Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Cilvēku senākie priekšteči - maisveidīgi jūras radījumi

Zinātnieki Ķīnā atklājuši mikroskopiskus, maisveidīgus jūras radījumus, kas, iespējams, ir senākie zināmie cilvēku aizvēsturiskie senči. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.

Līdz šim zinātnes pasaulei nezināmie jūras radījumi, pateicoties maisveidīgajai uzbūvei, nodēvēti par Saccorhytus. To izmērs bija ap 1 mm. Uz Zemes Saccorhytus mitinājušie pirms aptuveni 540 miljoniem gadu. Būtiskais atradums veikts Ķīnas centrālajā daļā, Šansi provincē.

Zinātnieki uzskata, ka Saccorhytus ir primitīvākais otrmutnieku piemērs – senākais zināmais evolūcijas solis, kas pakāpeniski noveda pie cilvēku rašanās pēc simtiem miljoniem gadu. Otrmutnieki ir plašs dzīvnieku apakšnodalījums, pie kura pieskaita arī hordaiņu tipu, t.sk. arī augstāk attīstītos organismus, mugurkaulniekus, kam piederam arī mēs – cilvēki.

Kembrija sākumposmā reģionā, kur fosilijas atrastas, atradusies sekla jūra, tādēļ pētījuma autori uzskata, ka Saccorhytus visticamāk mitinājušies jūras dibenā starp smilšu graudiem. Ar neapbruņotu aci arī pašas Saccorhytus fosilijas izskatās pēc nelieliem, melniem smilšu graudiem. Mikroskopiskā izmēra dēļ fosiliju ieguve nebija vienkārša - lai iegūtu mikrofosilijas, zinātniekiem bija jāapstrādā milzīgs daudzums kaļķakmens (aptuveni 3 tonnas).

Citas senākās zināmās otrmutnieku grupas ir 510-520 miljonus gadu vecas, taču šajās grupās jau redzama mugurkaulniekiem, jūras gurķiem, pushordaiņiem un adatādaiņiem raksturīgu pazīmju dažādošanās. Pazīmju dažādība līdz šim zinātniekiem neļāva saprast, kāds izskatījies senākais kopīgais otrmutnieku sencis. Ķīnā atrasto fosiliju mikroskopiskā izpēte un analīze ar datortomogrāfiskajām metodēm beidzot ļāva gūt ieskatu tajā, kāds kopīgais sencis izskatījies un kā tas dzīvojis. Turklāt izpētē atklātās organisma pazīmes atbilda teorētiskajiem pieņēmumiem par primitīvajiem otrmutniekiem, tā apstiprinot hipotēzi, ka Saccorhytus patiešām varētu būt visu otrmutnieku grupu senākais kopīgais sencis.

Saccorhytus raksturīga divpusēji simetriska uzbūve (pazīme, ko mantojuši daudzi tā pēcteči, to skaitā arī cilvēki), un to ķermenis bijis klāts ar plānu, nosacīti elastīgu ādu. Ādas eksistence mudina domāt, ka organismam, iespējams, bijusi arī primitīva muskulatūra, ko tie varēja izmantot, lai pārvietotos.

Saccorhytus barojies, izmantojot sava ķermeņa izmēriem milzīgo muti. Mikroskopiskā radījuma ķermenis klāts ar mazām konusveida struktūrām, kas, pēc zinātnieku domām kalpojušas tam, lai no organisma izvadītu norīto ūdeni. Iespējams, šīs konusveida struktūras ir mūsdienu zivju žaunu evolūcijas aizsākums. Interesanti, ka zinātniekiem neizdevās atrast nekādas liecības par to, ka otrmutnieku senajam sencim bijusi anālā atvere, kas mudina domāt, ka ēdiena atlieku izvadīšana notikusi caur muti.

Avots:

joh.cam.ac.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.