Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kurkumīns un piperīns aptur krūts audu cilmes šūnu vairošanos

Mičiganas universitātes (ASV) Vispārējā vēža centra pētnieki atklājuši, ka tādas garšvielas kā kurkumīns, ko iegūst no Indijas auga turmerika un no melnajiem pipariem atvasinātais piperīns, ja to šķīdumu ievada krūts audu šūnu kultūrā, ierobežo cilmes šūnu vairošanos, nenodarot bojājumus parastajām, diferencētajām šūnām.

"Ja mēs varam ierobežot cilmes šūnu daudzumu, mēs samazinām to šūnu skaitu, kas potenciāli var veidot audzējus," saka pētījuma vadošā autore Madhuri Kakarala, Mičiganas universitātes Medicīnas skolas klīniskā lektore internālajā medicīnā.

Vēža cilmes veida šūnas ir īpašs, dažādiem audzēja tipiem atšķirīgs cilmes šūnu paveids (pastāv vairākas hipotēzes par to, kā šīs šūnas rodas), kas nodrošina patogēno šūnu augšanu un izplatīšanos. Šīs šūnas bieži vien ir izturīgas pret ķīmijterapijas un staru terapijas līdzekļiem un daudzi pētnieki uzskata, ka tieši tās izraisa metastāžu parādīšanos, kas ir 90% ar audzējiem saistīto nāves gadījumu cēlonis.

Mičiganas universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka cilmes šūnu kontrole ir veids, kā panākt efektīvu vēža ārstēšanu un profilaksi - samazinot normālo cilmes šūnu skaitu, samazinās arī iespējamība, ka kāda no tām mutēs un kļūs par vēža izraisītāju.

Šajā pētījumā tika izmantots kurkumīna un piperīna šķīdums, kura potenciāls bija aptuveni 20 reižu lielāks nekā parasti ar pārtiku uzņemtajā garšvielu daudzumā. Līdzīgā koncentrācijā attiecīgās aktīvās vielas ir pieejamas kapsulu veidā kā uztura bagātinātāji, taču zinātnieki norāda, ka pagaidām nav veiktas nekādas pārbaudes ar cilvēkiem un viņi vēl neiesaka vēža slimniekiem sākt to lietošanu.

Pētnieki ar šūnām veica virkni testu, lai noteiktu kurkumīna un piperīna atsevišķo un kombinēto iedarbību. Noskaidrojās, ka piperīns pastiprina kurkumīna ietekmi un abas vielas kopā pārtrauc krūts audu cilmes šūnu pašatjaunošanās procesu. Tajā pat laikā pētītās vielas neietekmēja šūnu diferenciāciju - t.i. normālu attīstības procesu. "Tas pierāda, ka šīs vielas nav toksiskas veseliem krūšu audiem," saka Kakarala. "Sievietēm ar augstu krūts vēža risku šobrīd ir pieejami tādi profilaktiski preperāti kā tamoksifēns un raloksifēns, tomēr vairums izvairās no to lietošanas, jo šie medikamenti ir tik toksiski, ka var pat izraisīt cita veida audzēju veidošanos organismā. Tāpēc jau pati doma, ka līdzīgu efektu varētu sniegt praktiski nekaitīgas pārtikas piedevas ir ļoti saistoša."

Atzīmējams arī, ka tamoksifēns un raloksifēns ir veidoti, lai aizkavētu ar estrogēnu saistīto krūts vēža paveidu attīstību, taču ļoti agresīvi audzēji, kas nereti izveidojas sievietēm ar krūts vēža gadījumiem ģimenes vēsturē bieži nav saistīti ar šī hormona metabolisma traucējumiem. Turpretī kurkumīns un piperīns iedarbojas tieši uz cilmes šūnām, tādējādi ierobežojot gan estrogēna pozitīvo, gan estrogēna negatīvo audzēju attīstību.

Šobrīd zinātnieki gatavojas I fāzes klīniskā pētījuma veikšanai, lai noskaidrotu lielāko iespējamo cilvēkam administrējamo kurkumīna-piperīna devu. Paredzams, ka pētījums varētu sākties šī gada pavasarī, kad būs piesaistīts pietiekams skaits brīvprātīgo.

Latvijā krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm un saslimstības struktūrā pēdējos gados stabili ieņem pirmo vietu, pēdējos desmit gados palielinājies par 15%. 2006.gadā ar krūts vēzi saslima 1004 sievietes. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo valsts īstenoto tendenci medicīnas pakalpojumu pieejamības samazināšanā, ieviešot jaunus maksas pakalpojumus un ceļot esošo cenas, sievietēm riska grupās būtu ieteicams iepazīties ar šo un citu dabas līdzekļu efektīvo pretvēža iedarbību pierādošo pētījumu rezultātiem un atbilstoši veidot savu ikdienas diētu, pēc nepieciešamības to papildinot ar atbilstošām pārtikas piedevām.

Avots:
www2.med.umich.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.