Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Mūsdienu cilvēku miega paradumi ir mainījušies mazāk, nekā domāts iepriekš

Apgaismojums pēc vēlēšanās 24 h diennaktī, kafija, mūždien zvanoši telefoni un elektroierīces ar koši mirdzošiem ekrāniem – kā gan tas varētu neietekmēt mūsu miega paradumus? Uzskats, ka tehnoloģiju dēļ cilvēki ir novirzījušies no „tradicionālā miega” un neguļ gana ilgi, ir plaši izplatīts. Tomēr, kā atklāts jaunā pētījumā, izrādās, ka pēc senajām parašām dzīvojošo, tehnoloģiju neskarto mednieku-vācēju gulēšanas paradumi ir ļoti līdzīgi mūsējiem. Tradicionālo dzīvesveidu piekopjošie cilvēki vidēji ik nakti guļ nedaudz mazāk nekā 6,5 h – aptuveni tikpat, cik vidējais modernais 21.gs. cilvēks. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

„Ciltīs novērotais īsais miegs liek apšaubīt populāro uzskatu, ka miega daudzums, ko saņemam, „modernajā pasaulē” ir pārāk mazs. Šim pieņēmumam ir liela nozīme miega zāļu popularitātē, jo esam pieķērušies idejai, ka mums ir nepieciešamas miega zāles, jo mūsu miega daudzums ir zem „dabīgā līmeņa” elektrības, televīzijas, interneta un tamlīdzīgu iemeslu dēļ, ” norādījis Džeroms Sīgels (Jerome Siegel) no Kalifornijas universitātes Losandželosā (ASV).

Lai saprastu, kādi bija cilvēku miega paradumi pirms tehnoloģiju ēras, zinātnieki izraudzījās trīs dažādās pasaules vietās dzīvojošas mednieku-vācēju grupas, kuru dzīves paiet bez 21.gs. tehnoloģiju klātbūtnes – hadzu etnisko grupu Tanzānijā, sanu etnisko grupu Namībijā un tsimane etnisko grupu grupu Bolīvijā.

Zinātnieki fiksēja 94 cilvēku ikdienas miega paradumus, un kopumā ievāktie dati reprezentēja 1165 dienas.

Pirmais pārsteidzošais secinājums, ko miega pētnieki ieguva, bija tas, ka visu trīs etnisko grupu miega paradumi bija līdzīgi, neskatoties uz dažādo ģenētiku, vēsturi un apkārtējās vides apstākļiem. Šis atklājums vedina uz domu, ka ciltīs tika novērots kaut kas līdzīgs cilvēku miega pamatmodelim – miega paradumiem, kas visticamāk bijuši raksturīgi arī senajiem cilvēkiem. Vidējais miega laiks tradicionālajās mednieku-vācēju grupās variēja robežās no 5,7 līdz 7,1 stundai – ilgumam, kas tiek uzskatīts par raksturīgu „industriālajai sabiedrībai”.

Lai kā mums gribētos domāt, ka tradicionāli dzīve ritēja saskaņā ar Saules kustību debesīs, mednieki-vācēji nedodas pie miera līdz ar tumsas iestāšanos, neskatoties uz to, ka viņiem nav pieejama elektrība. Vidēji mednieki-vācēji palika nomodā 3 stundas pēc saulrieta un parasti modās pirms saullēkta. Medniekiem-vācējiem nebija raksturīgas arī regulāras snaudas pa dienu.

Zinātnieki uzskata, ka tradicionālo dzīvesveidu piekopjošo cilvēku miegu daudz vairāk ietekmē nevis gaisma, bet temperatūra – visas pētītās ciltis devās pie miera līdzko sāka kristies gaisa temperatūra un miegā pavadīja visu diennakts aukstāko daļu. Turklāt ziemā pētījuma dalībnieki gulēja vidēji par vienu stundu ilgāk, nekā vasarā.

Jāatzīst gan, ka ir kāds būtisks faktors, kas mūsu un tradicionālo cilšu miegu padara būtiski atšķirīgu – tradicionālajās sabiedrībās gandrīz neviens indivīds necieta no hroniska bezmiega, kas nomoka tik daudzus „modernos” cilvēkus. Stress, pārlieku intensīvs dienas ritms un attālināšanās no dabas – tie visi ir faktori, kas bezmiegu varētu būt padarījuši par tipisku 21.gs. kaiti. Pētījuma autoru komanda norādījusi, ka, viņuprāt, kā efektīvs problēmas risinājums varētu darboties dabiskās vides aspektu atdarināšana, pietuvinot gulēšanas apstākļus tiem, kādi ir pieejami ārpus modernās sabiedrības dzīvojošajiem cilvēkiem (piemēram, gulēšana vēsākā temperatūrā u.tml.).

Augšējais attēls: Guļošā Venēra. Džordžone/Ticiāns. Eļļa. Ap 1510.

Avots:

eurekalert.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.