Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bionika&Medicīnas tehnoloģijas

Neitronu-bora staru terapija: vai iespējama efektīva audzēju apstarošana bez blakusparādībām?

Jaunu, drošu un efektīvu vēža ārstēšanas metožu atrašana, kā arī šobrīd klīniski pielietotās ķīmijterapijas un jonizētā starojuma smago blakusparādību novēršana, kā zināms, ir viens no galvenajiem 21. gadsimta I puses medicīnas zinātnes uzdevumiem. Kā viens no iespējamajiem šo problēmu risinājumiem varētu kļūt pagaidām attīstības stadijā esošā neitronu-bora staru terapija. Par jauniem panākumiem bora transporta aģentu izstrādē un veiksmīgiem apstarošanas eksperimentiem ar pelēm vēstī žurnāla PNAS 27. marta numurā publicētais Misūri universitātes (ASV) pētnieku raksts "Boron neutron capture therapy demonstrated in mice bearing EMT6 tumors following selective delivery of boron by rationally designed liposomes".

Lasīt tālāk ...

Pēc kalmāra knābja parauga izstrādā materiālu drošākiem un ērtākiem medicīniskiem implantiem

Viena no problēmām, ar ko saskaras dažādu implantu un protēžu ražotāji - kā cietu priekšmetu droši savienot vai izvadīt cauri mīkstajiem audiem? Mehāniskā nesavietojamība nereti izraisa ādas bojājumus vietās, kur, piemēram, ķermenī ievadītas barošanas caurulītes triekas pacientiem vai vadi, kas nepieciešami sirdsdarbību uzturošā sūkņa elektriskajai barošanai. Lai šo problēmu atrisinātu, Case Western Reserve universitātes (ASV) pētnieki izstrādājuši prototipu materiālam, kas tapis, iedvesmojoties no kalmāra knābja.

Lasīt tālāk ...

Lēta, maksājumu kartes izmēra ierīce dažu sekunžu laikā veic 50 asins testus

Asins analīžu veikšanai bieži nepieciešams salīdzinoši liela tilpuma paraugs, ko atbilstoši apmācīti speciālisti laboratorijā sadala pa frakcijām un individuālām porcijām, kas tiek pētītas sarežgītās un dārgās ierīcēs. Rezultāti vairumā gadījumu kļūst zināmi ne ātrāk kā pēc stundas, bet dažreiz uz tiem jāgaida pat veselu diennakti. Drīzumā tas varētu mainīties - Hjūstonas Metodistu slimnīcas Pētniecības institūts, sadarbībā ar MD Andersona vēža centru ir izstrādājuši maksājumu kartes lieluma ierīci, kas gandrīz momentāli spēj noteikt līdz pat 50 vielu klātbūtni asinīs. Ierīces paredzamā cena - apmēram 10 ASV dolāri.

Lasīt tālāk ...

Izstrādā kardiostimulatorus, kas darbosies ar pacienta sirds enerģiju

Mākslīgie, zem ādas implantētie sirds ritma devēji novērš aritmijas radītos traucējumus, taču reizi piecos gados pacientiem ir jāveic atkārtota operācija, lai nomainītu ierīces iztukšoto bateriju. Jauns, Mičiganas universitātē izdarīts pētījums pierāda, ka cilvēka sirds pjezoelektriskais potenciāls ir vairāk nekā pietiekams, lai tā pati nodrošinātu ritma devējam nepieciešamo enerģiju.

Lasīt tālāk ...

Augsnē un jūrā sastopamas baktērijas enzīmu plāno izmantot mutes dobuma slimību novēršanai

Daudzi mutes higiēnas līdzekļu ražotāji slimības izraisošā bakteriālā aplikuma veidošanos uz zobiem un smaganām piedāvā novērst, savos produktos pievienojot dažādas abrazīvas daļiņas, ķīmiskus savienojumus un antibakteriālus līdzekļus. Diemžēl, šādas metodes, izmantoto piedevu toksicitātes dēļ, ilgtermiņā var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Iespējams, nākotnē zobus no kariesa bioloģiski droši palīdzēs aizsargāt augsnē un jūrā plaši sastopama baktērija, kuras izdalītais enzīms efektīvi šķeļ kaitīgo mikrobu veidotos aplikumus mutē.

Lasīt tālāk ...

Grafēns un lāzers iznīcina vēža šūnas pelēm

Grafēns, kā to pēdējā laikā atspoguļo atbilstošo publikāciju biežums zinātniskajā periodikā, ir jauna, pie nanotehnoloģiju debesīm parādījusies zvaigzne. To izmantojot, inženieri gatavojas būvēt nākošās paaudzes tranzistorus, superjūtīgus sensorus, kas spēs noteikt vienas atsevišķas molekulas potenciālu un supervadītāju elektrodus. Tagad noskaidrojies, ka grafēnu, ļoti iespējams, gaida spoža nākotne arī medicīnas jomā.

Lasīt tālāk ...

Fluoriscējošs oglekļa nanošķiedru tetovējums noteiks glikozes līmeni asinīs

Pasaulē, un jo īpaši attīstītajās valstīs, pieaugot saslimšanai ar diabētu, pieaug arī prasības pēc modernākiem slimības kontroles līdzekļiem. Kā zināms, liela daļa diabēta slimnieku ir atkarīgi no dienišķām insulīna injekcijām, kuru apjomu un regularitāti nosaka, vadoties pēc glikozes līmeņa asins sastāvā. Tā noteikšanai mājas apstākļos izmanto dažādas mobīlas ierīces, kuras analizē no pirksta gala iegūtu asins paraugu. Dūriens pirkstā, īpaši ņemot vērā, ka procedūra veicama katru dienu, visu mūžu, nav patīkams un ar laiku bojā pirkstu galus. Tirgū gan jau parādījušās atsevišķas, jauna tipa ierīces, kas asins paraugu ļauj iegūt arī no citām, mazāk sāpīgām ķermeņa vietām vai izdara to mazinvazīvā veidā ar lāzera stara palīdzību. Tomēr daudz saistošāks diabētiķiem varētu būt Masačusetas Tehnoloģiju institūta projekts, kura rezultātā paredzēts izstrādāt nanodaļiņu kompozītmateriālu, kas, ievadīts zem ādas, veiks nepārtrauktu glikozes līmeņa mērīšanu.

Lasīt tālāk ...

Izstrādāts bioaktīvs nanomateriāls locītavu skrimšļu atjaunošanai

Locītavu gludie skrimšļaudi nodrošina vieglu un brīvu skeleta kaulu kustību, vienlaikus amortizējot triecienus. Kamēr locītava vesela, viss kārtībā, taču skrimšļi, kas anatomisko īpatnību dēļ (tiem netiek pievadītas ne asinis, ne limfa, tajos nav nervu) pieaugušiem cilvēkiem gandrīz neatjaunojas, gadu gaitā nodilst un izraisa saslimšanu ar osteoartrītu. Pakļaujot skrimšļus ārkārtas slodzei, kādu cilvēka organisms saņem, piemēram, profesionāli nodarbojoties ar smagatlētiku vai strādājot vidē ar paaugstinātu vibrāciju līmeni to nolietošanās notiek daudz ātrāk. Šobrīd nav veidu, kā izārstēt osteoartītu - to var tikai aizkavēt vai mazināt simptomu izpausmes. Tāpēc interesi piesaista Ziemeļrietumu universitātes (ASV) pētnieku publikācija par bioloģiski aktīva nanomateriāla izstrādi, kas in vivo ierosina jaunu skrimšļaudu veidošanos.

Lasīt tālāk ...

Nanodaļiņas nogādās zāles tieši bojātajās asinsvadu vietās

Masačūsetas Tehnoloģiju institūta pētnieki, kopā ar Hārvarda universitātes Medicīnas skolas zinātniekiem uzbūvējuši nanodaļiņu, kas var mērķēti piesaistīties asinsvada sieniņu bojātajām vietām un ilgstoši tur atrasties, lēnām izdalot ārstējošās vielas. Jaunā nanoierīce varēs sekmīgi papildināt vai aizvietot ar medikamentiem pildītu stentu izmantošanu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā.

Lasīt tālāk ...

Izgatavoti smadzeņu implantiem piemēroti bioelektroniski čipi

Starpuniversitāšu mikroelektronikas centra (Beļģija) speciālisti izstrādājuši unikālu mikročipu, kas efektīvi ļauj savienot dzīvās šūnas ar elektronisku iekārtu. Jaunā čipa darbību nodrošina īpaša, ar mikroizciļņiem klāta virsmas struktūra, kurā katrs izcilnis, kas vienlaikus ir arī elektrods, kalpo kā kontaktpunkts vienai šūnai.

Lasīt tālāk ...