Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tālās pasaules

Zeme būs apdzīvojama vēl vismaz 1,5 miljardus gadu

Visam, kam šajā pasaulē ir sākums, reiz pienāk arī beigas. Šī aksioma ir spēkā arī runājot par sarežģītu dzīvības formu, tai skaitā cilvēka eksistencei piemērotu apstākļu pastāvēšanu uz mūsu dzimtās planētas Zemes.

Tomēr, vismaz attiecībā uz šo jautājumu, uztraukumam pagaidām nav pamata - atbilstoši Austrumanglijas universitātes (AAU) zinātnieku pētījumam, kura rezultāti publicēti žurnāla "Astrobiology" š.g. septembra numurā, cilvēki uz Zemes varēs dzīvot vēl vismaz 1,5 miljardus gadu ilgi. 

Lasīt tālāk ...

Ap vēsākām zvaigznēm riņķo siltākas planētas

Jauns, Vašingtonas universitātes (ASV) astronomu izstrādāts klimatiskais modelis ļauj izvirzīt hipotēzi, ka ap vēsākām zvaigznēm, tādām kā sarkanie punduri, iespējams, ir vairāk no ledus brīvu planētu, nekā karsto zvaigžņu sistēmās. To nosaka zvaigznes gaismas un uz planētu virsmas esošā ledus mijiedarbība.

Lasīt tālāk ...

Rentgenstaru teleskops "Čandra" uzņēmis vienu no līdz šim labākajiem pārnovu sprādziena atlieku attēliem

Šogad astronomi visā pasaulē atzīmē rentgenstaru astronomijas 50. jubileju. Viens no kosmiskajiem objektiem, kura attēlojums vislabāk iezīmē šīs nozares tehnoloģisko progresu ir pārnovas SN 1006 sprādziena mākonis.

Pārnova, ko šodien saucam par objektu SN 1006, pie Zemes debesīm parādījās 1006. gada 1. maijā. Vairākas nedēļas tā, neskaitot Mēnesi, bija spožākais debesu objekts, ko varēja saskatīt pat dienas laikā. Iespaidīgo ainu redzēja un savās annāles ierakstīja astronomi visā pasaulē - Ķīnā, Japānā, Eiropā un arābu zemēs. No Zemes SN 1006 atrodas 7000 gaismas gadu attālumā.

20. gadsimta 60. gados, līdz ar kosmiskā laikmeta sākumu, zinātniekiem radās iespēja novietot orbītā vairākus instrumentus, ar kuriem varēja izdarīt redzamā Visuma novērojumus arī tādos elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonos, kas atmosfēras ietekmē no Zemes virsmas nebija iespējams. Jauno, orbitālo iekārtu vidū, līdzās mikroviļņu starojumu un ultravioleto staru teleskopiem bija arī rentgenstaru iekārtas.

Lasīt tālāk ...

Amatierastronomi atklāj planētu ar četrām saulēm

Viens no ikoniskākajiem, 20. gs. 70. gadu fantastikas filmu triloģijā "Zvaigžņu kari" uzņemtajiem tālo pasauļu skatiem ir rīts uz tuksnešainās Tatuīnas - topošā džedaju bruņinieka Lūka Debesgājēja dzimtās planētas. Lūks vēro apvārsni, virs kura viena pēc otras paceļas divas saules. Tagad kārtējo reizi pierādījies, ka zinātnes atklājumi var būt pārsteidzošāki par fantāziju - atklāta planēta, kuras debesīs redzamas veselas četras zvaigznes. Turklāt atklājumu izdarīja nevis profesionāļi, bet brīvā laika astronomi, pārlūkojot ar orbitālo teleskopu Keplers (Kepler) uzņemtos zvaigžņu attēlus.

Lasīt tālāk ...

Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.

Lasīt tālāk ...

Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas

Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 9. jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.

Lasīt tālāk ...

Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai

Pensilvānijas (ASV) Valsts universitātes zinātnieki piedāvājuši jaunu skaidrojumu Fermī paradoksam, kurš norāda uz pretrunu starp saprātīgu civilizāciju eksistences augsto varbūtību un to pēdu novērojumu trūkumu. Raksts publicēts Kornela universitātes uzturētajā zinātnisko e-rakstu arhīvā arXiv.org. Slavenā paradoksa autors, fiziķis Enriko Fermī jautājumu īsumā formulēja sekojoši: „Ja ārpuszemes civilizāciju ir tik daudz, tad kur tās ir?"

Lasīt tālāk ...

"Kepler" dosies meklēt eksoplanētas

7. martā pl. 05:49 pēc Latvijas laika no kosmodroma ASV Floridas štata Kanaveralas zemes ragā ceļā devās ārpus Saules sistēmas esošo citplanētu meklēšanai paredzētais orbitālais teleskops „Kepler". Orbītā aparātu nogādāja nesējraķete „Delta" II. „Kepler" misija ilgs trīsarpus gadus. Visu šo laiku viņš novēros aptuveni 100 000 Saulei līdzīgu zvaigžņu, ap kurām var riņķot savas planētas.

Lasīt tālāk ...

Mūsu galaktikā, iespējams, ir 31513 apdzīvotas planētas

Skotu astrobiologs Dunkans Forgans (Duncan Forgan) izstrādājis jaunu formulu, ar kuru aprēķināt saprātīgo būtņu iespējami apdzīvoto planētu skaitu mūsu galaktikā.

Lasīt tālāk ...

Laika ziņas no eksoplanētas HD 80606b

Zinātniskās fantastikas filmu cienītāji noteikti atcerās “Ridika hronikās” attēloto planētu, kuras nakts pusē bija iespējams pārvietoties bez aizsargtērpiem, bet rītausma pienāca ne vien ar sistēmas saules gaismu, bet ar krācošu liesmu uguns jūru, kas aprija visu savā ceļā. Izrādās, ka planēta ar līdzīgu temperatūras izmaiņu režīmu patiešām pastāv. Tā ir izmēros Jupiteram atbilstoša gāzes atmosfēras eksoplanēta ar astronomu piešķirto koda nosaukumu HD 80606b.

Lasīt tālāk ...