Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Britu zinātnieki: cilvēki ar vienādiem uzvārdiem, iespējams, cēlušies no kopīga senča

Žurnāls Molecular Biology and Evolution šonedēļ publicējis intriģējošu rakstu par šķietami savstarpēji nesaistītu viena uzvārda īpašnieku ģenētisko radniecību. Pamatojoties uz Wellcome Trust finansētā pētījuma rezultātiem, ģeneologi tagad varēs izstrādāt metodoloģiju iespējamās personu radniecības noteikšanai arī gadījumos, kad vēstures avoti par konkrētiem cilvēkiem nav pieejami vai to ziņas ir nepietiekamas.

Cita starpā izpētes rezultāti ļāva secināt, ka nereti, par ārlaulībā dzimušiem bērniem runājot, minētā proporcija: "viens no desmit", visdrīzāk neatbilst patiesībai.

Dr. Tari Kings un Leičesteras (Lielbritānija) universitātes profesors Marks Džoblings pavisam izpētīja vairāk nekā 1600 ar iepriekš zināmām radniecības saitēm nesaistītu vīriešu Y hromosomas. Eksperimentam tika izvēlēti 40 dažādu uzvārdu (ieskaitot izrunas variācijas) nēsātāji. Pētīja vīriešu gēnus, jo tikai dēli, pretēji meitām, no tēviem manto Y hromosomu un vairumā gadījumu arī uzvārdu.

Izrādījās, ka vīriešiem ar tādiem retiem uzvārdiem, kā Grewcock, Wadsworth, Ketley un Ravenscroft Y hromosomām ir daudz kopēju iezīmju, kas liecina par izcelšanos no viena senča pēdējo 700 gadu griezumā. Tajā pat laikā plaši izplatītu uzvārdu īpašnieku Y hromosomās nebija vairāk sakritību, kā no kopējās populācijas brīvi izvēlētos kontrolparaugos.

"Tādi uzvārdi, kā Smits (no angļu smith - kalējs) cēlušies no personu nodarbošanās veida un tos daudzreiz pieņēmuši savstarpēji pilnīgi nesaistīti cilvēki," dr. Kings paskaidroja. "Mazāk zināmi uzvārdi, piemēram Swindlehurst, ir vairāk piesaistīti noteiktam ģeogrāfiskam apgabalam un, iespējams, tos sākotnēji pieņēma tikai viens vai divi cilvēki. Līdz ar to sagaidāms, ka šāda uzvārda nēsātāji būs radinieki."

Zīmīgākā reto uzvārdu grupā pētījuma ietvaros bija Attenborough'u kopa, - gandrīz 9 no 10 šī uzvārda nēsātājiem, ieskaitot atvasinājumus, kā Attenborrow, bija viens un tas pats hromosomas tips. "Tā visa ir viena liela, attālu radinieku dzimta," secināja dr. Kings.

Reto uzvārdu analīzes rezultāti ļāva ieskatīties arī tādā vēsturiski socioloģiskā parādībā kā ārlaulības bērnu procentuālais skaits populācijā. Ja kādam dalībniekam bija no pārējās grupas pamattipa atšķirīga Y hromasoma, pieņēma, ka viņš visdrīzāk ir pēcnācējs ārlaulībā dzimušam sencim.

"Cilvēki nereti atsaucās uz viedokli, ka vidēji katrs desmitais bērns dzimst no ārlaulības sakara," teica profesors Džoblings. "Mūsu pētījums tomēr pierāda, ka tas ir pārspīlējums. Patiesie skaitļi varētu būt aptuveni viens no divdesmit pieciem."

Dr. Kinga un prof. Džoblinga pētījums bija iepriekšējo izpētes darbu turpinājums. Tajos tika pierādīts, ka izmantojot nozieguma vietā atrastu DNS paraugu var ekstrapolēt iespējamo vaininieku uzvārdus.

Domājot par šāda veida ģenētisko analīžu praktiskas pielietojamības iespējām Latvijā, jāatceras, ka mūsu uzvārdu vēsture ir krietni jaunāka un daudz vairāk bijusi atkarīga no nejaušībām un citiem, ar ģenētisko radniecību nesaistītiem apstākļiem.

Ja Anglijā uzvārdi pamazām ieviesās pēc normāņu iebrukuma 11. gadsimtā, procesam noslēdzoties ne vēlāk kā 17. gs., tad latviešu pamatmasa uzvārdus ieguva 19. gs. I pusē cariskās Krievijas valdības īstenotās zemnieku brīvlaišanas procesa ietvaros. Kādu senāku kopīgu cilmi varētu cerēt atrast tikai to vecsaimnieku dzimtu pēcteči, kuru senči par uzvārdiem pieņēma savu, paaudzēs mantoto māju vārdus. Lai gan, kā zinām no vēsturiskās ģeogrāfijas, arī māju vārdi daudzos novados atkārtojas, liekot domāt par to rašanās atbilstību sava laika administratīvi teritoriālajam dalījumam, īpašnieku kārtas un amata piederībai.

Avoti:

http://www.ncbi.nlm.nih.gov
http://story.irishsun.com

Lasīt vairāk par uzvārdu došanu Latvijā:
http://www.edruva.lv

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.