Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Tehnoloģijas

Jaunas nanodaļiņas ļaus droši noteikt asins sarecējumu vietu asinsvados

Gandrīz divdesmit gadu kardiologi meklēja veidu, kā atklāt bīstamos asins sarecējumus (trombus), pirms tie izraisījuši miokarda infarktu. Tagad šai problēmai ir atrasts risinājums - Vašingtonas universitātes Medicīnas skolas Sent-Luisā pētnieki ziņo, ka viņiem izdevies izveidot nanodaļiņas, kas atrod trombus un padara tos redzamus ar jaunas rentgena staru tehnoloģijas palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Jauns, drošāks un energoefektīvāks risinājums ūdeņraža glabāšanai

Ļoti iespējams, ka ūdeņraža degviela tuvākajās desmitgadēs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem enerģijas avotiem pasaulē. Taču vai un cik ātri notiks masveidā ražotu transporta līdzekļa pāreja uz ūdeņraža degvielu, atkarīgs no šīs gāzes ieguves un uzglabāšanas/izmantošanas tehnoloģiju efektivitātes, drošības un, protams, cenas. Šajā jomā ir virkne izstrādes stadijā esošu projektu, kurus finansē gan dažādu valstu zinātniskās izpētes institūcijas, gan privātie uzņēmumi un korporācijas. Nesen par saviem sasniegumiem ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu izstrādē paziņoja Anglijas uzņēmums Cella Energy.

Lasīt tālāk ...

Baltijā veikti zinātniskie aprēķini 10 miljonu procesorstundu apjomā

Vērienīgā Eiropas Savienības projekta „BalticGrid" ietvaros izveidotā infrastruktūra palīdzējusi nodrošināt Baltijas reģiona pētniekiem iespēju veikt zinātniskos aprēķinus 10 miljonu procesorstundu apjomā. Tie izdarīti pēdējo divu gadu laikā ar Grid aprēķinu tīklu palīdzību.

Lasīt tālāk ...

No modificētām cianobaktērijām ražos biodegvielu

Cianobaktērijas, plašākai sabiedrībai pazīstamas ar zilaļģu vārdu, ir pasaules jūrās un saldūdens tilpnēs sastopami mikroorganismi, kas spēlē nozīmīgu lomu slāpekļa ciklā, pārveidojot atmosfērā esošo gāzveida slāpekli, augu barībai piemērotās amonija vai nitrātu formās. Daudzas to sugas ir potenciāli toksiskas un masveidā savairojoties kādā no peldvietām, cianobaktērijas var radīt apdraudējumu gan neapdomīgiem atpūtniekiem, gan pastāvīgiem šo ūdenstilpņu iemītniekiem. Tomēr izrādās, ka zilaļģes var būt noderīgas ne tikai kā organiskā slāpekļa piesaistītājas, bet arī kā lētas un videi draudzīgas enerģijas avots - Arizonas (ASV) Valsts universitātes pētnieki Xinyao Liu un Roja Kērtisa vadībā modificējuši cianobaktērijas, panākot, ka mikroorganismi burtiski izdala degvielu no saviem ķermeņiem.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāts bioaktīvs nanomateriāls locītavu skrimšļu atjaunošanai

Locītavu gludie skrimšļaudi nodrošina vieglu un brīvu skeleta kaulu kustību, vienlaikus amortizējot triecienus. Kamēr locītava vesela, viss kārtībā, taču skrimšļi, kas anatomisko īpatnību dēļ (tiem netiek pievadītas ne asinis, ne limfa, tajos nav nervu) pieaugušiem cilvēkiem gandrīz neatjaunojas, gadu gaitā nodilst un izraisa saslimšanu ar osteoartrītu.

Lasīt tālāk ...

Bioinženieri izveido daudzfunkcionālu, “divi vienā” nanodaļiņu

Modernajā un eksperimentālajā medicīnā plaši tiek izmantotas dažādas nanodaļiņas - ar tām nosaka audzēju atrašanās vietu un izmērus organismā, nogādā līdz vajadzīgajai vietai medikamentus, kā arī izraisa karstuma viļņu pulsāciju ļaundabīgo šūnu iznīcināšanai. Tagad, tā vietā, lai šiem nolūkiem pielietotu dažādas nanoierīces, varēs iztikt ar vienu - Vašingtonas (ASV) universitātes zinātnieki ir izveidojuši pasaulē pirmo daudzfunkcionālo nanoinstrumentu, kurš sevī ietver divas, iepriekš atsevišķi izmantotas daļiņas. Jaunās kompozītdaļiņas struktūra aprakstīta nesen žurnālā Nature Nanotechnology publicētā rakstā.

Lasīt tālāk ...

Spīdoši nanokristāli ļaus detalizētāk pētīt norises dzīvajās šūnās

Lorensa Bērklija Nacionālās laboratorijas (ASV) zinātnieki izveidojuši spožus, fotonoturīgus un bioloģiski draudzīgus nanokristālus, kurus iespējams izmantot individuālai šūnas iekšienē notiekošo procesu novērošanai. Jaunās kristālu zondes, teikts laboratorijas preses relīzē, ir ievērojams solis uz priekšu detalizētā proteīnu un citu komponentu izpētē tādās sarežģītās mikromēroga sistēmās, kā dzīvā šūna.

Lasīt tālāk ...

Vīrusu akumulators darbinās automašīnas

Jaunākais sasniegums akumulatoru bateriju tehnoloģiju pilnveidošanā ir vīrusu un nanotehnoloģiju kombinācijas izmantošana. Masačūsetas Tehnoloģiju institūta pētnieki konstruējuši litija jonu bateriju, kas visādi citādi neatšķiras no miljoniem citu, dažādās ierīcēs izmantotu šī tipa strāvas avotu, izņemot ar to, ka tās negatīvi lādētais anods un pozitīvi lādētais katods izgatavoti ar ģenētiski modificētu vīrusu palīdzību. Izmantotie vīrusi ir bakteriofāgi, kas inficē baktērijas, bet cilvēkiem nav kaitīgi.

 

Lasīt tālāk ...

Pilsētas energoapgādi nodrošinās ar atjaunojamiem resursiem

Vācijas pilsēta Līnena būs pasaulē pirmā apdzīvotā vieta, kuras energoapgādi gandrīz par 50% nodrošinās no lauksaimniecības produktiem, tai skaitā pārstrādes atkritumiem un dzīvnieku pamesliem iegūtas biogāzes koģenerācijas stacija. Pilsētas jaunais energotīkls, raksta greenoptimistic.com, sāks darboties šī gada decembrī.

Lasīt tālāk ...

Atklāj Eiropas jaudīgāko superdatoru

bacillus_subtilis_1

Jēlihas Pētniecības Centrā (Vācija) 26. maijā atklāts Eiropas lielākais superdators "Jugene". Datoru uzbūvējusi korporācija IBM un tā jauda ir atbilstoša 50 000 mājas datoriem.

Lasīt tālāk ...