Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Augļu mušiņas šūnas mirstot sūta trauksmes signālu, tādējādi palīdzot citām šūnām aizsargāties pret apdraudējumu

Šūnas, ja to DNS rodas neatgriezeniski bojājumi, parasti ieslēdz programmētu pašiznīcināšanās mehānismu, apoptozi. Tās bioloģiskais uzdevums ir organisma aizsardzība un izdzīvošanas nodrošināšana, atbrīvojoties no potenciāli kaitīgām, mutējušām šūnām, neļaujot tām vairoties. Tagad, veicot eksperimentus ar augļu mušiņas Drosophila melanogaster kūniņas šūnām, zinātnieki noskaidrojuši, ka apoptozei pakļautā šūna sūta brīdinājuma signālus savām līdziniecēm tuvākajā apkārtnē, tādējādi palielinot to izturību pret radušos apdraudējumu.

Uzstājoties Amerikas ģenētiķu biedrības gadskārtējā Drozofilu izpētes konferencē (1), kas notika šī gada marta beigās Sandiego, Kalifornijā, dr. Tintins Su (TinTin Su) no Kolorādo universitātes Baulderā pastāstīja par viņa vadībā veikto atklājumu. Ģenētiķi izmantoja jonizējošo starojumu, lai izraisītu bojājumus drozofilas kūniņas spārnu aizmetņu šūnās. Apkārtējās šūnas uz to reaģēja, aktivizējot Bantam gēnu, kas sintezē atbilstošu mikroRNS. Tā rezultātā šīs šūnas kļuva noturīgākas pret starojumu.

Zinātnieki noteica, ka gēna aktivizācija notiek caur tirozīna kināzes (Tie - enzīms, kas šūnā nereti kalpo kā dažādu norišu palaidējs un izslēdzējs) receptoriem. Mirstošās šūnas signāli lika iedarboties Tie signālmolekulām, kuras, savukārt, aktivizēja Bantam gēnu.

Līdz šim vienīgā zināmā Tie funkcija augļu mušiņu šūnās bija dalība tā saukto robežšūnu (border cells) migrācijā no viena novietojuma mušas olvadā uz citu. Tie enzīms nav nepieciešams drozofīlas attīstības procesā, bet, kā redzam, tas kļūst svarīgs izdzīvošanai pēc radiācijas devas saņemšanas, stāstīja dr. Su.

Eksperimenta rezultāti liks pārskatīt ilgi pastāvējušo priekšstatu, ka nāvējošu starojumu saņēmušo drozofīlas šūnu tuvākās kaimiņienes kļūst pret to mazāk izturīgas. Tas saskan arī ar citiem, iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros noskaidrojās, ka kūniņas spārna aizmetņa šūnu nāve izraisa tajā palielinātu citu šūnu dalīšanos.

Kā teikts publicētajā preses relīzē, ja šis aizsargmehānisms darbojas arī zīdītāju organismos, tad būtu jāizpēta, kāda ietekme tam ir uz terapijas rezultātiem vēža ārstēšanā, kad viens pēc otra tiek izmantots starojums un citotoksiski preperāti (kas populāros rakstos parasti tiek dēvēti par "ķīmiju").

Attēls: Drozofilu tēviņš. Avots: en.wikipedia.org

Piezīmes:

[1.] Drozofilas ir vieni no bioloģisko procesu izpētē visplašāk izmantotajiem modeļorganismiem ģenētikā, fizioloģijā, mikrobiālajā patoģenēzē un dzīvības evolūcijas attīstībā. Šīs mušas tiek tik plaši izmantotas, jo tās ir viegli uzturēt, tām ir 4 hromosomu pāri, tās ātri vairojas un dod daudz pēcnācēju.

Avots:

press-news.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.