Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Laika ziņas no eksoplanētas HD 80606b

Zinātniskās fantastikas filmu cienītāji noteikti atcerās “Ridika hronikās” attēloto planētu, kuras nakts pusē bija iespējams pārvietoties bez aizsargtērpiem, bet rītausma pienāca ne vien ar sistēmas saules gaismu, bet ar krācošu liesmu uguns jūru, kas aprija visu savā ceļā. Izrādās, ka planēta ar līdzīgu temperatūras izmaiņu režīmu patiešām pastāv. Tā ir izmēros Jupiteram atbilstoša gāzes atmosfēras eksoplanēta ar astronomu piešķirto koda nosaukumu HD 80606b.

Šveices astronomi – eksoplanētu mednieki – šo debesu ķermeni atklāja jau 2001. gadā. Planēta atrodas Lielā Lāča zvaigznājā, aptuveni 190 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tomēr tikai 2007. gada novembrī NASA astronomiem ar Spicera infrasarkano staru kosmosa teleskopu izdevās pamanīt milzīgās temperatūras fluktācijas, kuras HD 80606b pārdzīvo, atrodoties savas orbītas vistuvākajā pozīcijā sistēmas zvaigznei. Tikai sešu stundu laikā temperatūra uz planētas paceļas no 800 līdz 1500 grādiem pēc Kelvina skalas (527 līdz 1227 grādi pēc Celsija).

Tādas klimatisko apstākļu izmaiņas izsauc HD 80606b īpaši ekscentriskā orbīta, kādu līdz šim vēl nebija izdevies novērot nevienai planētai, saka žurnāla Nature 29. janvāra numurā publicētā pētījuma vadošais autors Gregorijs Laflins, Santa Krusas Kalifornijas universitātes astronoms.

“Mums pirmo reizi izdevās tiešsaistē novērot klimata izmaiņas uz planētas, kas atrodas ārpus Saules sistēmas,” Laflins teica preses konferencē. “Tas, ko mēs redzējām bija viena no mežonīgākajām vētrām galaktikā,” viņš turpināja.

Ja vairumam šobrīd zināmo Jupitera tipa eksoplanētu ir pareizam aplim tuva orbīta, kas tām liek būt pastāvīgi pavērstām pret zvaigzni ar vienu noteiktu pusi (kā Mēnesim pret Zemi vai Haronam pret Plutonu), tad HD 80606b savu sauli apriņķo pa izteikti izstieptu, parasti komētām raksturīgu elipsi, pavēršot pret spīdekli te vienus, te otrus sānus. Viena HD 80606b diena ilgst apmēram 34 Zemes stundas.

Jaunais pētījums palīdzēs labāk izprast planetāro milžu - “jupiteru” - rašanos un attīstību. “Iegūtās ziņas ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka tie sākotnēji atrodas attālāk no sistēmas centra, taču pēc tam, gravitācijas ietekmē pietuvojas zvaigznei,” teica viens no Laflina kolēģiem Hīzers Knutsons no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. Tāpat būs iespējams sākt veidot eksoplanētu klimatiskos modeļus un izvērtēt vai to tendences atbilst uz Zemes novēroto parādību raksturam.

HD 80606b apriņķošanas cikls ir 111 dienas, kuru laikā planētas attālums no zvaigznes izmainās no 0,85 astronomiskajām vienībām tālākajā punktā, līdz 0,3 – tuvākajā (1 AV ir attālums no Zemes līdz Saulei). Tomēr, saskaņā ar Keplera Otro planetārās kustības likumu lielāko sava “gada” daļu HD 80606b pavada no zvaigznes attālākos apgabalos, vistuvāko distanci, peldot verdošas plazmas okeānā, pārvarot vienas dienas laikā. Šajā laikā HD 80606b atrodas 10x tuvāk savai zvaigznei nekā Merkūrs tuvāk Saulei un saņem 828 reizes vairāk karstuma nekā vidēji kopumā visa gada laikā.

Atkarībā no savstarpējā izvietojuma pozīcijām, vērotājam no Zemes var paveikties saskatīt kā HD 80606b atrodoties orbītas tuvākajā pozīcijā pazūd aiz zvaigznes. Šī parādība, saukta par sekundāro aptumsumu, ir īpaši nozīmīga, jo ļauj izmērīt temperatūras starpības. 2007. gadā astronomiem to izdevās novērot un, izmantojot iegūtos datus, viņi ar datorsimulācijas programmatūru izveidoja planētas attēlu. Planēta izskatās zilgana nakts pusē, bet gail kā sarkana ogle dienas daļā.

Šogad HD 80606b savas orbītas minimālo stāvokli sasniegs 14. februārī un zinātnieki ar 15% lielu iespējamības koeficientu prognozē, ka tā paies zvaigznei garām, šķērsojot tās disku (parādību sauc par primāro tranzītu). Ja tā notiks, bet profesionālie un amatierastronomi visā pasaulē ļoti cer uz izdošanos, būs iespējams spert atkal jaunus soļus Visuma noslēpumu izzināšanā.

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.