Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pundurplanēta ar ledus vulkāniem: Cerera

Reizēm šķiet, ka dabas daudzveidība nekad nebeigs pārsteigt. Izradās, Saules sistēmā ir vietas, kur vulkāni ir veidoti nevis no lavas, bet gan no ledus. Viena no šādām vietām ir pundurplanēta Cerēra, kas riņķo ap Sauli starp Marsu un Jupiteru

Pundurplanētas Cerera ledus vulkāna Ahuna (Ahuna Mons) augstums ir gandrīz 4km, bet platums pie zemes virsas - vairāk nekā 17 km. Šāda izmēra vulkāns izskatītos iespaidīgi arī uz Zemes, tomēr tas atrodas uz mazākās zināmās Saules sistēmas pundurplanētas, Cereras, kuras diametrs ir vien 950 km.

Ledus vulkānus jeb kriovulkānus rada vulkāniskā aktivitāte zemās temperatūrās. No kriovulkāniem, karstās izkusušo iežu masas vietā, izvirst ūdens, metāna un amonija sāļu sajaukums. Kriovulkāniskajā aktivitātē arī pašus vulkānu kupolus veido nevis lava, bet gan sasalis sālsūdens un dubļu maisījums.

Vareno Ahuna ledus vulkānu zinātniekiem atklāt palīdzēja NASA starpplanētu zonde “Dawn”, kas Cereru sasniedza 2015.gadā. Raksts par atklājumu publicēts žurnālā “Science”.

Sākotnēji uzskatīts, ka Ahuna ir vienīgais pundurplanētas kriovulkāns, taču jaunākie pētījumu dati, kas publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters” liecina, ka uz Cereras reiz bijuši arī citi, vecāki kriovulkāni, taču tie laika gaitā ir “izlīdzinājušies”, un vairs neizceļas reljefā tā, kā Ahuna kalns.

Pundurplanētai Cerera nav atmosfēras, tāpēc vulkāni nevarēja sadēdēt lietus vai vēja darbības rezultātā. Šobrīd zinātnieku vidū dominē pieņēmums, ka senākos ledus vulkānus iznīcinājis process, ko viņi nodēvējuši par “plūstošo atslābināšanos” (viscous relaxation) – tā ir ideja, ka gandrīz jebkura šķietami cieta, taču patiesībā viskoza viela plūdīs uz priekšu, ja vien tai tiks dots pietiekami ilgs laiks. Piemēram, sacietējis medus klucis šķiet relatīvi ciets, taču laika gaitā tas pakāpeniski izlīdzinās, neatstājot nekādas zīmes par tā iepriekšējo formu.

Pētnieki spriež, ka tas, ka uz vulkāna virsmas ir redzami tikai daži triecienkrāteri, liecina par Ahunas relatīvi neseno izcelsmi. Kriovulkāna vecums nevarētu pārsniegt dažus simtus miljonu gadu, kas ģeoloģiskajā laika skalā tas ir īss laika posms.

Cereras virsmas temperatūra ir stindzinoša – vidēji tā ir ap mīnus 40 grādiem pēc Celsija, tomēr kriovulkānu eksistence liecina, ka pundurplanētas iekšējos slāņos temperatūra ir gana augsta, lai tajos varētu eksistēt ūdens un sāls šķīdums. NASA starpplanētu zondes dati mudina domāt, ka Cereras ārējais slānis sastāv no ledus un iežu maisījuma, bet kodols – no ūdens, silikāta iežu un sāļu sajaukuma.

Šobrīd astronomi turpina planētas novērojumus. Nākamgad, 2018.gada aprīlī, Cerera sasniegs punktu, kur tā atradīsies vistuvāk Saulei (perihēliju). Pētnieki cer, ka pieaugošais siltums varētu aktivizēt vulkānisko aktivitāti, sniedzot aizraujošu ieskatu kriovulkānisma norisē.

Cereru 1801.gadā atklāja itāļu astronoms Džuzepe Piaci, tomēr tolaik debesu ķermenis tika uzskatīta par planētu. Vēlāk to pārklasificēja par asteroīdu, bet 2006.gadā – par pundurplanētu.
Pēc zinātnieku domām, pundurplanēta Cerera nav vienīgā vieta Saules sistēmā, kur sastopami ledus vulkāni. Pētījumu rezultāti liecina, ka neparastie ledus veidojumi ir arī uz citiem debess ķermeņiem: pundurplanētas Plutona, Plutona pavadoņa – Harona, lielākā Saturna mēness – Titāna, Neptūna lielākā pavadoņa – Tritona un Jupitera pavadoņa – Eiropas.

Avoti:

asunow.asu.edu
en.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.