Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Jauni aukstās kodolsintēzes pierādījumi

ASV Jūras kara flotes Kosmisko un Jūras Ieroču sistēmu centra analītiskās ķīmijas speciāliste dr. Pamela Mosjē-Bosa nākusi klajā ar pētījumu rezultātiem, kuri sniedz pārliecinošas liecības par "aukstās kodolsintēzes" (cold fusion) jeb zemas enerģijas kodolreakciju (ZEKR) iespējamību. Bosas vadītai pētnieku komandai izdevies iegūt pirmās zinātniski dokumentētās vizuālās liecības, ka ZEKR ierīce var izdalīt elektronus, ko zinātnieki uzlūko kā vienu no kodolreakcijas norises kontrolliecībām.

Bosas nolasītais referāts bija viens no 30 priekšlasījumiem Amerikas Ķīmijas biedrības rīkotā simpozijā "Jauno enerģiju tehnoloģijas", kas no 22.-25. martam notika Čikāgā. Simpozijs bija veltīts "aukstās kodolsintēzes" 20 gadu atceres jubilejai.

1989. gada 23. martā Mārtins Fleišmans no Sauthemptonas universitātes Lielbritānijā un Stenlijs Ponss no Jūtas universitātes ASV paziņoja, ka viņi ir novērojuši kontrolētu kodolsintēzes reakciju stikla traukā istabas temperatūrā. Tā bija pasaules mēroga sensācija, jo kodolsintēze ir process, kas ir Saules un citu zvaigžņu enerģijas pamatā. Atšķirībā no atomkodola skaldīšanas, kas saistīta ar ļoti smagu atomu sadalīšanu, lai izdalītu enerģiju, kodolsintēze atbrīvo enerģiju, kas rodas, savienojoties diviem viegliem atomiem, piemēram, ūdeņraža atomiem, lai izveidotu hēlija atomu. Saules iekšienē ūdeņraža atomi saduras un savienojas ārkārtīgi augstās temperatūrās (aptuveni 15 miljoni grādu pēc Celsija skalas) un milzīgā gravitācijas spiedienā: ik sekundi tiek sadedzināti 600 miljoni tonnu ūdeņraža, pārvēršot to hēlijā.

Vienu brīdi šķita, ka visas pasaules enerģijas problēmām ir atrasts risinājums, taču jau pēc neilga laika parādījās skeptiski viedokļi par eksperimentu atkārtojamību, rezultātu ticamību un noderību. Viens no klupšanas akmeņiem bija tas, ka ar esošajiem elektroniskajiem instrumentiem neizdevās novērot procesā notiekošo neliela skaita elektronu izdalīšanos. ASV Enerģijas departaments ziņoja, ka eksperimenti nav devuši pārliecinošus pierādījumus, ka auksto kodolsintēzi iespējams izmantot kā noderīgu enerģijas avotu. Kopš tā laika vārdi "aukstā kodolsintēze" nereti tiek attiecināti uz viltus zinātni. Tomēr tas nav atturējis vairākus zinātniekus no eksperimentu turpināšanas, lai pierādītu, ka arī zemās temperatūrās ir iespējams kodolsintēzes process.

Jaunajā, Mosjē-Bosas un viņas kolēģu veiktajā pētījumā niķeļa-zelta elektrods tika ievietots šķīdumā, kas sastāvēja no palādija hlorīda, sajaukta ar deitēriju jeb "smago ūdeņradi". Deitērija atoma kodols sastāv no viena neitrona un viena protona.

Pētnieki šķīdumam pievadīja elektrisko strāvu, kas izsauca vielu savstarpējo reakciju. Tad zinātnieki izmantoja īpašu plastmasu, CR-39, ar kuras palīdzību bija paredzēts "noķert" augsti enerģizētās daļiņas, tai skaitā neitronus, kas reakcijas laikā varētu atbrīvoties, saplūstot deitērija atomiem.

Eksperimenta beigās, kad plastmasu aplūkoja mikroskopā, tajā atklāja sīkus, pa trim tuvu kopā izvietotus iedobumiņus (attēlā), kurus, pēc zinātnieku teiktā, radījušas subatomāra līmeņa daļiņas, kas atbrīvojušās neitroniem ietriecoties plastmasā.
"Vienmēr tiek jautāts: kur ir neitroni?" teica Mosjē-Bosa. "Ja sintēze notiek, tad jums jābūt neitroniem. Tagad mums ir liecības, ka ZEKR var novērot neitronu klātbūtni."

Bosa atsaucās arī uz iepriekš citos ZEKR eksperimentos novērotām, kodolreakcijām raksturīgām parādībām, kā radioaktīvā starojuma, tritija un siltuma izdalīšanās.

Bosa norāda, ka šīs, daudzsološās jomas pētījumiem pagaidām tiek piešķirts pārāk mazs finansējums un pētnieki nevar paredzēt, kad un vai laboratorijā veiktās ZEKR varētu pārtapt par praktiska pielietojuma tehnoloģijām.

Avots:

http://portal.acs.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.