto robotu, kas, sacensībā ar cilvēku, nekad nezaudē, spēlējot "akmens, šķēres, papīrītis". Ja iepriekš robots savus pirkstus uzvarošajā kombinācijā novietoja "veselas" 20 milisekundes pēc cilvēka kustības beigām, tad tagad tas šo uzdevumu paveic ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāts jauns optiskais disks, kurā ierakstīto informāciju varēs saglabāt miljoniem gadu

20.gs. II pusē izgudrotās digitālās datu apstrādes metodes ir iepriekšējai paaudzei neiedomājamā mērogā samazinājušas informācijas glabāšanai un pārnesei nepieciešamos nesēju apjomus. Piemēram, vienā CD diskā, kas bez vāciņa neaizņem daudz vairāk vietas par kādu biezāku pastkarti, var ietilpināt apmēram 100 000 lappušu teksta bez attēliem. Vidēji tas ir aptuveni 800 grāmatu. Modernāki diski, nepalielinot nesēja izmērus, ļauj ierakstīt vēl vairāk datu. Tomēr ērtības un iespējas, ko sniedz digitalizācija, līdzi atnesušas arī jaunas problēmas. Lielākā no tām - droša ilgtermiņa datu saglabāšana. Praktiski ikvienam personālā datora vai kādas citas elektroniskas ierīces lietotājam ir nācies saskarties ar cietajos diskos vai zibatmiņas ierakstītu datu zaudēšanu elektrotīkla pārsprieguma, spēcīga magnētiskā lauka ietekmes vai nesēja mehāniskas sabojāšanās rezultātā. Nemaz nerunājot par ļaunprātīgu programmatūru izdarītu datu dzēšanu.

Par salīdzinoši drošu datu saglabāšanas veidu speciālisti uzskata to ierakstīšanu optiskajos diskos, no kuriem visizplatītākie ir CD un DVD formāti. Tomēr arī tiem sola tikai aptuveni 100 gadu garu mūžu, pie tam ņemot vērā, ka ierakstītie diski jāglabā īpaši drošā vietā, tumsā un mērenā temperatūrā, kā arī jāsargās tos saskrāpēt - nejauša švīka uz diska virsmas var neatgriezeniski izdzēst ierakstīto informāciju.

Šo problēmu risinot, Tventes (Nīderlande) universitātes Nanotehnoloģijas institūta pētnieks Jerons de Vrī, kurš š.g. 17. oktobrī aizstāvēja savu doktora disertāciju, ir izveidojis jauna tipa, īpaši izturīgu, no volframa un silīcija nitrīda izgatavotu optisko disku, kura mūža ilgums varot sasniegt vairākus miljonus gadu.

Lasīt tālāk ...

Trolliāda: Kaspersky Lab piespiedis bēgt no kaujas lauka vēl vienu patentu trolli

Kaspersky Lab otro reizi pēc kārtas ir guvis bezierunu uzvaru pār patentu trolli un kļuvis par vienīgo uzņēmumu no atbildētāju grupas, kurš nepiekrita maksāt par pretenzijas noregulēšanu un patentu licencēm, par kuru nepārkāpšanu ir pilnīgi pārliecināts. Pēc 1,5 gadus ilgas tiesiskas konfrontācijas Amerikas uzņēmums Lodsys, kas pieprasīja no Kaspersky Lab 25 miljonus dolāru lielu kompensāciju par savu patentu tiesību pārkāpumiem, ir atsaucis prasību bez tiesībām iesniegt atkārtotu pretenziju. Interesanti, ka gandrīz visi citi IT uzņēmumi, bet šajā tiesas procesā piedalījās vairāk nekā 50 šādu uzņēmumu, piekrita piekāpties un apmierināt uzņēmuma troļļa patentu pretenzijas.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāta jauna metode un atrisināta 10 gadus neizprasta datorzinātnes problēma

Tikko veiksmīgi noslēdzās trīs gadus ilgušais, profesora Andra Ambaiņa vadītais projekts „Quantum Computer Science” („Kvantu datorzinātne”) (QCS). Projekta laikā izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei, kas ieguvusi plašu atzinību starptautiskajā zinātnes pasaulē, un atrisināta ar kvantu algoritmiem saistīta problēma, kas desmit gadus nodarbinājusi zinātniekus.

Lasīt tālāk ...

Roboti pārņem finanšu tirgu: darbības biržā notiek ātrumā, kam cilvēks nespēj izsekot

Pēdējos gados globālais finanšu tirgus vairākkārt ir piedzīvojis operācijas apturošus, nesaprotamus datorsistēmu traucējumus. Jauna, 2013.g. 11. septembrī žurnālā “Nature Scientific Reports” publicēta raksta autori uzskata, ka viens no šādu “pēkšņo sasalšanu” iemesliem varētu būt īpaši ātru, globālajos tirgos autonomi darbojošos robotu (robotizētu biržas programmatūru) pūļu parādīšanās. Šie roboti darbojas cilvēkam nepamanāmā ātrumā, tādējādi pārslogojot sistēmu.

Lasīt tālāk ...

Valdis Krebs: mūsdienu hitleri un staļini var izmantot tīkla analīzi, lai vērstos pret saviem politiskajiem oponentiem

ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) īstenoto savas valsts pilsoņu interneta un telekomunikāciju totālo izspiegošanu, par ko, izraisīdams plašu, visā pasaulē atbalsojušos skandālu, britu avīzē "The Guardian" sabiedrībai pastāstīja bijušais CIP darbinieks E. Snoudens, savās slejās aplūkojis arī amerikāņu akadēmiskais zinātnes žurnāls "Science". Viens no ekspertiem, kas atbildēja uz "Science" jautājumiem ir ASV latvietis, datorzinātnieks Valdis Krebss.

Lasīt tālāk ...