Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Modris Purmalis. Degšanas procesu elektrofizikas vēsturiskais apskats

Degšanas procesu elektrofizika ir zinātnes nozare, kas pēta ārējo elektrisko un magnetisko lauku kā arī citu ārejo faktoru ietekmi uz šiem procesiem.

Praksē uz šo pētījumu pamata izstrādās tehnoloģijas ļauj palielināt dažādu siltumģenerātoru ražību un vienlaicīgi samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā. Siltumģenerātoru jaudas pieaugums dod iespēju samazināt to izmērus.

Degšanas procesu elektrofizikas attīstība pasaulē

Ugunsgrēkus, ko izraisīja zibens, cilvēce ievēroja jau sen, bet pašos pirmsākumos tiem piedevēja mistiskus cēloņus. Patiesos cēloņus sāka pētīt samērā nesen, salīdzinot ar cilvēces pastāvešanas vēsturi un te var minēt 19. gadsimtu, kad jau bija atklāta elektrība un daudz kas par degšanu. Vēl agrāk bija novērots, ka liesma reaģē uz magnetu kā arī, ka tās tuvumā izlādējas elektroskops.

19.gs Gize (Giese) [1, 1882] izteica viedokli, ka liesmā ir pozitīvi un negatīvi lādētas daļiņas, kuras virzās uz pretēji lādētajiem elektrodiem un izlādē tos, piemēram elektroskopa gadījumā. Arī elektronu atklājējs Dž.Dž.Tomsons domāja, ka liesmas degšanas ātruma izmaiņas izsauc lādētas daļiņas – brīvie elektroni, kas, pie tam, sadursmēs ar neintrālajām molekulām, tās aktivizē.

Pēc F.Habera [2, 1910], [3, 1912] domām, jonizāciju un, tātad, arī lādēto daļiņu rašanos liesmas aktīvajā zonā izsauc degšanas ķīmiskās reakcijas.

H.B.Diksons un citi [4, 1914] centās noskaidrot elektriskā lauka un lādēto daļiņu ietekmi uz degšanas procesu.

A.E.Maļinovskis [5, 1924] pierādīja, ka stiprs elektriskais lauks samazina liesmas degšanas ātrumu un var pat to nodzēst. Jātzīmē, ka Maļinovskis un viņa līdzstrādnieki no Dņepropetrovskas fizikāli tehniskā institūta ir veikuši daudz pētījumus par ārējā elektriskā lauka ietekmi uz degšanas procesiem par ko liecina pirmskara publikācijas žurnālos J. Chimie physique, Zs. f. Physik, Журнал экспериментальной и теоретической физики, Журнал физической химии laika posmā no 1924. līdz 1936.gadam.

Arī Habera pētījumi [6, 1929] apstiprināja Maļinovska darbus, ka joni aktīvi piedalās degšanas procesā un veicina skābekļa reakciju ar degvielas molekulām.

Plaši pazīstami ir Luisa (B.Lewis), Elbes (G.Elbe) un līdzstrādnieku fundamentālie darbi degšanas procesu pētīsanā, kas apkopoti pirms un pēckara publikācijās un grāmātās, piemēram [7, 1938], [8, 1961] un [9, 1968].

Jāatzīmē Asakavas (Yukichi Asakawa) darbi par ārejo elektrisko lauku ietekmi uz degšanu, iztvaikošanu un materialu žūšanu un publikācijas laika posmā no 1934. līdz 1976. gadam, piemēram [10, 1976].

Asakava apraksta arī praktiskus ĀEL pielietojumus:

1. Tvaika katls ar tvaika ražību 35 kg/h un karstā ūdens ražību 20 000 kcal/h, strādājot ĀEL ietekmē, deva 17 % kurināmā ekonomiju.

2. Rīsa (80kg) žāvēšanas laiks kaltē samazinājās par 25 %.

Tāpat plaši pazīstami arī Lautona (James Lawton) un Vainberga (Felix J. Weinberg) darbi, piemēram viņu grāmata [11, 1969], kas tulkota arī krievu valodā [12, 1976].

Bijušajā PSRS tika izdota Stepanova (Степанов Е. М.) un Djačkova (Дьячков Б. Г.) grāmata [13, 1968], kas apkopoja daudzus līdz tam laikam zināmus materialus par ĀEL ietekmi uz degšanas un siltumapmaiņas procesiem.

Šīs abas augstāk minētās grāmatas ieteicams izmantot visiem tiem, kas vēlās nodarboties ar degšanas procesu elektrofiziku.

Jāmin Karagandas degšanas procesu elektrofizikas ikgadējie semināri ko rīkoja Karagandas ķīmijas-metalurģijas institūta degšanas procesu elektrofizikas laboratorija laika posmā no 1979. līdz 1991.gadam prof. B.S.Fialkova vadībā un tajos piedalījās zinātnieki no visas PSRS, pimēram Jantovskis, Apelbaums, Kidins, Minājevs uc. Es personīgi tur piedalījos no 1981. līdz 1985. gadam ar referātiem par gaisa apstrādi pirms degšanas jonizātorā, liesmas ietekmēšanu ar ārējo elektrisko lauku un citiem laboratorijas eksperimentiem. Kādā seminārā es satiku arī Igaunijas pētniekus. Igaunijā ar aerojonizācju daudzus gadus nodarbojās H.F.Tammets [14].

B.S.Fialkovs kopā ar citiem metalurģijas un enerģētikas specialistiem (V.T. Plicins, G.P. Senkevičs u.c.) izstrādāja un ieviesa degšanas procesu automātiskās kontroles un regulēšanas paņēmienus metalurģijas krāsnīs un cietā kurināmā katlos un saņēma PSRS autora apliecības, piemēram Nr.Nr. 175062 (1965), 343116 (1972), 337402 (1972), 428162 (1974).

Siltumapmaiņu ĀEL ietekmē daudz pētījis prof. dr. M.K.Bologa, kas bija viens no žurnalā ЭЛЕКТРОННАЯ ОБРАБОТКА МАТЕРИАЛОВ dibinātājiem 1965.gadā un kuru izdevniecība ALLERTON PRESS izdod arī ASV angliskajā versijā ar nosaukumu Surface Enginering and Applied Electrochemistry.

Patenti un autora apliecības par ĀEL un ĀML pielietošanu siltuma ģenerātoros, gāzes turbīnās, iekšdedzes un reaktīvajos dzinējos ir ļoti daudz. Tomēr to realizācija, ja neskaita raķešu tehniku un militārās tehnoloģijas, pastiprināti sākusies tikai 20.gs. pēdējā ceturksnī. Par jaunām plazmoenerģētiskajām tehnoloģijām siltumenerģētikā raksta, piemēram Djačkovs A.F. [15, 1998], E.I.Karpenko uc. [16, 2004], par plazmas un elektroizlādes tehnoloģiju perspektīvām siltumenerģētikā O.A.Sinkēvičs [17, 2004]. Tagad internetā var atrast daudz materialu par ĀEL izmantošanu kurināmā sadedzināšanai katlos, gāzes turbīnās un dzinējos Krievijā.

Parādās arī citu ārzemju firmu publikācijas par eksperimentiem un jaunām tehnoloģijām ĀEL izmantošanai kurināmā sadedzināšanai katlu agregātos un gāzes turbinās. Piemēram, kompānija ClearSign Combustion Corporation publicējusi http//www.clearsign.com/technology/ 2013.12.14. tehnoloģijas aprakstu un shēmu. Arī Naval Surface Warfare Center publikācijā Final Technical Report WP-1184 aprakstīta iekārtas shēma ar koronējošu elektrodu caur gāzes degļa asi degšanas procesa kontrolei un regulēšanai siltuma ģenerātorā. Par šīm jaunajām tehnoloģijām var atrast rakstus arī žurnālā COMBUSTION SCIENCE AND TECHNOLOGY.

Degšanas procesu elektrofizikas attīstība Latvijā

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta pētnieki Salaspilī akadēmiķa J.Mihailova vadībā kopš 1962.gada nodarbojās ar siltuma un masas apmaiņas pētījumiem elektromagnetiskajā laukā, kas tika apkopoti E. Blūma, U. Ivanova, M.Zaķes un J.Mihalova grāmatā [18, 1967].

Es savus eksperimentus uzsāku Līvānos 1972.gadā Čiževska darbu iespaidā un vēlak faktiski atkārtojot Asakavas eksperimentus, lai gan par tiem es tolaik neko nezināju.

Kad bija uzkrāts jau zināms daudzums materialu par eksperimentiem Līvānu termocentrālē, Rīgas Politehniskajā institūtā un citur, tad pēc atgriešanās no Karagandas semināra 1981.gadā, piezvanīju Fizikas institūta direktoram J.Mihailovam un norunājām tiksanos pie viņa institūtā. Tikšanās laikā Mihailovs teica, ka tieši ar degšanas procesiem ĀEL ietekmē institūts nenodarbojās, bet ar kaut ko līdzīgu (plazmotroni) strādājot vienā no institūta laboratorijām V.Meļņikovs un nosūtīja mani pie viņa. Tomēr nekāda konkrēta sadarbība netika norunāta un tā tas palika līdz 1984.gada novembrim, kad projektēšanas institūta KOMUNĀLPROJEKTS Jēkabpils nodaļas vārdā kā vadošais inženieris nosūtīju oficialu vēstuli Mihailovam par piedalīšanos kādā no institūta semināriem, kam viņš piekrita. Pēc šī semināra sakās mana sadarbība ar Fizikas institūtu, kuru atbalstīja arī KOMUNĀLPROJEKTA un Komunālās Saimniecības ministrijas vadība, noslēdzot līgumu ar Fizikas institūtu par zinātniski tehnisko sadarbību 1986.gada februarī. Pirmā kopīgā publikācija parādījās LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĒSTĪS [19, 1987].

Jēkabpils laboratoriju es sāku veidot 1980.gadā KOMUNĀLPROJEKTA Jēkabpils nodaļas paspārnē ar nodaļas priekšnieka Z.Zemzara piekrišanu. Ap 1982.gadu tika uzsākti pirmie rūpnieciskie eksperimenti, pielietojot ĀEL katlā PK-1,6 Jēkabpils katlu mājā Orlova ielā 7. Pēc šiem eksperimentiem kopīgā sēdē ar Latvijas Siltuma un KOMUNĀLPROJEKTA pārstāvjiem 01.03.1983 tika nolemts izgatavot un uzstādīt Orlova ielas katlu mājā jaunu eksperimentālu katlu PK-1,6. Ar šo katlu līdz 1987.gadam tika veikti daudzi rūpnieciskie eksperimenti, kas daļēji aprakstīti šajā e – žurnālā atklajumi.lv jau agrāk.

Jēkabpils laboratoriju oficiāli nodibināja ar Komunālās Saimniecības ministrijas pavēli 01.04. 1986 Nr. 129 Latvijas Siltuma Siltumenerģētikas iekārtu remonta un regulēšanas uzņēmuma (ПРНТО) pakļautībā un tajā bija paredzētas 8 štata vienības no kurām praktiski tika aizpildītas 4-5. Tā bija vienīgā laboratorija Latvijā, kas nodarbojās ar rūpnieciskajiem eksperimentiem ĀEL praktiskajai pielietošanai tvaika un ūdens apkures katlos kā arī ar šo jauno kurināmā sadedzināšanas paņēmienu tehniskās dokumentācijas, katlu darba režīmu karšu un apkalpošanas instrukciju izstrādāšanu un pašu tehnoloģiju ieviešanu.

Rūpnieciskie eksperimenti un tiem sekojošie ieviešanas darbi notika Latvijas Siltuma pakļautībā esošajās katlu mājas vispirms Jēkabpilī katlam PK-1,6 ar šķidro kurināmo, pēc tam Jūrmalā katlam ДКВР-10-13 ar dabas gāzi, Siguldā katlam DE-25-14 ar dabas gāzi, Jelgavā katlam DE-16-14 ar dabas gāzi, Talsos katlam DE-25-14 ar mazutu.

Laboratorijas eksperimenti tika veikti lai noskaidrotu ĀEL ietekmi uz:

1. Degšanas siltuma efektu
2. Dūmgāzu sastāvu, t.s. NO, NO2 un CO koncentrāciju
3. Siltuma pāreju no liesmas uz sildvirsmu
4. Gaisa pirmapstrādi jonizatorā
5. ĀEL frekvenču ietekmi

Laboratorijas eksperimenti notika ar propānu-butānu, petroleju, acetonu, acetona-ūdens, acetona-aktivizēta ūdens šķīdumiem un kokskaidām.

BATT (Военная Академия Тыла и Транспорта) 11.12.1985 noslēdza līgumu ar Jēkabpils laboratoriju par zinātniski tehnisko sadarbību ĀEL ietekmes uz šķidrā kurināmā sadedzināšanas pētīšanu un šos darbus mēs arī izpildījām.

Tika izsūtīta tehniskā dokumentācija un cita informācija, atbildot uz daudziem pieprasījumiem no visas PSRS. Tas notika pēdējos gados pirms PSRS pastāvēšanas beigām un tālākais man nav zināms, lai gan tagad internetā var atrast daudz materiālu par ĀEL izmantošanu kurināmā sadedzināšanai katlos, gāzes turbīnās un dzinējos Krievijā.

Jēkabpils laboratorija beidza pastāvēt 1991. gada pašā sākumā sakarā ar pārmaiņām valstī un manu pāriešanu darbā uz Fizikas institūtu.

Fizikas institūtā ilgus gadus ar degšanas procesu elektrofizikas jautājumiem nodarbojas doktore Maija Zaķe, kas ir starptautiski pazīstama šajā jomā, uztur sakarus arī ar vienu no ievērojamākiem degšanas un siltuma pārejas elektrisko aspektu speciālistiem pasaulē, Kembridžas profesoru Vainbergu. Viņas vadībā vairāki RTU studenti izstrādājuši maģistra darbus un doktora disertācijas par ĀEL ietekmi uz degšanas procesiem un siltuma pāreju. Šeit var minēt Inesi Barminu, Agnesi Līckrastiņu, Antonu Kolmičkovu uc. No 2010.gada viņas grupa, kurā ietilpst arī agrākā RTU studente, tagadējā doktore I.Barmina, maģistrs A. Kolmičkovs un bakalaurs R.Valdmanis, nodarbojās ar ĀEL un mikroviļņu ietekmes uz biomasas granulu degšanas un siltuma pārejas pētīšanu, kas atspoguļota daudzās publikācijās, piemēram [20, 2012], [21, 2016].

Citur Latvijā, piemēram RPI (tagad RTU) Siltumenerģētikas katedrā pagājušā gadsimta beigās pētīja (I.Iļjins, V.Grivcovs, M.Frenkels) dūmgāzu jonizācijas iespējas, lai samazinātu kaitīgo izmešu koncentrāciju.

RTU students un arī LATVENERGO darbinieks Roberts Veselauskis aiztāvēja maģistra darbu par ĀEL frekvenču ietekmi uz degšanas un siltuma pārejas procesiem. Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes students Edgars Palabinskis ir pētījis degšanas procesu plazmas reaktorā ĀEL ietekmē [22, 2012].

Zīm.1 Liesmas ietekmēšana ar elektrisko lauku. Bunzena degļa liesma ar nihroma stieples elektrodu augšpusē : a) - elektroda potencials U=0, b) - U=1k V, c) - U=2k V

Zīm.2 Jēkabpils laboratorijas vertikālais ūdens apkures katla modelis 1983. gadā.

Zīm.3 LU Fizikas institūta degšanas procesu elektrofizikas eksperimentālā iekārta.

Zīm.4 Eksperimentālais ūdens apkures katls PK–1,6 katlu mājā Jēkabpilī 1983.gadā.

Zīm. 5 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiena shēma no PSRS autora apliecības Nr. 1.245.803 [6] no 23.07.1986, kur : 1 – gāzes deglis-elektrods, 2 – otrs elektrods, 3 – strāvas ģenerātors, h3 – izlādes attālums.

Šis kurināmā sadedzināšanas paņēmiens principiāli neatšķirās no ClearSign Combustion Corporation tehnoloģijas, kas pielietota gandrīz 30 gadus vēlāk (skat. zīm. 6).

Zīm.6 Izdruka no www.clearsign.com/technology/

Literatūra

1. Wied. Ann. 17, 236, 519 (1882).
2. F.Haber, Zs. Phys. Chemie, 68, 728 (1910).
3. F.Haber, Zs. Phys. Chemie, 81, 591 (1912).
4. H.B.Dixon, C.Campbell, W.F.Sloter, (Proc. Roy.Soc. London (A) 25, 506 (1914).
5. A.E.Malinowski, J. Chimie physik, 21, 469 (1924).
6. F.Haber, Stzi. Ber. d. Preuss.Akad. Wiss. 1929, Nr. XI.
7. Lewis B. and von Elbe G. Combustion Flames and Explosion of Gases. Academic Press, New York (1938).
8. ПРОЦЕССЫ ГОРЕНИЯ. Редакторы Б.ЛЬЮИС, Р.Н.ПИЗ, Х.С.ТЭЙЛОР, Госиздат Физико-математической литературы, Москва, 1961.
9. Б.Льюйс, Г.Эльбе. Горение, пламя и взрыви в газах, Мир, М., 1968.
10. Y.Asakawa: Nature Vol. 261, No. 5557, p. 220-221, 1976.3.20.
11. Lawton J. and Weinberg F.J. Electrical Aspects of Combustion. Clarendon Press, Oxford (1969).
12. Лаутон Дж. и Вайнберг Ф. ЭЛЕКТРИЧЕСКИЕ АСПЕКТЫ ГОРЕНИЯ. ЭНЕРГИЯ, МОСКВА, 1976.
13. Степанов Е.М., Дьячков Б.Г. ИОНИЗАЦИЯ В ПЛАМЕНИ И ЭЛЕКРИЧЕСКОЕ ПОЛЕ. Металургия, 1968.
14. Таммет Х.Ф. Удаление ионов от аэроионизаторов. Труды по аэроионизации и аэрозолям Тартуского государственного университета. Вып. 140. Тарту, 1963.
15. Дьячков А.Ф. и др. Плазменно-энергетические технологии и их место в теплоэнергетике. ТЕПЛОЭНЕРГЕТИКА, № 6, 1998.
16. Карпенко Е.И. и др. Плазменно-энергетические технологии использования угля для эффективного замещения мазута и природного газа в топливном балансе ТЭС. ТЕПЛОЭНЕРГЕТИКА, № 10, 2004.
17. Синкевич О.А. Перспективы использования плазменных и электроразрядных технологии в теплоэнергетике. ТЕПЛОЭНЕРГЕТИКА, № 3, 2004.
18. Блум Э.Я., Иванов У.И., Заке М.В., Михайлов Ю.А. Тепло- и массообмен в электромагнитном поле.- Рига: Зинатне, 1967.
19.М.В.Заке,М.Я.Пурмал,В.А.Сермулиньш,И.Н.Ятченко. Оптические и электрофизические свойства пламени пропана во внешнем электрическом поле.Известия АН ЛатССР,Серия физических и технических наук,1987,№ 4, сс.109- 115.
20. Inesa Barmina, Agnese Lickrastina, Modris Purmalis, Maija Zake, Raimonds Valdmanis, Janis Valdmanis. EFFECT OF HIGH-FREQUENCY PLANT BIOMASS PRE-TREATMENT ON COMBUSTION CHARACTERICTICS. 2012,Chemical Engineering Transaction,Vol.29, pp.895-900.
21.I.Barmina, M.Purmalis, R.Valdmanis, M.Zake. ELECTRODYNAMIC CONTROL OF THE COMBUSTION CHARACTERISTICS AND HEAT ENERGY PRODUCTION. Combustion Science and Technology, Volume 188, Issue 2, pp.190-206, 2016.
22.E.Palabinskis. DBD Plazmas reaktora uzbūve degšanas pētīšanai. Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes studentu un maģistrantu zinātniskā conference. Jelgava, 10.05.2012.

AUTORU APLIECĪBAS un PATENTI

1. а.с. СССР № 840582 Способ сжигания топлива. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 23.06.1981, Бюл. № 23.

2. а.с. СССР № 1.103.040 Способ факельного сжигания топлива в топке котла. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 15.07.1984, Бюл. № 26.

3. а.с. СССР № 1.198.323 Способ работы факельной топки. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 15.12.1985, Бюл. № 46.

4. а.с. СССР № 1.198.324 Горелочное устройство. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 15.12.1985, Бюл. № 46.

5. а.с. СССР № 1.211.517 Устройство для сжигания топлива. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 15.02.1986, Бюл. № 6.

6. а.с. СССР № 1.245.803 Способ сжигания предварительно подготовленной топливовоздушной смеси. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 23.07.1986, Бюл. № 27.

7. а.с. СССР № 1.281.817 Способ сжигания топлива. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 07.01.1987, Бюл. № 1.

8. а.с. СССР № 1.288.448 Устройство для сжигания топлива. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Опубликовано 07.02.1987, Бюл. № 5.

9. а.с. СССР № 1.334.853 Способ сжигания топлива. Автор (авторы) : М.Я.Пурмал. Для служебного пользования.

10. а.с. СССР № 1.394.000 Способ регулирования процесса горения в тепловой установке и устройство для его осуществления. Автор (авторы) : В.Т.Смирнов, С.А.Громцев, М.Я.Пурмал. Опубликовано 07.05.1988, Бюл. № 17.

11. Patents LV 5327 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiens katla kurtuves liesmā. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

12. Patents LV 5328 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiens. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

13. Patents LV 5330 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiens. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

14. Patents LV 5331 Liesmveida sadedzināšanas paņēmiens. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

15. Patents LV 5332 Degļveida ierīce. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

16. Patents LV 5333 Ierīce kurināmā sadedzināšanai. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

17. Patents LV 5334 Iepriekšsagatavota kurināmā un gaisa maisījuma sadedzināšanas paņēmiens. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

18. Patents LV 5335 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiens. Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 10.10.1993.

19. Patents LV Nr. 14001 Atjaunojamā kurināmā un gāzveida kurinamā vienlaicīgas sadedzināšanas apkures katls. Īpašnieks (i) : LU Fizikas institūts. Izgudrotājs (i) : Inesa BARMINA (LV), Mārtiņš GEDROVICS (LV), Pēteris MEIJA (LV), Agnese MEIJERE-LĪCKRASTIŅA (LV), Modris PURMALIS (LV), Maija ZAĶE (LV), patents piešķirts 20.09.2009.

20. Patents LV Nr. 14741 Augu izejvielu granulu apstrādes paņēmiens. Īpašnieks (i) : LU Fizikas institūts, LV Koksnes Ķīmijas institūts. Izgudrotājs (i) : Inesa BARMINA (LV), Agnese LĪCKRASTIŅA (LV), Raimonds Valdmanis (LV), Modris PURMALIS (LV), Maija ZAĶE (LV), Aleksandrs Aršaņica (LV), Valentīns Solodovņiks (LV), Gaļina Teliševa (LV), patents piešķirts 20.03.2014.

21. Patents LV Nr.15255 Kurināmā sadedzināšanas paņēmiens. Īpašnieks (i) : Modris PURMALIS, Izgudrotājs (i) : Modris PURMALIS (LV), patents piešķirts 20.10.2017.
 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.