Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Sabiedrība&Attiecības

Privātā dzīve akmens laikmeta sabiedrībās

Ja kāds sāk stāstīt par senajiem cilvēkiem, parasti tiek skārti jautājumi par skeleta uzbūvi, smadzeņu un prāta attīstību, senām kultūrām, kas izpaužas darba rīku izgatavošanā, vēlāk – keramikā un vēl vēlāk – mākslā. Bet ko mēs varam pateikt par šo cilvēku attiecībām?

Lasīt tālāk ...

Pūļa psiholoģija darbojas jau pirmsskolas vecuma bērnu vidē

Vairums ļaužu, ja nav īsti pārliecināti, kādu lēmumu pieņemt, savā izvēlē parasti seko vairākuma viedoklim. Izrādās, kā noskaidrojuši Hārvardas universitātes psihologi, šādu stratēģiju mēs sākam īstenot jau ļoti agri - sākot ar trešo, ceturto dzīves gadu.

Lasīt tālāk ...

Krāpšanu atceras labāk nekā godīgu rīcību

Psihologi jau sen ir uzskatījuši, ka, attīstoties sadarbības un altruisma principiem, cilvēku sabiedrībā vajadzētu izstrādāties īpašiem adaptācijas mehānismiem, kas ļautu labāk iegaumēt neuzticamos ciltsbrāļus. Tomēr eksperimenti liecina, ka krāpnieku vārdus un sejas atceras ne labāk par godīgo cilvēku vārdiem un sejām. Atšķirība ir tajā, ka pazīstamu personību reputāciju bojājošus faktus atceras daudz labāk nekā ziņas par labu vai neitrālu rīcību.

Lasīt tālāk ...

Vai garīdznieks var būt ateists?

Filosofs Daniels Denets (Daniel Dennett) un socioloģe Linda Laskola (Linda LaScola) no Tafta universitātes (ASV) Kognitīvo studiju centra publicējuši rezultātus pirmajam pētījumam par maz zināmu un ļoti grūti pētāmu sociālkulturālu parādību: reliģiskās institūcijās strādājošiem priesteriem - ateistiem. Izvērstas anonīmas intervijas ar piecu protestantisko baznīcu pārstāvjiem sniedza skaidrību par iemesliem, kas liek garīdzniekiem-ateistiem turpināt kalpošanu Dievam, kuram viņi vairs netic.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: iedzīvotāju reliģiozitāte neveicina sabiedrības uzplaukumu

Desmitiem sociālekonomisko rādītāju analīze 17 augošajās "pirmās pasaules" valstīs neapstiprināja hipotēzi, ka augsts reliģiozitātes līmenis veicina sabiedrības labklājību. Tieši pretēji, saskaņā ar visu rādītāju datiem, izrādījās, ka visreliģiozākajās sabiedrībās valda vismazākā labklājība.

Lasīt tālāk ...