Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Keplers-78b: planēta, 'kurai nevajadzētu pastāvēt'

Kosmoss, šķiet, nekad nebeigs pārsteigt zinātniekus, liekot tiem ik pa laikam no jauna pārskatīt savus priekšstatus par Visuma, zvaigžņu un planētu evolūciju. Šogad Gulbja zvaigznājā 400 gaismas gadu attālumā no Zemes atklātā citplanēta Keplers-78b, raksts par kuru 30. oktobrī publicēts žurnāla "Nature" tīmekļa versijā, atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka pēc esošajām teorijām par planētu veidošanos tai nemaz nevajadzētu pastāvēt. Šķidras lavas klātā "elles" planēta, uz kuras vidējā temperatūra ir ap 2400 grādu pēc Celsija skalas, apriņķo G-tipa (Saulei līdzīgu) zvaigzni ik katrās 8,5 stundās (sal. ar 365 dienu Zemes apriņķošanas periodu). Keplera-78b orbitālais attālums līdz zvaigznei ir mazāks par 1 miljonu jūdžu. Salīdzinoši tas ir 10 reižu tuvāk nekā Merkurs atrodas no Saules. 

"Šī planēta ir neizprotams noslēpums," saka viens no raksta autoriem, Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra (ASV) astronoms Deivids Leitems (David Latham). "Mēs nezinām ne to, kā tā izveidojusies, ne arī, kā nonākusi tur, kur tā atrodas tagad. Vienīgais, ko mēs zinām: tas nevar turpināties mūžīgi."

Laikā, kad veidojās planētu sistēma, kurā ietilpst arī Keplers-78b, jaunā zvaigzne bija krietni lielāka, nekā tā ir tagad. Faktiski Keplera-78b tagadējā orbīta toreiz atradās zvaigznes iekšienē. "Planēta nevarēja izveidoties zvaigznē," kolēģi papildina Dimiters Seselovs (Dimitar Sasselov). "Taču tāpat tā nevarēja pārvietoties līdz tagadējai orbītai no tālākas vietas un nosacīti apstāties. Nākot no ārpuses, tai neapstājoties būtu bijis jāturpina ceļš tālāk uz zvaigzni."

"Keplera-78b mūžs, runājot astronomiskos terminos, drīz beigsies," domā Seselovs. Tālās saules gravitācija lēnām vilks planētu sev tuvāk un tuvāk, līdz tā tiks sarauta gabalos un aprīta. Pēc teorētiķu domām tas varētu notikt ne vēlāk kā pēc 3 miljardiem gadu.

Keplers-78b, teikts Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra izplatītajā preses relīzē, ir jaunas, Keplera orbitālā teleskopa (Sk.: ""Kepler" dosies meklēt eksoplanētas", atklajumi.lv, 07.03.2009.) datu analīzē nesen atklātas planētu klases paraugeksemplārs. Tās ir pasaules, kas izmērā līdzinās Zemei un veic vienu apli ap savu zvaigzni mazāk nekā 12 stundās. Keplers-78b ir pirmā no šīm planētām, kurai noteikta masa.

Nosakot Keplera-78b masu, izrādījās, ka tā ir arī pirmā zināmā Zemes lieluma planēta, kurai ir mūsu planētai līdzīgs blīvums. Keplers-78b, ar 9200 jūdžu diametru izmērā ir par 20 procentiem lielāks nekā Zeme, bet tā masa ir apmēram 2 reizes lielāka. Tas nozīmē, ka Keplers-78b, līdzīgi Zemei, pamatā sastāv no dzelzs un akmens.

Mērījumi izdarīti ar augstas precizitātes spektrogrāfu "HARPS-North", kas nesen uzstādīts Roque de los Muchachos observatorijā La Palmas salā Kanārijās. Iegūtos datus, veicot neatkarīgus novērojumus, pārbaudīja cita pētnieku komanda, kas strādāja ar HIRES spektrogrāfu Keka observatorijā Havajās. Abu komandu rezultāti sakrita, palielinot to ticamību.

Interesanti, ka teorētiski arī mūsu saules sistēmā varēja būt Kepleram-78b līdzīga planēta. Taču, ja arī tāda bijusi, tā sen ir gājusi bojā un šodien par tās hipotētisko esamību nekas neliecina.

Attēli: Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra publicitātes foto.

Avots:

cfa.harvard.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.