Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Latvijas internetam aprit 20 gadi

Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets, bet šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā mūsu valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu. Tādējādi tika likti pamati ne tikai akadēmiskā tīkla SigmaNet (sākotnēji – LATNET) izveidei, bet arī radīti pirmie nosacījumi visai turpmākajai interneta attīstībai Latvijā.

Sākotnēji interneta pakalpojumu lietotāji bija zinātniskās un pētnieciskās iestādes, skolas, augstskolas un to darbinieki. Akadēmiskā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpat pirmo informāciju par Latviju internetā ievietoja un regulāri papildināja akadēmiskā datortīkla darbinieki, uzturot mājaslapu „www.lv”.

Sākumā nevienam nevajadzēja

„Toreiz neviens – ne mēs paši, ne kāds cits pasaulē – nevarēja paredzēt to popularitāti, kādu internets piedzīvo šodien”, saka profesors Guntis Bārzdiņš, viens no interneta pionieriem Latvijā. Tieši viņš bija tas cilvēks, kurš nospieda slēdzi, lai palaistu līniju uz Igauniju un tādā veidā „iedarbinātu” Latvijas internetu: „1992.gadā internetu nevienam nevajadzēja, neviens mūs neatbalstīja. Mēs darījām paši un darījām to, ko uzskatījām par pareizu un vajadzīgu. Igaunijā internets jau bija, Lietuvā vēl nē. Mēs gribējām, lai Latvija neatpaliek. Šobrīd liekas smieklīgi, bet pirmās līnijas ātrums bija vien 19,2 kilobiti sekundē. Vēl jocīgāk šķiet, ka toreiz mums ar to pilnīgi pietika.”

Dr. Jānis Ķikuts, pirmais Akadēmiskā tīkla laboratorijas vadītājs, uzsver „šajos gados ir paveikts daudz. Protams, vienmēr var teikt, ka varēja vēl labāk, savādāk, ātrāk, efektīvāk. Atskatoties atpakaļ, ar tām zināšanām, kas mums ir šobrīd, kritizēt ir viegli. Bet ir jāņem vērā, ka mums tās pirmās zināšanas bija jāiegūst eksperimentālā ceļā, mācoties no savām kļūdām, tāpēc lai citi tās vairs neatkārtotu.”

Šodien no Akadēmiskā tīkla laboratorijas SigmaNet izaugušas divas citas laboratorijas – Tīkla risinājumu daļa jeb NIC.LV un CERT.LV jeb Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija. NIC.LV nodrošina augstākā līmeņa domēna „.lv” darbību, veidojot, uzturot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt CERT.LV pilda dažādus uzdevumus saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu. Vēl SigmaNet piedalās dažādās Eiropas iniciatīvās – nodrošina un uztur Latvijā Eiropas akadēmiskā tīkla GÉANT (Gigabit European Academic Network) pieslēgumu, uztur Grid tīklus, kā arī realizē daudzus citus projektus.

Pamatā meklēja informāciju

Akadēmiskā tīkla laboratorijas pētnieks Dr. Bruno Martuzāns atminas, ka internets ātri kļuva pazīstams kā praktiski neizsmeļams informācijas avots: „Pie mums nāca cilvēki, lai meklētu informāciju. Tiem, kas paši nemācēja meklēt, mēs palīdzējām. Protams, neizpalika arī komiskas situācijas. Piemēram, deviņdesmito gadu vidū bieži viesi pie mums bija tie latvieši, kas interesējās par iespējām dienēt franču leģionā. Ar lielu pārsteigumu uzzinājām, ka viņus pie mums sūtīja Francijas vēstniecība. Teica – ejiet uz LU MII, tur jums visu izstāstīs. Tā nu mums nācās uzņemties šāda sava veida „rekrutēšanas centra” pienākumus. Mēs pat šim nolūkam sagatavojām izdruku ar materiāliem, ko varējām cilvēkiem uzreiz iedot. Tāpat bija arī cilvēki, kas meklēja atbildes uz dažādiem radio un TV konkursiem. Tāpēc mēs vienmēr zinājām, kādus jautājumus konkursos uzdod. Paši gan nez kāpēc šajos konkursos nekad nepiedalījāmies.”

Resurss „Welcome to Latvia!” jeb „Labdien Latvijā!” bija pirmais informācijas avots par Latviju interneta lietotājiem ārpus mūsu valsts robežām. Tāpēc daudzi jautājumi par mūsu valsti deviņdesmitajos gados pienāca uz e-pastu, kurš bija atrodams minētajā lapā. „Cilvēki interesējās par Latviju un tās vēsturi, par cilvēkiem, par jaunumiem. Jautrākais laikam bija jautājums no kādas kanādietes, kurai radinieki latvieši pēc viesošanās Latvijā dāvanā bija atveduši kokli. Nabaga sievietei nebija ne jausmas, ko ar negaidīto dāvanu darīt, un viņa atrakstīja e-pastu ar lūgumu atsūtīt instrukciju, kā šo instrumentu spēlēt,” atceras Katrīna Sataki, kura šobrīd vada NIC.LV, bet toreiz uzturēja Akadēmiskā tīkla tīmekļa vietnes un atbildēja uz lapas „Welcome to Latvia!” saņemtajām vēstulēm.

Nojauks valodu robežas

Tomēr, neskatoties uz to, ka pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvijā ienācis internets, arī šobrīd SigmaNet ir viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem dažādu interneta pakalpojumu sniegšanā. SigmaNet saviem klientiem nodrošina arī reālu 24x7 tehnisko atbalstu, kuru dažkārt pamanās izmantot pat konkurentu klienti. „Interesanti, ka valstī ir ļoti daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji, bet mums vēl joprojām zvana citu uzņēmumu klienti un prasa atrisināt dažādas problēmas. Pat zinot, ka nesniedzam viņiem šo pakalpojumu! Mēs tādās situācijās cenšamies dot padomu, bet pilnu tehnisko atbalstu, protams, varam nodrošināt tikai tad, ja tas tiešām ir SigmaNet klients,” stāsta SigmaNet klientu apkalpošanas daļas vadītāja Zaiga Šulte.

Komentējot akadēmisko tīklu attīstību kopumā, SigmaNet eksperti gan nav tik optimistiski. „Ja salīdzinām akadēmisko tīklu attīstību dažādās valstīs, tad gan ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā izvēlētais ceļš nav bijis ne pareizākais, ne veiksmīgākais, tāpēc arī šobrīd šajā jomā krietni atpaliekam no visām pārējām Eiropas valstīm. Diemžēl bez būtiska valstiska atbalsta nevar cerēt ne uz zinātnes, ne uz akadēmiskā tīkla attīstību,” secina Kristīne Andersone, SigmaNet Tīklu vadības grupas vadītāja. Viņa gan izsaka cerību, ka ar struktūrfondu piesaistīšanu un vadošo spēlētāju vienošanos kopīgas lietas labā situāciju vēl ir iespējams labot.

Savukārt, runājot par interneta attīstību kopumā, profesors Guntis Bārzdiņš ir noskaņots daudz optimistiskāk: „Domāju, ka pateicoties tehnoloģijām un interneta attīstībai, jau tuvākajās desmitgadēs tiks nojauktas saprašanās barjeras starp cilvēkiem un ikviens savā dzimtajā valodā bez tulka palīdzības varēs sazināties ar jebkuru citu cilvēku pasaulē. Tās ir tehnoloģijas, pie kurām tiek strādāts jau pašlaik, un arī mēs tajā ienesīsim savu artavu.”

Rīgā, 2012. gada 31. oktobrī.

Informāciju sagatavoja Jānis Riņķis,
NIC.LV sabiedrisko attiecību projektu vadītājs
Tālrunis: +371 28607446
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Attēls: Flickr, codiceinternet, CC.

Tā kā šajā paziņojumā ir virkne terminu un jēdzienu, kas varētu nebūt zināmi, zemāk atrodami to skaidrojumi:

GÉANT („Gigabit European Academic Network” jeb „Gigabitu datu pārraides ātrumu Eiropas akadēmiskais tīkls”) ir projekts, kuru 2001. gadā uzsāka realizēt 27 Eiropas akadēmiskie tīkli, kā galveno uzdevumu izvirzot Eiropas zinātniski pētnieciskā tīkla tālāku attīstību. GÉANT uzdevums ir nodrošināt ātrus starptautiskos interneta sakarus, kas tiek piedāvāti lietotājiem no izglītības un zinātnes organizācijām. Pašlaik tiek realizēts projekta trešais posms ar nosaukumu GN3.

„Grid” tīkls, tāpat kā savulaik vispasaules tīmeklis, tapis CERN („European Organization for Nuclear Research” jeb „Eiropas organizācija kodolenerģijas pētījumiem”) paspārnē. Faktiski – šī tehnoloģija tika radīta, lai varētu risināt kodolfizikas uzdevumus. Šodien pasaulē „Grid” tīklus aktīvi izmanto zemestrīču prognozēšanai un to seku modelēšanai, gruntsūdeņu piesārņošanas un attīrīšanas procesu pētīšanai, cilvēka arteriālās sistēmas modelēšanai. Ir pat atsevišķas programmas, kas, izmantojot „Grid”, meklē zāles pret vēzi vai palīdz veikt pētījumus ģenētikā. Arī tādās jomās kā bioķīmija, gēnu inženierija, vides zinātnes, datorlingvistika, kvantu datoru pētījumi un daudzās citās vairs neiztikt bez „Grid” tīklu iespējām. Praksē tas nozīmē, ka „Grid” vidē matemātiskos aprēķinus veic vienlaikus uz vairākiem procesoriem. Tādā veidā tiek taupīts laiks, kas vajadzīgs pat „superdatoriem”, lai atrisinātu pietiekami lielus un komplicētus uzdevumus. Šādus uzdevumus var „saskaldīt” vairākās daļās, katru no kurām pēc tam rēķina savs procesors.

CERT.LV jeb „Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija”. Vārdi „drošības incidents” nozīmē dažādus pārkāpumus, kas kaitē drošai un likumīgai interneta lietošanai. Piemēram, neautorizēta piekļūšana informācijai vai mēģinājumi to izdarīt (portu skenēšana), „spam” vēstuļu sūtīšana, „phishing” jeb pikšķerēšanas uzbrukumi (personīgās informācijas izmānīšana elektroniskā veidā), autortiesību pārkāpumi utt. Diemžēl līdz ar lietotāju skaita pieaugumu, pieaug arī drošības incidentu skaits. Tāpēc ar to izmeklēšanu parasti nodarbojas īpaši sagatavotas un starptautiski atzītas komandas ar nosaukumu CERT (Computer Emergency Response Team jeb datoru incidentu reaģēšanas vienība).

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.