Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

NASA zinātnieki paziņo, ka uz Marsa atklāts tekošs ūdens

NASA zinātnieki nākuši klajā ar sensacionālu paziņojumu – „Mars Reconnaissance Orbiter” (MRO) starpplanētu zondei izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus tam, ka uz Marsa joprojām ir sastopams tekošs ūdens. 

Doma par to, ka uz Marsa joprojām varētu eksistēt tekošs ūdens, pirmo reizi radās pirms pieciem gadiem, kad tā laika Arizonas universitātes (ASV) students Lujendra Ojha, pētot MRO „High Resolution Imaging Science Experiment” (HiRSE) kameras attēlus, uz Marsa virsmas pamanīja neparastas tumšas līnijas.

Vēlāk noskaidrojās, ka tumšajām svītrām ir sezonāls raksturs – uz planētas virsmas tās parādās relatīvi siltākos laikapstākļos. Turklāt izskatās, ka tās plūst lejā pa stāvajām Marsa nogāzēm.

Svītras kļūst redzamas uz Marsa krāteru nogāzēm atsevišķās planētas vietās laikā, kad temperatūra uzkāpj virs -23 grādiem pēc Celsija. Kļūstot vēsākam, tās atkal paliek blāvākas un izzūd.

Kopš brīža, kad svītras tika novērotas pirmo reizi, pateicoties HiRSE attēliem, tās uz Marsa konstatētas vēl desmitiem dažādās vietās.

Jaunajā pētījumā zinātnieki HiRISE attēlu sniegto informāciju apvienojuši ar minerālu kartēšanas datiem, kas iegūti ar MRO attēlveidošanas spektrometru (imaging spectrometer).

Izmantojot MRO spektrometra datus, zinātnieki ir atklājuši, ka uz krāteru nogāzēm, kur redzamas noslēpumainās svītras, ir hidratētu (ūdeni saturošu) minerālu pazīmes.

Pagaidām tiek uzskatīts, ka atklātais ūdens uz Marsa ir sekla pazemes sāļūdens plūsma, kas ir pietiekami spēcīga, lai samitrinātu zemes virsmu.

Ideja, ka tumšās, uz nogāzēm sezonāli novērojamās līnijas varētu būt saistītas ar ūdens tecēšanu, pastāv jau kādu laiku, taču līdz šim zinātniekiem nebija izdevies ievākt nepieciešamos pierādījumus šī pieņēmuma apstiprinājumam.

„Tagad esam guvuši pārliecinošus pierādījumus tam, par ko mums bija aizdomas jau sen. Šis ir būtisks progress ārpuszemes dzīvības meklējumos, neskatoties uz to, ka tekošais ūdens ir sāļš,” priekā par atklāto dalījies Džons Grunsfelds (John Grunsfeld), astronauts un NASA Science Mission Directorate asociētais administrators.

Zinātnieki uzskata, ka jaunatklātie ūdeni saturošie sāļi uz Marsa reljefa nogāzēm ir cieši saistīti ar tumšo līniju tīklu. Sāļiem piemīt spēja pazemināt sālsūdens sasalšanas punktu – gluži kā sālim, kas ziemā tiek kaisīts uz ceļiem, lai paātrinātu kušanas procesus. Tas izskaidrotu tekošā ūdens fenomenu.

Marsa sāļi visticamāk sastāv no magnija perhlorāta un hlorāta, kā arī no nātrija perhlorāta. Ir izpētīts, ka daži perhlorāti spēj pasargāt šķidrumu no sasalšanas pat līdz brīdim, kad temperatūra nokrītas līdz -70 grādiem pēc Celsija.

Tas, ka uz Marsa ir atrodami perhlorāti, nav jaunums – arī „Phoenix” zondes un „Curiosity” robota-pašgājēja misijās Marsa augsnē atrasti šie savienojumi. Daži zinātnieki pat uzskata, ka pirmo reizi perhlorātu iespējamā klātbūtne uz Marsa atklāta jau 70.gados „Viking” misijas laikā (sk. "Oksidējoša reaģenta atklājums ļauj pārskatīt Marsa misijas "Viking" rezultātus: uz planētas tomēr varētu būt dzīvība", atklajumi.lv, 10.01.2011.).

Tiesa gan, šis ir pirmais pētījums, kurā perhlorāti atklāti hidratētā formā, turklāt – citās planētas vietās, nekā iepriekš.

„Mars Reconnaissance Orbiter” zondes izpētes misija turpinās jau kopš 2006.gada, un līdz šim tā ir izrādījusies ļoti veiksmīga. Pateicoties MRO uzkrātajiem datiem, pirmo reizi zinātnieku redzeslokā nonāca noslēpumainās svītras, un nu zinātnes pasaule ir pietuvojusies arī to izskaidrojumam.

„Kad cilvēki runā par ūdeni uz Marsa, lielākoties viņi runā par seno ūdeni vai par ūdeni sasalušā formā. Tagad mēs šo stāstu esam papildinājuši,” izteicies pētījuma galvenais autors Ojha.

Vai jaunais atklājums nozīmē, ka uz Marsa tomēr varētu pastāvēt dzīvība? Iespējams, taču skaidru atbildi uz to vēl pagaidām nespēj sniegt neviens.

„Liekas, ka, jo vairāk Marsu pētām, jo vairāk saprotam, kā te varētu eksistē dzīvība un kur būtu meklējami resursi dzīvības pastāvēšanai nākotnē,” norādījis zinātnieks Maikls Meijers (Michael Meyer) no NASA Marsa izpētes programmas.

Pagaidām par tekošo ūdeni uz Marsa ir vēl daudz neatbildētu jautājumu. NASA zinātnieki teikts paziņojumā, tagad plāno sākt darbu pie izpētes robota, kas varētu piekļūt tuvāk noslēpumainajām svītrām un papildināt mūsu rīcībā par tām esošos datus.

Attēls: Marss, Heila krātera nogāze. Uz nogāzes slīpuma redzamās svītras (krāsas - mākslīgas), kā šobrīd uzskata NASA zinātnieki, veido sezonālas sāļa ūdens plūsmas. Avots: NASA.

Avots:

jpl.nasa.gov

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.