Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

ASV augstākā tiesa nolemj: cilvēku gēni nav patentējami. Kritiķi brīdina, ka lēmumā atstāts "caurums"

13. jūnijā notikušajā ASV Augstākās tiesas sēdē tika pielikts nosacīts punkts ilgstošajai publiskajai diskusijai un apelācijas tiesu virknei par cilvēku gēnu patentēšanu - tiesneši vienbalsīgi nolēma, ka cilvēku "dabīgo"ģenētisko materiālu patentēt nevar, bet tas pieļaujams attiecībā uz mākslīgi sintezēto komplementāro DNS. Lai gan tiesā tika izskatīta "Amerikas civilo brīvību apvienības" (ACBA) prasība konkrēti tikai pret "Myriad Genetics", saistībā ar kompānijas patentētajām, ar krūts un olnīcu vēža saslimšanas palielinātu risku saistītām BRCA gēna variācijām, par kuru noteikšanu (resp. analīžu veikšanu) tā visām laboratorijām līdz šim prasīja maksāt aptuveni 4000$ lielu autoratlīdzību, tagad visdrīzāk tiks anulēti arī tūkstošiem citi cilvēku gēnu patenti, kurus ASV patentu aģentūra, neņemot vērā iebildumus, izdeva jau 30 gadus ilgi.

""Myriad" neko nav radījusi", teica tiesnesis Klīrens Tomass. "Lai būtu precīzi, jāsaka, tā atrada nozīmīgu un svarīgu gēnu, taču, kāda viena gēna atdalīšana no apkārtējā ģenētiskā materiāla nav uzskatāma par izgudrojumu."

Argumentācija patiešām ir vienkārša un neapgāžama, taču zemākajās instancēs korporāciju ietekmīgajam lobijam bija izdevies pārliecināt Temīdas pārstāvjus, ka kaut kādā, mistiskā un loģiski neizskaidrojamā veidā cilvēku gēnu patentēšana veicinās pētniecības attīstību un vispārējās labklājības pieaugumu. "Biotehnoloģiju industrija izteica brīdinājumus, ka "Myriad" pusei negatīvs lēmums var apdraudēt miljardiem dolāru investīciju," rakstīja Reuters.

Tomēr patiesība ir tieši pretēja - gēnu patentēšana ierobežo pētniecības iespējas un rada medicīnas monopolus, kas nesamērīgi palielina ārstēšanās izmaksas. To atzīst pat "USA Today", kura slejās varam lasīt: "Lēmums ir vērtējams kā vēža slimnieku, kā arī to pētnieku un ģenētiķu uzvara, kuri apgalvoja, ka vienas kompānijas patents uz gēnu palielināja cenas, ierobežoja izpēti un dažreiz (dēļ nabadzīgajiem nesamaksājamajām autoratlīdzībām par analīzēm) piespieda sievietes veikt dzemdes izņemšanu vai krūšu nogriešanu, bez skaidras pārliecības par esošo diagnozi."

"Lai gan tiesas lēmums ir liels panākums pilsonisko brīvību aizsardzībā, aizsargā cilvēka ķermeņa daļas no iespējamības, ka trešās personas iegūst uz tām īpašumtiesības un nesīs būtiskas izmaiņas patentēšanas praksē, tomēr mēs prasījām atcelt patentēšanu arī attiecībā uz komplementāro DNS (kDNS) [1], gadījumos, kad tā ir sintēzes ceļā laboratorijā iegūta cilvēku dabīgo mRNS spoguļkopija, taču šo mūsu prasības daļu tiesa neatbalstīja," teikts ACBA mājas lapā publicētajā paziņojumā. "Tomēr, tā kā kDNS nav vajadzīgs ģenētisko testu veikšanai, laboratorijas tagad brīvi varēs piedāvāt BRCA gēnu analīzes saviem pacientiem." Pagaidām grūti pateikt, tieši kā biotehnoloģiju kompānijas varētu izmantot kDNS patentus, taču, tā kā kDNS laboratoriska iegūšana ir salīdzinoši vienkārši un lēti veicama standarta darbība, tad arī šajā gadījumā, kad tiek izmantotas dabiskās mRNS matricas, runa par kādu "izgudrojumu" ir vairāk nekā apšaubāma.

Tiesvedību pret "Myriad", pārstāvot 20 prasītājus, tai skaitā organizācijas ar vairāk nekā 150000 medicīnas darbiniekiem, ģenētiķiem, krūts vēža slimniekiem un sievietes veselības atbalsta grupu biedriem, ACBA un Sabiedriskais patentu fonds uzsāka pirms 4 gadiem. Daudzi neticēja, ka prasītājiem ir kādas cerības cīņā pret dekādēm ilgstošo Patentu aģentūras praksi un biotehnoloģiju industrijas spēcīgajām pozīcijām. Tomēr rezultāts pierādīja, ka apvienojoties medicīnas, zinātnes un pacientu pārstāvju kopienām iespējams sasniegt daudz vairāk nekā darbojoties atsevišķi.

Paskaidrojumi:

[1] Komplementārā DNS ir DNS, kas nes hromosomālajā DNS atrodamā gēna kodējošo secību. Atšķirībā no hromosomālās DNS, kDNS nesatur nekodējošos rajonus (intronus), tā ir iegūta ar laboratoriskas sintēzes palīdzību, izmantojot mRNS matricu. Dabīgā veidā kDNS sintezē retrovīrusi, kas to izmanto kā starpposmu, lai virālo RNS pārvērstu par šūnas "iekarošanai" nepieciešamajiem proteīniem.

Avoti:

news.sciencemag.org

reuters.com

usatoday.com

aclu.org

Etiķetes:{tortags,861,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.