Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Uz Titāna atklāj ar šķidru vielu pildītus kanjonus

NASA starpplanētu zonde “Cassini-Huygens” uz Saturna pavadoņa Titāna atklājusi dziļus, stāvus kanjonus, kas pildīti ar šķidrā agregātstāvoklī esošiem ogļūdeņražiem. Šis atklājums sniedz pirmos tiešos pierādījumus teorijai, ka uz Titāna pastāv ar šķidrām vielām pildīti kanāli. Iegūtie rezultāti publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters”. 

Titāns ir lielākais Saturna pavadonis (kopumā planētai tādi ir 62) un otrs lielākais planētas pavadonis visā Saules sistēmā. Tas ir tik liels, ka izmērā pārsniedz pat Saules sistēmas mazāko planētu Merkuru. Titāns ir arī vienīgais no planētu pavadoņiem, kam ir blīva, bieza atmosfēra. Gaisa temperatūras uz Titāna ir stindzinošas – ap 170–180 grādiem zem nulles pēc Celsija skalas.

Zinātnieku aprindās jau ilgi klejo dažādas idejas par metāna “ūdenstilpnēm”, kas varētu atrasties uz Titāna, taču jau pieminētās blīvās atmosfēras dēļ šīs hipotēzes ir grūti pārbaudāmas – Titāns ir vienīgais planētas pavadonis Saules sistēmā, kuru nav iespējams novērot ar optisko teleskopu.

“Cassini” zonde gar Titānu lidoja jau 2013.gada maijā, kad arī tika ievākti dati par kanāliem, kas izplūst no lielā Ligeia Mare ezera Titāna ziemeļu daļā.

“Cassini” veiktie novērojumi atklāja, ka par Vid Flumina nodēvētais kanālu tīkls sastāv no nepilnu kilometru šauriem kanjoniem, kuru nogāzes ir stāvākas par 40 grādiem. Šie kanjoni ir arī diezgan dziļi – to dziļums variē no 240 līdz 580 metriem.

Radara attēlos kanāli izskatās tumši, līdzīgi kā šķidra metāna pārbagātās Titāna “jūras”. Ievērojamā līdzība mudināja zinātniekus domāt, ka arī šie kanāli varētu būt pildīti ar šķidrumu, taču tiešu pierādījumu par to līdz šim nebija. Pastāvēja arī reāla varbūtība, ka kanāli ir pildīti nevis ar šķidrumu, bet tikai ar piesātinātām nogulsnēm.

“Cassini” radaru zinātnieki bieži vien izmanto, lai ar to uzņemtajos attēlos varētu tuvāk aplūkot zem biezā ogļūdeņraža miglas slāņa apslēpto Titāna virsmu. Šoreiz radars tika izmantots kā altimetrs, lai izmērītu kanālu dimensijas. Pēc tam zinātnieki savienoja altimetra datus ar datiem, kas iegūti no agrāk uzņemtiem citu Titāna reģionu attēliem un secināja, ka kanāli patiešām ir pildīti ar šķidru vielu.

Galvenā nozīme šajā atklājumā bija radara signāliem, kas atstarojās no novērotajām kanālveida struktūrām. “Cassini” radars fiksēja ļoti gludu virsmu, identisku tai, kāda novērota Titāna ogļūdeņražu “jūrās”.

Dziļo struktūru esamība uz Titāna virsmas liecina, ka, lai arī kādi procesi tos veidojuši, tie darbojušies ļoti ilgi vai arī erozija notikusi krietni straujāk, nekā citos Titāna reģionos.

Pagaidām zinātnieki sliecas domāt, ka kanjonus varētu būt radījusi zemes virsmas celšanās vai arī jūras līmeņa izmaiņas. Vai visticamāk abu procesu kombinācija.

Lai saprastu, cik lielu ietekmi katrs no procesiem devis, zinātniekiem vēl jāveic papildus pētījumi par Titāna ģeoloģisko evolūciju.

Interesanti, ka uz Zemes redzami abi kanjonu veidošanās iespēju piemēri. Piemēram, Lielais kanjons veidojies tektoniskās celšanās rezultātā – zemes virsmas augstuma pieaugums noveda pie tā, ka Kolorādas upe vairāku miljonu gadu laikā dziļi “iegrauzās” zemes virsmā, izveidojot iespaidīgo kanjonu. Savukārt ūdens līmeņa izmaiņu radīto kanjonu veidošanos joprojām iespējams novērot Glena kanjonā, kas atrodas uz ziemeļiem no Lielā Kanjona. Katru reizi, kad Povela rezervuārā (ūdens rezervuārs, kas elektrostacijas vajadzībām izveidots 1963.gadā, appludinot lielu daļu Glena kanjona) krītas ūdens līmenis, upes radītā erozija pieaug.

“Zeme ir silta, iežiem bagāta planēta, kuras upēs plūst ūdens, bet Titāns ir auksts, bagāts ar ledu un metānu upēs. Tas, ka varam atrast šādas līdzības starp abām pasaulēm, ir ļoti ievērojami,” izteicies viens no pētījuma autoriem, Alekss Heizs (Alex Hayes) no Kornela universitātes (ASV).

Avoti:

jpl.nasa.gov
lv.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.