Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Ķīmija

Jauni nanofiltri ūdens attīrīšanai no antibiotikām izmantos baktēriju proteīnu pumpjus un Saules gaismas enerģiju

Arvien pieaugošā antibiotiku lietošana cilvēku medicīnā, veterinārijā, kā arī lopkopībā un zivjkopībā veicina jaunu un jaunu pret antibiotikām noturīgu gēnu rašanos baktērijām, tādējādi radot bažas par dažādu, līdz šim viegli ārstējamu infekciju nekontrolējamu izplatīšanos un saslimšanas smaguma pieaugumu. Tikai Eiropā vien gadā tiek patērēts vairāk nekā 10 000 tonnu antibiotiku un liela daļa no tām, no 30 līdz pat 60%, cilvēku un dzīvnieku organismos nepārstrādātas nonāk apkārtējā vidē, bet no tās - gan ar pārtikas, gan ūdens starpniecību - cilvēku patēriņā. Līdztekus noturības izraisīšanai toksiskām baktērijām, antibiotikas, nonākušas ūdenstilpnēs, nogalina daudzus derīgus mikroorganismus, kā arī izraisa dažādus veselības traucējumus zivīm un abiniekiem, tādējādi daudzos veidos negatīvi ietekmējot ekosistēmu līdzsvaru un barības ķēdes.

Ja tieši panākt antibiotiku lietošanas apjomu samazināšanu nav zinātnieku spēkos - tas, ņemot vērā virknē pētījumu publicētos faktus un no tiem izrietošos draudīgos secinājumus, pieņemot attiecīgus normatīvos aktus un industrijas regulācijas, jādara politiķiem, tad sekundārā ierobežošana, tai skaitā ūdens attīrīšanas iekārtu efektivitātes palielināšana ir tieši atkarīga no zinātnieku panākumiem jaunu tehnoloģiju izstrādē.

Savu risinājumu ūdens attīrīšanai no antibiotikām un citiem kaitīgiem piesārņojuma veidiem piedāvā Cincinati (ASV) universitātes pētnieki, kuri izdevumā "Nano Letters" 13. aprīlī publicētā rakstā ziņo par panākumiem jauna nanofiltra izstrādē. 

Lasīt tālāk ...

Jauns materiāls ražos elektrību, izmantojot ūdens tvaikus

Masačūsetas Tehnoloģiju institūta inženieri (ASV) izstrādājuši jaunu organisku materiālu, kas var ražot enerģiju, izmantojot visuresošu avotu: ūdens tvaikus.

Lasīt tālāk ...

Nobela prēmija ķīmijā 2009

Nobela prēmiju ķīmijā šajā gadā sadalīs trīs bioķīmiķi: Ada Jonata (Ada E. Yonath) no Vaicmana institūta Izraēlā, Venkatramans (Venki) Ramakrišnans (Venkatraman "Venki" Ramakrishnan), ASV pilsonis, kas šobrīd strādā Kembridžas universitātes Medicīniskās pētniecības Padomes Molekulārās bioloģijas laboratorijā, un Tomass Staics (Thomas A. Steitz) no Jēla universitātes.

Lasīt tālāk ...

Apstiprināta jaunas oglekļa alotropās formas esamība

Eksperimenti liecina, ka auksta (istabas temperatūras) grafīta saspiešana spiedienā, lielākā par 100 tūkstošiem atmosfēru, izraisa jauna oglekļa stāvokļa parādīšanos, pārveidojoties tā iekšējai struktūrai un izmainoties fizikālajām īpašībām. Ķīniešu, amerikāņu un krievu zinātnieku grupai izdevās teorētiski aprēķināt tādos apstākļos esoša grafīta struktūru un noskaidrot, ka šo neatpazīto oglekļa stāvokli ir jāidentificē kā jaunu tā alotropo formu. Pētnieki šo stāvokli nosauca par M-oglekli.

Lasīt tālāk ...

Ķīmiķi savalda baltā fosfora “dēmonu”

Vairākus gadsimtus baltais fosfors (P4) ir pazīstams, kā viena no bīstamākajām ķimikālijām. Tā viegli uzliesmo nonākot saskarē ar gaisu un nav nodzēšama, ja vien netiek norobežota skābekļa padeve. Tomēr drīzumā šīs ķīmiski ārkārtīgi aktīvās un bīstamās vielas uzglabāšanas un pārvadāšanas problēmas būs atrisinātas, jo Kembridžas (Lielbritānija) un Jivaskilas (Somija) universitātes zinātnieki atraduši veidu, kā panākt baltā fosfora "iegrožošanu". Pētījuma pārskats publicēts žurnāla Science šīs nedēļas numurā.

Lasīt tālāk ...

Negaidīts atklājums ļaus kontrolēt ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijas efektivitāti

Ziemeļaustrumu universitātes un Nacionālā tehnoloģiju un standartu institūta (ASV) pētnieki nejauši atklāja, ka iepriekš pat nepamanīts ūdeņraža ieguves Saules šūnā izmantoto titāna nanocaurulīšu (attēlā) ražošanas blakusprodukts ievērojami uzlabo ierīces darbību. Nesen publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka kontrolējot kālija nosēdumu daudzumu uz jaunās, daudzsološās alternatīvās enerģijas sistēmas nanocaurulīšu virsmas, iespējams panākt nozīmīgu patērētās elektriskās strāvas ietaupījumu.

Lasīt tālāk ...

Ķīmiķi atklāj “zaļo” katalizatoru, kas var samazināt zāļu ražošanas izmaksas

Toronto universitātes Ķīmijas nodaļas zinātnieki uz dzelzs bāzes izveidojuši "zaļu" katalizatoru, kas varētu aizvietot daudz dārgākos un toksiskos platīna rindas metālus, kurus šobrīd izmanto, lai rūpnieciskos ķīmiskos procesos iegūtu medikamentus, sintētiskās smaržvielas un garšvielas.

Lasīt tālāk ...

Jauns materiāls gāzu uzglabāšanai

Mičiganas universitātes zinātnieki izstrādājuši jaunu, sūklim līdzīgu nanomateriālu ar rekordaugstu virsmas laukumu. Jaunais, gāzu uzglabāšanai paredzētais materiāls var ievērojami paātrināt videi draudzīgu, ar ūdeņradi darbināmu degvielas šūnu izstrādi.

Lasīt tālāk ...

Jauna metode ūdens sašķelšanai ūdeņradī un skābeklī

Efektīva sistēma ar mākslīgu katalizatoru, kas, izmantojot Saules gaismu, spētu sašķelt ūdeni ūdeņradī un skābeklī ir viens no lielākajiem mūsdienu zinātnes izaicinājumiem. Ja tādu iekārtu izdotos uzbūvēt, ilgtermiņā tiktu atrisinātas energoapgādes problēmas, iegūstot tīru, videi drošu degvielu.

Lasīt tālāk ...

Noteikta zarīna gāzi neitralizējoša enzīma atomstruktūra

Minhenes militārā Farmakoloģijas un toksikoloģijas institūta zinātniekiem, sadarbībā ar Los Alamosas Nacionālo laboratoriju Ņūmeksikā (ASV) izdevies noteikt Eiropas kalmāru Loligo vulgaris izdalītā enzīma DFP-āzes atomstruktūru. DFP-āze ir efektīvs aģents ātrai ķīmiskajos uzbrukumos nereti pielietotās zarīna gāzes neitralizācijai. Šī enzīma ierosinātās katalīzes procesu labāka izprašana ir svarīga ķīmisko aizsardzības līdzekļu īpašību tālākai uzlabošanai.

Lasīt tālāk ...