Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Vai mūsdienu cilvēku senči ādu apstrādes tehnoloģiju pārņēma no neandertāliešiem?

Divi, samērā slaidi akmens laikmeta cilvēki uzmanīgi skatās kā daudz robustākais trešais ar spēcīgajām, muskuļotajām rokām apstrādā ribas fragmentu. Beidzot rudmatainais meistars ir pabeidzis, rīks ir gatavs un viens no skolniekiem pieliecas tuvāk, lai to apskatītu. Tā kā viņu valodas ir svešas, tad saprasties nav viegli. - "Tagad mēģini tu," savā mēlē saka neandertālietis, pastiepdams kromaņjonietim pretī jaunu ribas sagatavi.

***

Anatomiski mūsdienīgie cilvēki jeb kromaņjonieši neandertāliešus Eiropā sāka nomainīt aptuveni pirms 44 000 gadu. (sk. "Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā", atklajumi.lv, 17.09.2011.) Atsevišķās, ģeogrāfiski norobežotās vietās neandertālieši saglabājās līdz pat 27 000 - 30 000 gadiem pirms mūsdienām. Arheoloģiskais materiāls rāda, ka ap izzušanas laiku neandertāliešu materiālajā kultūrā parādās vairākas kromaņjoniešiem raksturīgas iezīmes - specializētu kaula rīku izgatavošana, ķermeņa ornamentu un nelielu asmeņu - mikrolītu - lietošana. Pētnieku aprindās ir notikušas plašas diskusijas par to vai šī tendence vienmēr ir saistāma ar Homo sapiens tiešu ietekmi un neandertālieši ir tikai kopējuši savu brālēnu tehnoloģijas - jeb tā var liecināt arī par neandertāliešu kultūras neatkarīgu attīstību. 

Tagad, ASV žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" 12. augustā publicētā rakstā "Neandertals made the first specialized bone tools in Europe", dažādu Eiropas pētniecības institūciju zinātnieki ziņo par divu neandertāliešu senvietu - Abri Peyrony un Pech-de-l’Azé - izrakumos Dordoņas reģionā dienvidrietumu Francijā atrastiem, ādu apstrādāšanai izmantojamiem kaula rīkiem, par kuriem iepriekš domāja, ka tos izgudrojuši kromaņjonieši.

Atrastie priekšmeti nāk no neandertāliešu atstātiem, vēlāk Homo sapiens netraucētiem arheoloģiskiem horizontiem, vairākumā no kuriem atrasto rīku komplekss atbilst vēlajai Mustjē ar Ašelas tradīcijām (pēc šībrīža pārliecības tā ir pēdējā "tīrā" neandertāliešu materiālā kultūra Rietumeiropas teritorijā) un tie ir senākie, šobrīd zināmie specializētie kaula rīki Eiropā. Abri Peyrony uzietie gludinātāji, izmantojot 14C metodi, tika datēti ar 47,710–41,130. g. pirms mūsdienām, bet otrā vietā, Pech-de-l’Azé, atrastā rīka vecumu noteica, attiecīgā arheoloģiskā horizonta paraugus datējot ar optiski stimulētās luminescences metodi. Tā vecums izrādījās 51 000 gadu pirms mūsdienām (± 2 tk.g.)

Lai varētu lasīt visu rakstu, nepieciešams abonēt pieeju apgāda "Apvārsnis" digitālajiem žurnāliem. Vairāk par abonēšanas iespējām ŠEIT

Esošo abonentu autorizācija