Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Probiotiķi mazina letālu komplikāciju iespējamību aknu cirozes slimniekiem

Par probiotiķu - organismam labvēlīgu, gremošanas traktā dzīvojošu pienskābo baktēriju - nozīmi veselības saglabāšanā un atjaunošanā mūsdienās tiek runāts daudz un plaši. Aptiekas un interneta veikali piedāvā plašu dažādu ražotāju izstrādātu, kā uztura bagātinātājus tirgotu probiotiķu preperātu klāstu. Veikalos var nopirkt probiotiskās baktērijas dabīgi saturošos, kā arī speciāli bagātinātus raudzētā piena izstrādājumus - jogurtu, kefīru. Lai arī Eiropas pārtikas drošības aģentūra, kritiski izvērtējot iesniegtos pierādījumus, joprojām atsakās atzīt probiotiķu pozitīvo ietekmi virknes traucējumu un saslimšanu terapijā, tomēr pozitīvus secinājumus izvedošu akadēmisko pētījumu skaits šajā jomā arvien pieaug. Viena no jaunākajām publikācijām ir ASV Gastroenterologu asociācijas oficiālā izdevuma "Clinical Gastroenterology and Hepatology" 2014.g. jūnija numurā ievietotais raksts par indiešu ārstu pētījumu, kurā noskaidrots, ka probiotiķi aknu cirozes slimniekiem var efektīvi mazināt iespējamību saslimt ar letālo hepatisko encefalopātiju.

"Šis jaunais, precīzais pētījums atklāj, ka probiotiķi izmaina gremošanas trakta mikrobiotu, novēršot hepatiskās encefalopātijas attīstības iespējas aknu cirozes pacientiem," žurnāla redaktora slejā raksta ASV pazīstamais hepatalogs un aknu transplantācijas speciālists, medicīnas doktors Deivids V. Viktors III. "Iegūtie rezultāti piedāvā drošu, organismā labi uzņemtu un, iespējams, lētāku alternatīvu līdzšinējām terapijām."

Pētījumu, tajā piedaloties aknu cirozes pacientiem, kuriem bija konstatēti hepatiskās ecefalopātijas riska faktori, taču nebija notikusi neviena akūtā epizode, kā prospektīvu, atvērtu (open-label), randomizētu, vienā ārstniecības iestādē izvestu pārbaudi veica Govindas Balaba Panta slimnīcas ārsti Jaunajā Deli, Indijā. Salīdzinot pacientus, kuri saņēma probiotiķu devu ar kontrolgrupu, kurai deva placebo, mediķi pēc trim mēnešiem, apkopojot rezultātus, konstatēja, ka labvēlīgās baktērijas saņēmušās grupas dalībnieku vidū ir ievērojami mazāks hepatiskās encefalopātijas gadījumu skaits.

Probiotiku lietošana pacientiem neizraisīja nekādas blakus parādības un neviens no dalībniekiem nebija spiests pārtraukt terapiju, kā tas bieži notiek dažādu mākslīgi sintezētu zāļu izmēģinājumos. Rezultāti liecina, ka probiotikas hepatiskās encefalopātijas novēršanai aknu cirozes pacientiem iedarbības ziņā ir līdzvērtīgas tradicionālajai laktulozes (sintētisks disaharīds – fruktozes-6galaktozīds, kura uzņemšana veicina probiotisko baktēriju augšanu) terapijai, taču tām nepiemīt laktulozei raksturīgās blakusparādības, kas ierobežo tās pielietošanas iespējas (caureja, vemšana un vēdera pūšanās) kā arī ir plašāks terapeitiskais logs (laiks, kad izveseļošanās norit un ir iespējama).

"Iesaistīto pacientu skaita ziņā, pētījuma ilguma, plāna, kā arī vispārējo uzstādījumu un secinājumu ziņā šis pētījums ir nopietns devums hepatiskās encefalopātijas literatūras klāstā," dr. Viktors secina.

Hepatiskā encefalopātija raksturojas ar virkni specifisku, ar aknu saslimšanu saistītu neiropsihiatrisku simptomu, ko izraisa aknu nespēja attīrīt asinis no toksīniem. Šie simptomi gradējas no nelielām, preklīniskām smadzeņu funkciju izmaiņām līdz pat komai. Lai gan hepatiskā koma kā īpašs komas paveids ir zināma jau kopš 1860.gadiem un atklātās encefalopātijas klīniskās pazīmes mediķi spēj labi atpazīt, tomēr, kā norāda dr. Viktors, hepatiskās encefalopātijas ietekme uz mirstību nereti netiek pietiekami novērtēta: tikai 42% no pacientiem izdzīvo ilgāk par gadu pēc tam, kad piedzīvojuši pirmo vispārējās hepatiskās encefalopātijas lēkmi.

Probiotiķu nozīmi cilvēka veselībā pirmais 1907.g. izprata un par to sāka runāt slavenais mikrobiologs, tobrīd Pastēra institūta profesors, fagocitozes atklājējs, Nobele prēmijas laureāts, no Krievijas un Franciju emigrējušais Iļja (Elija) Mečņikovs. Viņš pamatoti uzskatīja, ka iespējams izmainīt zarnu trakta mikrofloru, tajā palielinot pienskābo, organismam labvēlīgo baktēriju daudzumu, kuru kolonijas neļauj savairoties potenciāli kaitīgajiem, proteolītiskajiem (proteīnus aminoskābēs sadalošajiem), toksīnus ražojošajiem mikrobiem. Mečņikovs bija pārliecināts, ka tieši proteolītiskās baktērijas, kā piemēram klostrīdijas ir tās, kuru metabolīti ja ne tieši izraisa, tad paātrina novecošanās procesu, no kura viņš, iedvesmojoties no Bulgārijas un Krievijas stepju lopkopju ilgdzīvotājiem, centās izbēgt, lietojot uzturā skābpienu, kas bija ieraudzēts ar 1905.g. atklāto baktēriju Bulgarian Bacillus (Lactobacillus Bulgaricus). Neskatoties uz uzcītīgo skābpiena diētu, kuru profesors ievēroja līdz mūža galam, Mečņikovam, tādējādi netieši apgāžot pašam savu teoriju, neizdevās nodzīvot vairāk par 71 gadu, taču viņa iesāktā probiotiķu izpēte turpinās līdz pat šai dienai, zinātniekiem atklājot arvien jaunas un jaunas to īpašības.

Attēlā: Probiotiskās baktērijas Lactobacillus reuteri.

Avoti:

gastro.org

Manish Kumar Lunia, Barjesh Chander Sharma, Praveen Sharma, Sanjeev Sachdeva, Siddharth Srivastava. Probiotics Prevent Hepatic Encephalopathy in Patients With Cirrhosis: A Randomized Controlled Trial. Clinical Gastroenterology and Hepatology, 2014; 12 (6): 1003 DOI: 10.1016/j.cgh.2013.11.006

David W. Victor, Eamonn M.M. Quigley. Hepatic Encephalopathy Involves Interactions Among the Microbiota, Gut, Brain. Clinical Gastroenterology and Hepatology, 2014; 12 (6): 1009 DOI: 10.1016/j.cgh.2014.01.022

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.