Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atklāta pirms 12 miljoniem gadu dzīvojusi pērtiķu suga ar pārsteidzoši “modernu” sejas formu

Spāņu zinātnieki publicējuši ziņojumu par jaunas, iepriekš nezināmas hominoīdu primātu dzimtas atklāšanu. Jaunais atklājums ir īpaši nozīmīgs, jo vidējā miocēnā, pirms aptuveni 12 miljoniem gadu dzīvojušā Luka, kā pētnieki iedēvējuši atrasto fosīliju īpašnieku, sejai ir iepriekš cilvēkpērtiķiem neredzēta, moderna uzbūve - atšķirībā no pierastā, izliekti pagarinātā profila, tā ir plakana un augsta.

Luks, kurš zinātniskā terminoloģijā turpmāk tiks saukts par Anoiapithecus brevirostris jeb paraugu IPS43000, ļaus jaunā gaismā palūkoties uz pagaidām visai hipotētisko hominīdu agrīnās evolucionārās attīstības ainu. ASV Zinātņu Akadēmijas Rakstu jaunākajā izdevumā publicētā pētījuma pārskatā Katalonijas Paleontoloģijas Institūta direktors Salvadors Moja-Sola, kopā ar kolēģiem sniedz atrasto fosīliju raksturojumu un to izpētē radušos secinājumu izklāstu.

Izteiktos secinājumus pētnieki balsta uz daļēja galvaskausa atradumu ar hominīdu fosīlijām bagātajā Abocador de Can Mata apgabalā pie Barselonas Katalānijā. Galvaskausu ar labi saglabājušos sejas daļu uzgāja jau 2004. gadā, taču fosīlijas trauslā stāvokļa dēļ tā sagatavošana izpētei prasīja ilgāku laiku, nekā tas ir parasti līdzīgos gadījumos.

Lai arī Luka sejas morfoloģisko datu modernā daļa, meklējot līdzības hominīdu dzimtā (šimpanzes, gorillas, orangutāni un cilvēki), ir pielīdzināma tikai cilvēku (Homo) ģints pārstāvjiem, pētnieki noliedz, ka Anoiapithecus brevirostris būtu uzlūkojams par cilvēku priekšteci vai radinieku. Viņuprāt šeit vērojama tā sauktā evolucionārā konverģence, kad divām sugām, attīstoties atsevišķi parādās līdzīgas iezīmes.

Zinātnieki norāda, ka Luks sniedz papildu argumentāciju dažu paleontologu izteiktajai versijai, ka visi hominīdi ir cēlušies no primitīvu hominoīdu grupas - kenijpitēkiem, kuru atliekas atrastas uz Vidējo Miocēnu attiecināmos slāņos Āfrikā un Eirāzijā. Luka galvaskausa detalizēta izpēte parādīja, ka vienlaikus ar modernām anatomiskām īpašībām tajā vērojamas tādas primitīvas iezīmes kā bieza zobu emalja, globulāras zobu virsotnes, robusts apakšžoklis un ļoti zems augšžoklis. Minētās pazīmes ir raksturīgas Āfrikā un Saūda Arābijā pirms 18-16 miljoniem gadu dzīvojošiem afropitekīdiem, taču Lukam vērojama arī līdzība ar kenijpitēkiem, kas aptuveni pirms 15 miljoniem gadu no Āfrikas kontinenta ieradās Vidusjūras reģionā.

Pētnieki pieņem, ka kenijpitēki varēja ieradasties Eirāzijā, kur no tiem attīstījās Āfrikas lielo pērtiķu un cilvēku senči, kas vēlāk atgriezās Āfrikā. Kā allaž, tiek uzsvērts, ka noteiktāku secinājumu izdarīšanai nepieciešamas papildu fosīlijas, kuras zinātnieki cer atrast turpinot meklējumus Abocador de Can Mata apkārtnē.