Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Vaļu priekšteči mazuļus laida pasaulē uz sauszemes

2000. un 2004. g. Pakistānā atrastās aizvēsturisko vaļu priekšteču fosīlijas ļāvušas uzzināt daudz jauna par šo dzīvnieku vairošanās īpatnībām un to pāreju no dzīves sauszemē uz jūru.

Žurnāla PloS One tīmekļa versijā 4. februārī publicēts Mičiganas universitātes Paleontoloģijas muzeja direktora, profesora Filipa Džindžeriča raksts, kurā zinātnieks stāsta par atklājumu: "Kas es atraduma vietā pirmo reizi ieraudzīju mazos zobus, nodomāju, ka tie pieder kādam neliela izmēra pieaugušam valim. Tomēr drīz vien pamanīju tiem blakus ribas un sapratu, ka tās ir par lielu, lai piederētu tam pašam dzīvniekam, kam zobi." "Dienas beigās man jau bija skaidrs, ka esmu atradis mātīti ar nedzimuša mazuļa atliekām."

Tā kā atrastie skeleti piederēja līdz tam nepazīstamai izmirušo vaļu kārtas - arheoketu - apakšsugai, Džindžeričs deva tai vārdu, nosaukdams par Maiacetus inuus (no latīņu - "vaļu māte" + "Inuus" (romiešu auglības dievība)). Mazulis dzemdē bija atradies sauszemes zīdītājiem raksturīgā pozīcijā ar galvu uz izeju, no kā varēja secināt, ka kādu noteiktu dzīves daļu, tai skaitā vairošanās un dzemdību posmu Maiacetus inuus pavadīja ārpus jūras. Embrija jau attīstītie zobi liecināja, ka tūlīt pēc piedzimšanas tam vajadzēja būt gatavam atvairīt iespējamo plēsoņu uzbrukumu.

Līdzīgi citiem primitīvajiem arheoketiem, Maiacetus bija peldēšanai piemērotas četras kājas, kuras, lai arī varēja atbalstīt šos dzīvniekus uz sauszemes, diez vai bija piemērotas tālākiem pārgājieniem. "Tas ir skaidrs," Džindžeričs secina, "ka viņi bija piesaistīti piekrastei, pārvietojoties no sauszemes ūdenī un atpakaļ."

Salīdzinājumā ar iepriekš atrastām arheoketu kārtai piederīgo dzīvnieku fosīlijām, Maiacetus pārstāv vidusposmu starp tiem, kas vēl dzīvoja uz sauszemes un tiem, kas krastā vairs neizkāpa. "Atrastie eksemplāri ir gluži kā tādi paleontoloģijas "Rozetas akmeņi"", profesors salīdzināja savu atklājumu ar arheoloģijā pazīstamo divvalodu uzrakstu stēlu, kas Šampoljonam palīdzēja atšifrēt Ēģiptes hieroglifus.

Avots:

http://www.plosone.org

Maiacetus inuus Smitsona institūta muzejā Vašingtonā.

Arheoketu ciltskoks (bez Maiacetus, - tiem vajadzētu atrasties starp Ambulocetidae un Remingtonocetidae).

Arheoketa fosīlijas atradums Vadi Al-Hitanā, Vaļu ielejā, Ēģiptē.