Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Mātes atrašanās gaismā grūtniecības laikā - priekšnoteikums bērna acu attīstībai

Fiat lux! Lai top gaisma! Ja bībeles dievam gaismas radīšanai vajadzēja izteikt šos vārdus, tad mātei, lai dzemdētu bērnu ar veselām acīm, obligāts priekšnoteikums, izrādās, ir pietiekami ilgstoša atrašanās gaismā. Žurnāla Nature tīmekļa lapā 16. janvārī publicēts pētījums piedāvā jaunu sapratni par embrionālo acu attīstību un vaskulāro traucējumu izraisītām acu slimībām, īpaši par priekšlaicīgi dzimušo bērnu retinopātiju, kas var kļūt par iemeslu aklumam.

"Šis atklājums pamatos izmaina mūsu priekšstatus par to, kā attīstās tīklene," saka pētījuma līdzautors, Cincinati Bērnu slimnīcas Medicīnas centra Pediatriskās oftalmoloģijas nodaļas pētnieks dr. Ričards Langs (Richard Lang). "Mēs noteicām gaismas ierosināto neiroķīmisko ceļu, kas kontrolē tīklenes neironu skaitu. Tas tālāk ietekmē vaskulatūras (asinsvadu) attīstību acī, kas ir svarīgi, jo vairākas galvenās acu slimības ir tieši vaskulāras saslimšanas."

Langs strādā kopā ar dr. Deividu Kopenhāgenu (David Copenhagen) - zinātnieku no Kalifornijas universitātes Sanfrancisko Oftalmoloģijas un Fizioloģijas nodaļas. Pētnieki stāsta, ka viņu šībrīža sadarbības projekta ietvaros, eksperimentējot ar pelēm, izdarīti vairāki jauni atklājumi. "Peles acs turpina attīstīties vēl pēc piedzimšanas," Kopenhāgens saka. "Ņemot to vērā, mēs līdz šim domājām, ka, ja gaismai arī ir kāda loma acs attīstībā, tās ietekme notiek tikai pēc piedzimšanas."

Tomēr izrādījās, ka jaunatklātā neiroķīmiskā ceļa aktivizācijai, kas nepieciešams veselas acs attīstībai vajadzīgo procesu saskaņotai norisei, ir jānotiek vēl grūtniecības laikā. Konkrēti runājot, zinātnieki saka, ir svarīgi, lai bērna iznēsāšanas perioda pēdējā fāzē, kas peļu gadījumā atbilst 16 dienām, pietiekams skaits fotonu iekļūst mātes ķermenī.

Pētniekus pārsteidza arī fakts, ka fotoni aktivizēja gaismas jūtīgo proteīnu melanopsīnu nevis mātes ķermenī, bet tieši auglī. Melanopsīns ir zināms kā specializētās, fotojūtīgās acs tīklenes gangliju šūnās atrodams proteīns, kas iesaistīts tādu procesu kā diennakts ritmu, acs zīlītes atbildes uz gaismu refleksa un citu nevizuālo gaismas atbildes reakciju regulēšanā. Visjūtīgāk melanopsīns reaģē uz zilo gaismu. Tagad citām melanopsīna funkcijām jāpievieno arī jaundzimušā acs veidošanās regulācija.

Viens no jaunizpētītajiem melanopsīna uzdevumiem ir nepieļaut pārāk liela asinsvadu skaita izveidošanos topošajā tīklenē. Šie asinsvadi ir ļoti svarīgi pietiekama daudzuma skābekļa pievadīšanai tīklenes neironiem, gan tapšanas, gan acs funkcionēšanas laikā. Gadījumos, kad priekšlaicīgi dzimušiem bērniem attīstās retinopātija, neironu augšana norisinās gandrīz nekontrolēti. Šis process jaunveidojošos aci pakļauj lielam spiedienam, kas īpaši smagos gadījumos izraisa būtiskus acs stiklveida ķermeņa bojājumus un aklumu.

Lai noskaidrotu melanopsīna - visiem mugurkaulniekiem, tai skaitā cilvēkam piemītošā proteīna - ietekmi uz acs attīstību, Langa un Kopenhāgena vadībā pētnieku komanda veica vairākus eksperimentus ar laboratorijas pelēm. Peles grūtniecības pēdējā posmā tika sadalītas trīs grupās. Vienu līdz pelēnu piedzimšanai turēja tumsā, kamēr otra dzīvoja normālos diennakts gaismas-tumsas cikla apstākļos. Trešajai grupai bija mākslīgi izslēgts melanopsīnu sintezējošais gēns Opn4.

Gan tumsā turētajām pelēm, gan dzīvniekiem ar izslēgtu melanopsīna gēnu novēroja nevienveidīgu stiklveida acs ķermeņa asinsvadu izplatību un patoloģisku tīklenes asinsvadu augšanu. Nekontrolētajā augšanā bija iesaistīts vaskulārā endotēlija augšanas faktors (proteīns Vegfa). Kad gaismas ierosinātais neiroķīmiskais ceļš darbojas kā nākas, šis proteīns tiek modulēts, lai novērstu neviendabīgo asinsvadu augšanu, pastāstīja pētnieki.

Langs ar Kopenhāgenu pētījumus sola turpināt, taču jau šobrīd varam prognozēt, ka turpmāk tiks pievērsta lielāka uzmanība tam, lai grūtnieces 9. mēnesī pietiekami ilgi atrastos dienas gaismā. Gadījumos, kad dzemdības gaidāmas gada tumšākajā daļā, iespējams, būtu vērts saņemto fotonu daudzumu papildināt ar mākslīgas gaismas peldēm.

Avots:

cincinnatichildrens.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.