Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Mezolīta Spānijas iedzīvotājam bijusi tumša āda un zilas acis

brana1

Brana 1, kā nosaukts viens no diviem Branas-Arintero alā, Valdelugeras novadā, Spānijas Leonas provincē atrastajiem mezolīta perioda indivīdu skeletiem, atbilstoši jauna, žurnālā "Nature" publicēta ģenētiska pētījuma rezultātiem, bijušas zilas acis, eiropeīds izskats, taču tumša āda. Šis ir arī pirmais, līdz šim atšifrētais Eiropas mezolīta iedzīvotāju nukleārais genoms (šūnas kodola DNS).

Pētījumu vadīja Spānijas Nacionālās pētniecības padomes zinātnieks Karless Lalueza-Fokss un tas tika īstenots sadarbībā ar Dānijas Ģeoģenētikas centru.

Mezolīts, jeb vidējais akmens laikmets Eiropā ilga aptuveni no 11,500 līdz 5,000 gadiem pirms mūsdienām un to raksturo īpašas rīku izgatavošanas tehnoloģijas un plaša nelielu asmeņu, tā saukto mikrolītu izmantošana. Mezolītā cilvēki, tāpat kā iepriekš paleolītā, iztiku ieguva ar medībām un vākšanu. Eiropā, sākot ar dienvidrietumu reģioniem, mezolīts beidzās līdz ar jaunu imigrantu ierašanos no Tuvajiem Austrumiem, kuri sev līdzi atnesa lopkopību un zemkopību. Pāreja nebija strauja - atbilstoši nesen veiktam pētījumam, mednieki vācēji un lopkopji-zemkopji Eiropā līdzās dzīvojuši apmēram 2000 gadu. Jaunā, uz pamatā ogļhidrātus saturošiem produktiem balstītā diēta pēcmezolīta cilvēku populācijās izsauca virkni adaptīvu izmaiņu vielmaiņā un imūnsistēmā, radot, piemēram, spēju sagremot laktozi, ko Branas 1. indivīds vēl nevarēja.

Branas-Arintero ala nejauši tika atklāta pavisam nesen - tikai 2006.g. Tās nepieejamību noteica atrašanās augstu Kantabrijas kalnos - 1500 metru virs jūras līmeņa. Alā atrada divus mirušos. Brana 1 indivīds bija guldīts saliektā pozā, apbērts ar okeru un niša kur viņš atradās bija nodalīta ar klinšu gabaliem. Otra mirušā kauli bija izjaukti, taču pētnieki uzskata, ka arī tas sākotnēji bija apbedīts līdzīgi kā pirmais.

Brana 1 indivīdam bija bojāti zobi, kam iemesls varētu būt pārāk intensīva zobu bakstāmā lietošana kā arī viņam konstatēja nopietnu, ar asu priekšmetu, iespējams - šķēpu, dzīves laikā iegūtu un sadzijušu augšžokļa ievainojumu.

Netālu no Brana 2 mirušā atliekām atrada 24 caururbtus brieža acu zobus, kas varētu būt bijuši savērti kaklarotā. Nekādus citus priekšmetus alā neatrada.

Abi apbedījumi datēti ar apmēram 7000 gadu lielu vecumu: Brana 1 - 6980±50 calBP, bet Brana 2 - 7030±50 calBP.

Gan Brana 1, gan Brana 2 indivīdam bija labi saglabājusies DNS, taču, ja Brana 2 genoma atšifrēšanā ir zināmas grūtības un tas vēl pagaidām nav pilnībā nolasīts, tad par Brana 1 DNS, kas tika paņemta no zoba, pētnieki saka, ka tās saglabāšanās pakāpe, pateicoties alā vienmēr valdošajai zemajai temperatūrai ir "īpaši laba".

"Viens no mūsu lielākajiem pārsteigumiem," par uzzināto no Brana 1 DNS atšifrējuma stāsta Lalueza-Fokss, "bija tas, ka par ādas pigmentāciju atbildīgie gēni šim indivīdam bija no Āfrikas." "Vienīgi mēs nevaram noteikt, kāds tieši - tumšāks vai gaišāks - bija viņa ādas tonis."

brana1-2

Tomēr vēl pārsteidzošāk, piebilst cits pētījuma dalībnieks, bija atklāt, ka Brana 1 cilvēkam vienlaikus bija arī gēni, kas kodē zilo acu krāsu mūsdienu eiropiešiem.

Speciālistiem bija arī interesanti noskaidrot, ka pirmslauksaimniecības perioda eiropiešiem jau bija izveidojušās daudzas imūnsistēmas adaptācijas, kas viņu organismiem ļāva cīnīties ar dzīvnieku pārnestām infekcijām. Šie specifiskie, jau iepriekš izveidojušies gēni vēlāk, pēc pārejas uz zemkopju-vietsēžu dzīvesveidu un sekojošas pastiprinātas saskares ar minētajiem patogēnu veidiem, tika pakļauti pastiprinātai pozitīvai atlasei, palielinot attiecīgo haplotipu atkārtošanās biežumu, kas, attiecīgi, palielināja indivīdu spēju pretoties infekcijām.

Ja neņem vērā no kopējā Āfrikas senča saglabātos (par iespējamību, ka šie gēni Branas cilvēku genomā varētu liecināt par mezolītā notikušu sajaukšanos ar afrikāņiem, autori nerunā), ar pigmentāciju saistītos gēnus, tad Brana 1 fenotips, lai gan neiekļaujas mūsdienu eiropiešu variāciju robežās, vislīdzīgākais ir tagadējo Ziemeļeiropas iedzīvotāju, tādu kā zviedru un somu fenotipiem. Tāpat tā genoms ir līdzīgs gan Skandināvijas neolīta mednieku vācēju, gan Tiroles leduscilvēka, zemkopja Otci DNS.

Savukārt tas, ka Branas-Arintero cilvēki ir radniecīgi arī ar Vēlā paleolīta Baikāla piekrastes Maļtas (Мальта) apmetnes iedzīvotājiem, kuru genoma atšifrējumi tika publicēti 2013.g. rudenī, liecina par par plašu, vienveidīgu vēlā paleolīta substrātu, kas Eirāzijas centrālajā un rietumu daļā pastāvējis līdz pat mezolītam, tā atsevišķiem zariem jau pirms vairāk nekā 20,000 gadu Sibīrijā satiekoties ar Austrumāzijas grupām. Lalueza-Fokss uzskata, ka par šādu kopību liecina arī dažādi, stilistiski līdzīgi Eiropas un Krievijas teritorijās izpētītās senvietās, tai skaitā Maļtā, uzietie arheoloģiskie atradumi, jo īpaši tā sauktās paleolīta Venēras - antropomorfas sieviešu figūras.

Tomēr, kā tika secināts citā, jau 2012.g. izdevumā "Current Biology" publicētā pētījumā par Branas-Arintero cilvēku gēniem (toreiz pilnībā atšifrēja mtDNS un nelielu daļu no kodola DNS), mūsdienu Dienvideiropas, tai skaitā Ibērijas pussalas iedzīvotāji (arī ne baski, kā iepriekš bija prognozēts) nav cēlušies no senajiem mezolīta cilvēkiem.

Pētnieki pagaidām nevar pārliecinoši pateikt vai Brana 1 fenotips ir bijis raksturīgs visai mezolīta Eiropas populācijai un liecina par gaišās ādas krāsas vēlāku izveidošanos, vispirms parādoties zilo acu gēnam jeb arī to varētu skaidrot ar atsevišķu vēlā paleolīta cilvēku anklāvu ilgstošu pastāvēšanu vai vēl kā citādi. Uz šo jautājumu varēs atbildēt tikai tad, kad būs iegūti vēl citu mezolīta eiropiešu šūnas kodola DNS atšifrējumi.

Attēli: Spānijas Nacionālās pētniecības padomes publicitātes foto.

Avoti:

nature.com
forwhattheywereweare.blogspot.com

Iñigo Olalde, Morten E. Allentoft, Federico Sánchez-Quinto, Gabriel Santpere, Charleston W. K. Chiang, Michael DeGiorgio, Javier Prado-Martinez, Juan Antonio Rodríguez, Simon Rasmussen, Javier Quilez, Oscar Ramírez, Urko M. Marigorta, Marcos Fernández-Callejo, María Encina Prada, Julio Manuel Vidal Encinas, Rasmus Nielsen, Mihai G. Netea, John Novembre, Richard A. Sturm, Pardis Sabeti, Tomàs Marquès-Bonet, Arcadi Navarro, Eske Willerslev, Carles Lalueza-Fox. Derived immune and ancestral pigmentation alleles in a 7,000-year-old Mesolithic European. Nature, 2014; DOI: 10.1038/nature12960

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.