Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fizika&Ķīmija

Tuvojas diena, kad zelts vairs nebūs dzeltens

Zelts un sudrabs - dzeltenais un baltais metāls - simbolizē šķietami nemainīgas vērtības. Tomēr drīz mūsu ikoniskie priekšstati par šo dārgmetālu krāsu var sākt mainīties - Sauthemptonas (Lielbritānija) universitātes zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, kas zeltam vai jebkuram citam metālam var likt mirdzēt visdažādākajās krāsās.

Lasīt tālāk ...

Atkārtots eksperiments apstiprina: neitrīno ceļo ātrāk par gaismu

23. septembrī Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātnieki nāca klajā ar ziņojumu par eksperimenta rezultātiem, kuri liecina, ka elementārdaļiņas neitrīno var ceļot telpā ātrāk par gaismu. Ņemot vērā, ka Einšteina speciālā relativitātes teorija postulē, ka vakuumā nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, šis paziņojums fiziķu vidū tika uzņemts ar krietnu skepses devu. Tagad jauns šo pašu pētnieku iegūts rezultāts apstiprina iepriekš publicētos datus.

Lasīt tālāk ...

Nobela prēmija ķīmijā 2009

Nobela prēmiju ķīmijā šajā gadā sadalīs trīs bioķīmiķi: Ada Jonata (Ada E. Yonath) no Vaicmana institūta Izraēlā, Venkatramans (Venki) Ramakrišnans (Venkatraman "Venki" Ramakrishnan), ASV pilsonis, kas šobrīd strādā Kembridžas universitātes Medicīniskās pētniecības Padomes Molekulārās bioloģijas laboratorijā, un Tomass Staics (Thomas A. Steitz) no Jēla universitātes.

Lasīt tālāk ...

Nobela prēmija fizikā 2009

Ar 2009. gada Nobela prēmiju fizikā ir apbalvoti trīs cilvēki - ķīnietis Čārlzs Kao un amerikāņi Vilards Voils un Džordžs Smits - par pētījumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Kao stāvēja pie optisko šķiedru datu pārraides tehnoloģijas šūpuļa, bet Boils un Smits izgudroja pusvadītāju ierīci, kas ļāva tiešā veidā, iztiekot bez fotofilmas, iegūt digitālās fotogrāfijas. Viņu darbi izraisīja īstu revolūciju vispirms praktiskajā zinātnē, pēc tam zinātņietilpīgajās tehnoloģijās, bet pēdējā desmitgadē tie ir kļuvuši par nozīmīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu un palielinājuši sadzīves komfortu. Pietiek jau iedomāties, kā izskatītos mobilais telefons ar filmu, nevis digitālo fotokameru!

Lasīt tālāk ...

Izraēlas zinātnieki Bozes-Einšteina kondensātā radījuši skaņas melno caurumu

Izraēlas zinātniekiem no Haifas Tehnoloģiskā institūta pirmo reizi izdevies rubīdija atomu Bozes-Einšteina kondensātā radīt gravitācijas melnā cauruma analogu - akustisko melno caurumu. Šim caurumam, tāpat kā īstajam melnajam caurumam, pastāv notikumu horizonts, kura robežās skaņas svārstības nevar to pamest. Pēc zinātnieku domām, radot skaņas svārstības tāda objekta notikumu horizonta tuvumā, varēs reģistrēt skaņas izstarojumu ar savu siltuma spektru, analoģisku gravitācijas melnā cauruma Hokinga starojumam. Ja zinātniekiem nākotnē izdosies eksperimentāli fiksēt šādu akustisko starojumu no kondensāta, tad tas būs netiešs pierādījums par Hokinga starojuma esamības realitāti.

Lasīt tālāk ...

Apstiprināta jaunas oglekļa alotropās formas esamība

Eksperimenti liecina, ka auksta (istabas temperatūras) grafīta saspiešana spiedienā, lielākā par 100 tūkstošiem atmosfēru, izraisa jauna oglekļa stāvokļa parādīšanos, pārveidojoties tā iekšējai struktūrai un izmainoties fizikālajām īpašībām. Ķīniešu, amerikāņu un krievu zinātnieku grupai izdevās teorētiski aprēķināt tādos apstākļos esoša grafīta struktūru un noskaidrot, ka šo neatpazīto oglekļa stāvokli ir jāidentificē kā jaunu tā alotropo formu. Pētnieki šo stāvokli nosauca par M-oglekli.

Lasīt tālāk ...

Ķīmiķi savalda baltā fosfora “dēmonu”

Vairākus gadsimtus baltais fosfors (P4) ir pazīstams, kā viena no bīstamākajām ķimikālijām. Tā viegli uzliesmo nonākot saskarē ar gaisu un nav nodzēšama, ja vien netiek norobežota skābekļa padeve. Tomēr drīzumā šīs ķīmiski ārkārtīgi aktīvās un bīstamās vielas uzglabāšanas un pārvadāšanas problēmas būs atrisinātas, jo Kembridžas (Lielbritānija) un Jivaskilas (Somija) universitātes zinātnieki atraduši veidu, kā panākt baltā fosfora "iegrožošanu". Pētījuma pārskats publicēts žurnāla Science šīs nedēļas numurā.

Lasīt tālāk ...

Izgatavota pasaulē mazākā kvēlspuldze

Fiziķi no vienas nanocaurulītes izveidojuši pasaulē mazāko kvēlspuldzi. Spuldzes garums ir 1,4 mikrometri, bet platums - 13 nanometri, ziņo „New Scientist". Zinātnieku publikācija ar ierīces aprakstu lasāma žurnālā „Physical Review Letters". Spuldzīte sastāv no oglekļa nanocaurulītes, kuras galiem pievienoti pallādija un zelta elektrodi. Nanocaurulīte ir "ielikta" silīcija pamatnē, bet visa konstrukcija atrodas vakuumā.

Lasīt tālāk ...

Negaidīts atklājums ļaus kontrolēt ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijas efektivitāti

Ziemeļaustrumu universitātes un Nacionālā tehnoloģiju un standartu institūta (ASV) pētnieki nejauši atklāja, ka iepriekš pat nepamanīts ūdeņraža ieguves Saules šūnā izmantoto titāna nanocaurulīšu (attēlā) ražošanas blakusprodukts ievērojami uzlabo ierīces darbību. Nesen publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka kontrolējot kālija nosēdumu daudzumu uz jaunās, daudzsološās alternatīvās enerģijas sistēmas nanocaurulīšu virsmas, iespējams panākt nozīmīgu patērētās elektriskās strāvas ietaupījumu.

Lasīt tālāk ...

Ķīmiķi atklāj “zaļo” katalizatoru, kas var samazināt zāļu ražošanas izmaksas

Toronto universitātes Ķīmijas nodaļas zinātnieki uz dzelzs bāzes izveidojuši "zaļu" katalizatoru, kas varētu aizvietot daudz dārgākos un toksiskos platīna rindas metālus, kurus šobrīd izmanto, lai rūpnieciskos ķīmiskos procesos iegūtu medikamentus, sintētiskās smaržvielas un garšvielas.

Lasīt tālāk ...