Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Miljons dolāru par 1000 vakcīnām!

Vai vēlaties saņemt 1 miljonu dolāru? Tas ir iespējams. Jums tikai jābūt farmakoloģiskā lielbiznesa pārstāvim (ražotājam vai reklamētājam/propagandētājam) un jāļauj, lai medicīniski kontrolētos apstākļos 2 nedēļu laikā jums injicē 1000 vakcīnas. Tas patiešām nav joks. Vakcīnu biznesu kritizējošais Alekss Džons (infowars.com), atsaucoties uz ASV plašsaziņas līdzekļos bieži citētu farmakoloģiskās imunizācijas popularizētāja, infektologa, rota vīrusa vakcīnas patenta līdzīpašnieka, medicīnas doktora P. Ofita 2002.g. publikāciju žurnālā “Pediatrics”, kurā viņš apgalvoja, ka zīdainim teorētiski vienlaicīgi var droši vakcinēt vismaz 100 000 vakcīnu, izteicis šādu izaicinājumu, pirmām kārtām šo iespēju piedāvājot izmantot traģikomiskajam dr. Oza gripas vakcīnu reklamēšanas TV šova dalībniekam Pjēram Morganam, kurš 2013.g. janvārī, dažas dienas pēc "pilnīgi drošās, inaktivētās" potes saņemšanas, smagi saslima tieši ar to slimību, pret ko bija vakcinējies kameru priekšā.

Vakcinācija, lai gan pati par sevi nav noliedzama kā noderīga virknes slimību profilaktiskai novēršanai, diemžēl jau sen no veselības aizsardzības jomas ir pārgājusi lielā biznesa pusē. Kā uzskatāms piemērs ir pilnīgi nevajadzīgās un daudz smagāko, tautā par rozi saukto vīrusu infekcijas (Herpes zoster) saslimšanu sekundāri izraisošās vējbaku vakcīnas iekļaušana valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā (sk. Vakcinācija pret vējbakām izraisa rozes epidēmiju ASV. Vai gadīsim, kad tā sāksies arī Latvijā?, atklajumi.lv, 18.03.2013.). Cits piemērs ir regulārā vakcinācija pret ērču encefalītu. Šī saslimšana, protams, ir nopietna, taču, ja jūsu organismā ir imunitātes saglabāšanai nepieciešamais antivielu daudzums, ko, neievadot jaunu toksisku vielu devu, var noteikt par aptuveni 5 līdz 7 latiem, tad krietni dārgākā un toksiskas sastāvdaļas saturošā atkārtotā vakcīna nav nepieciešama vismaz vēl pāris gadu. Diemžēl, pienākot kārtējam pavasarim, infektologi, plašsaziņas līdzekļos, atgādinot par ērču atmošanos un encefalīta iespējamajām sekām, šo “mazo noslēpumu” patur pie sevis.

Atsevišķs stāsts ir par nu jau arī Latvijā valsts apmaksāto cilvēka papilomas vīrusa (HPV) vakcīnu, kuras iedarbības efektivitāte (resp. dzemdes kakla vēža novēršana) vēl nemaz nav pārliecinoši klīniski pierādīta (publicēto it kā HPV efektivitāti pierādošo pētījumu metodika un dizains, nerunājot par secinājumiem, neiztur kritiku - sk. piem. izdevumā "Current Pharmacological Research" publicēto sistēmisko apskatu “Human Papillomavirus (HPV) Vaccines as an Option for Preventing Cervical Malignancies: (How) Effective and Safe?”) Vienīgais, ko izdevies eksperimentāli pierādīt, ir tas, ka HPV vakcīnas ierosina antivielu veidošanos pret dažiem HPV celmiem. Taču antivielu sintēze (imūnatbilde), kā to rāda, piemēram, gripas vakcīnu efektivitātes pētījumi, vēl nebūt nenodrošina imunitātes veidošanos pret saslimšanu (sk. "Pētījums: pretgripas vakcīnu saņēmušiem bērniem trīs reižu lielāks risks nonākt slimnīcā", atklajumi.lv, 26.05.2009.; "Vai gripas vakcīna ir nekaitīga?", atklajumi.lv, 05.01.2010.)

Svarīgi arī atzīmēt, ka augstākminētā, ASV ārstu bieži piesauktā P.Ofita publikācija nav oriģināls pētījums, bet parasts apskata raksts (resp. - selektīvs (atšķirībā no sistēmiska apskata, kas ņem vērā visus pieejamos pētījumus un citus kvalitatīvus datus, kas dod ieskatu attiecīgajā problēmā) citu zinātnieku izdarītu pētījumu rezultātu apkopojums). Šis apstāklis pats par sevi gan vēl neko nenozīmē, attiecībā uz secinājumu būtību, taču Ofita rakstā izteiktais ekstraordinārais apgalvojums par 100 000 vakcīnām (vēlāk samazināts līdz “pieticīgākiem” 10 000 dozu) ir pamatots tikai ar vienu, izdevumā “Immunological Reviews” 1990.gadā publicētu teorētisku rakstu, kurš turklāt nekavējoties, tajā pašā numurā saņēma 8 vadošu imunologu kritiku. Šī kritika Ofita rakstā, protams, nav pieminēta. Tā sauktā Protektona teorija, ko izvirzīja minētā raksta autori Kons un Lengmens nekad nav tikusi eksperimentāli pierādīta, taču tas Ofitam netraucēja to par tādu uzdot savā 2003.g. izdotajā grāmatā “Vaccines, What You Should Know”. Ofits rakstīja: “Lai gan tas varētu nozīmēt, ka pieaugušie spēj izstrādāt antivielas pret lielāku skaitu organismu nekā zīdaiņi, zinātnieki ir aprēķinājuši (scientists estimated), ka pat pavisam jaunu mazuļu imūnsistēma vienā reizē varētu atbildēt aptuveni 100,000 dažādu organismu. Tāpēc 11 vakcīnas, kuras saņem visi bērni (līdz 12 mēnešu vecumam ASV – red.) izmantos tikai aptuveni 0,01% no pieejamajiem imūnsistēmas resursiem.” Oriģinālajā publikācijā šī doma bija izteikta sekojoši: “Taču, izmantojot šo aplēsi, mēs varētu paredzēt, ka gadījumā, ja zīdaiņiem vienā reizē tiktu injicētas 11 vakcīnas, tas izmantotu tikai aptuveni 0,1% no imūnsistēmas iespējām.” - Ja šeit tas ir nepierādītas hipotēzes pieļāvums, kas teorētiskā rakstā ir pilnīgi pieņemams, tad Ofita grāmatā tas jau tiek pasniegts tādējādi, ka rodas iespaids par empīriski pārbaudītiem aprēķiniem, uz kuriem droši var paļauties, izdarot lēmumus attiecībā uz visas valsts bērnu veselību.

Tomēr, kas ir pats svarīgākais, šajos teorētiskajos aprēķinos par iespējamo vakcīnu daudzumu, kādu vienā reizē varētu izturēt zīdaiņa imūnsistēma, pilnīgi nav ņemts vērā, ka vakcīnās bez antigēniem vēl ietilpst arī virkne toksisku vielu - imūnatbildes ierosināšanas veicinātāju un konservantu, tostarp alumīnijs, dzīvsudrabs un formaldehīds. Tieši šo vielu kumulatīva uzkrāšanās organismā un sekojošā toksiskā iedarbība ir tā, kurai, līdzās citām problēmām, īpašu uzmanību pievērš pārlieku liela vakcīnu daudzuma administrācijas pretinieki. Vakcīnu ražotāji un to lobiji infektologu aprindās, nerimstoši skandē, ka ne alumīnijs, ne dzīvsudrabs, ne citas formulās ietilpstošās vielas nekādu kaitējumu cilvēka organismam nevar nodarīt, jo to koncentrācija ir pārāk maza. Pētījumus, kas to apšauba, publiskajās diskusijās viņi nomelno, bez konkrētas argumentācijas nodēvējot par "nezinātniskiem" jeb "kļūdainiem" vai arī vispār izliekas nemanām. Tomēr akadēmiskajā literatūrā (t.i. - ekspertu recenzētos zinātniskos izdevumos) publicēto rakstu skaits par adjuvantu iespējamo saistību ar dažādām saslimšanām tikai pieaug (sk. piem. ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT, un ŠEIT).

Ņemot vērā augstāk minēto un vēl daudzu citu pētījumu rezultātus, kas apliecina, ka jau nelielā daudzumā adjuvanti var būt ļoti toksiski (sk. ŠEIT par Pandemrix vakcīnā pievienotā skvalēna saistību ar narkolepsijas epidēmiju Eiropā pēc 2009.-2010.g. sezonā veiktās H1N1 ("cūku gripas") vakcinācijas), kā arī to bioakumulāciju cilvēku un dzīvnieku audos (Sk. ŠEIT pētījuma rezultātus, kuros pierādīja, ka intramuskulāri injicēts alumīnija adjuvants pārvietojas uz citiem organisma audiem, tai skaitā smadzenēm (resp. - pārvar asins-smadzeņu barjeru[1]) ), nav šaubu, ka farmakoloģisko korporāciju runasvīri un runassievas neizmantos A.Džonsa piedāvāto iespēju 2 nedēļu laikā tikt pie 1 miljona dolāriem. Cerams, tomēr, ka šis piedāvājums reizi pa visām reizēm liks izvākt no vakcinācijas propagandas materiāliem nejēdzīgo apgalvojumu par 10 000 vienā reizē ievadāmām vakcīnām.

Paskaidrojumi:

[1] Asins – galvas smadzeņu barjera (hematoencefalītiskā barjera) – daļēji caurlaidīgs šūnu slānis ap galvas un muguras smadzeņu asinsvadiem, kas neļauj lielajām molekulām, šūnām, kaitīgām vielām un patogēniem mikroorganismiem (piemēram, vīrusiem) no asinsrites iekļūt centrālajā nervu sistēmā (galvas un muguras smadzenēs).

Avoti:

infowars.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.