Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pārsteidzošs novērojums: kuprvaļi glābj roņus

Pirmajā brīdī pie Antarktīdas krastiem redzamā situācija nebūt neliekas neparasta – uz peldoša ledus gabala patvēries Vedela ronis, bet apkārt jau sapulcējušies zobenvaļi. Vaļi sāk peldēt rindā, izveidojot vilni, kas nelaimīgo roni noskalo no ledus gabala. Šķietami neizbēgama nāve. Ikdienišķā dzīvnieku pasaules dzīvības un nāves spēle.

Taču tad seko negaidīts pavērsiens. Nelaimīgajam ronim pietuvojas pāris kuprvaļu, un nāves baiļu pārņemtais ronis sāk peldēt viņu virzienā. Kāds vilnis to uzmet uz tuvākā kuprvaļa krūtīm. Valis krūšu daļu ar visu roni izceļ virs ūdens, neļaujot tam nokļūt izsalkušo zobenvaļu asajos zobos. Tiklīdz ronis sāka slīdēt nost, kuprvalis ar spuru to uzmanīgi pavirza atpakaļ drošībā. Drīz vien ronis nonāk atpakaļ drošībā uz kāda cita ledus gabala. Tas ir kaut kas neredzēts. 

“Es biju šokēts. Izskatījās, ka vaļi patiešām mēģināja pasargāt roni,” sākotnējo pārsteigumu neslēpa jūras ekologs Roberts Pitmens (Robert Pitman) no “National Oceanic and Atmospheric Administration”, kurš pirmo reizi situāciju dabā novēroja 2009.gadā un vēlāk to aprakstīja žurnālā “Natural History”.

Parādību, kad upuri apvienojas, lai uzbruktu plēsējam, sauc par mobingu. Piemēram, mazie putni vieni nevar tikt galā ar vanagu, taču, apvienojoties barā un veicot atkārtotus uzlidojumus, viņi vanagu var patriekt. Līdzīga uzvedība novērojama arī zivju, kukaiņu un sauszemes dzīvnieku vidū, taču nebija zināms, ka šāda uzvedība raksturīga arī jūras zīdītājiem.

Zināms, ka kuprvaļi ļoti agresīvi aizstāv savus mazuļus, ja tiem uzbrūk plēsīgie zobenvaļi, taču kā ar citām sugām? Vai tiešām kuprvaļi varētu apzināti aizsargāt arī citu sugu pārstāvjus?

Mēģinot rast atbildi uz šo jautājumu, pētnieki sāka analizēt kuprvaļu uzvedību. Viņi vēlējās noskaidrot, vai roņa glābšanas gadījums ir bijusi neparasta parādība kuprvaļu uzvedībā un uzskatāma par izņēmumu, vai tomēr citu sugu dzīvnieku glābšana ir relatīvi bieži novērojama uzvedība.

Pitmens sāka interesēties par citām situācijām, kad izvedies novērot šādu kuprvaļu uzvedību, un kopumā savāca 115 novērojumu aprakstus. To skaitā bija arī novērojumi no komerciālajām vaļu vērošanas tūrēm, kas saturēja gan bildes, gan videomateriālus. Savāktie materiāli pārliecinoši parādīja, ka šajās situācijās kuprvaļi bija uzbrucēju lomā. 31 mobinga gadījumā kuprvaļi uzbruka zobenvaļiem, kas jau bija iesaistījušies cīņā. Viņi tos vajāja, cīnījās, sitot ar asti un spurām.

Novērojumi apstiprināja to, ka reizēm kuprvaļi aizsargā ne tikai savus, bet arī citu sugas biedru mazuļus. Tomēr vēl biežāk tie palīdzēja citu sugu dzīvniekiem, līdzīgi kā Vedela roņa gadījumā.

Pētnieki iegūtos rezultātus publicēja žurnālā “Marine Mammal Science”.

Pateicoties savam iespaidīgajam izmēram (pieauguša kuprvaļa garums svārstās no 12 līdz 16 metriem), tiem par plēsējiem daudz nav jāraizējas. Vienīgie iespējamie uzbrucēji ir zobenvaļi, un pat tie uzbrūk tikai neaizsargātajiem mazuļiem. Šādos gadījumos mātītes mēģina uzbrucējus aizbiedēt ar apdullinošiem kliedzieniem. Ja tas neizdodas, mātītes metas mazuļus aizsargāt, izmantojot savas milzīgās astes un 5 metrus garās spuras.

Nav grūti iedomāties, kāpēc kuprvalis steidzas talkā citam kuprvalim – kuprvaļi migrē uz tām pašām vairošanās vietām, kur viņi dzimuši, un lielākā daļa šo vaļu barā var atrast savus radiniekus. Tātad pastāv iespēja, ka apdraudētais mazulis ir vismaz attāli radniecīgs glābējam, kas šķietami altruistisko uzvedību padara mazliet saprotamāku.

Tomēr 90% gadījumu, kad zobenvaļu upuri bildēs un video bija identificējami, kuprvaļi iejaucās tieši uz citu sugu pārstāvjiem vērstos uzbrukumos. Kādēļ tā?
“Tas ir diezgan neizprotami. Valda uzskats, ka altruisms darbojas tikai gadījumos, ja tas ir abpusējs, bet nav ne mazākās iespējas, ka izglābtie citu sugu pārstāvji vēlāk atgriezīsies, lai palīdzētu savam glābējam,” savās pārdomās dalījies Trevors Brančs (Trevor Branch) no Vašingtonas universitātes (ASV).

Pats diskusijas aizsācējs Pitmens uzskata, ka novērotā situācija ir neapzināts altruisms. Iespējams, kuprvaļi dodas talkā ikreiz, kad sadzird, ka cīņā iesaistīts to mazuļu dabiskais ienaidnieks – zobenvalis. “Kad dzirdi vaļu cīņu, dodies to pārtraukt,” tā, pētniekuprāt, varētu skanēt kuprvaļu moto.

Lai gan jautājums par kuprvaļu rīcības motīviem joprojām paliek līdz galam neatbildēts, atklājums mudina padomāt par to, cik pārsteidzoša ir dzīvnieku pasaule un cik sarežģītas un uzvedības ziņā cilvēkiem līdzīgas būtnes tajā sastopamas. Vai tas būtu neapzināts altruisms, dzīvnieku emocijas vai empātija – jebkurā gadījumā situācija mudina pārdomāt mūsu izturēšanos pret citām saprātīgajām būtnēm, kas mitinās mums līdzās, jo iespējams tās saprot un jūt vairāk, nekā mēs – arīdzen saprātīgi, evolucionāri citu radību vidū izvirzījušies dzīvnieki – varam iedomāties.

Avots:

sciencemag.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.