Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Senākie Ziemeļamerikas iedzīvotāji apdzīvoja piekrasti un pieguļošās salas

Par Amerikas senākiem iedzīvotājiem ir vairāki viedokļi – gan par viņu saknēm, gan par migrāciju ceļiem un laiku, kad tās notika. Visvairāk atbalstītāju ir viedoklim par ieceļošanu no Āzijas pāri Beringa šaurumam, kas pēdējā leduslaikmetā pārvēršas par sauszemes tiltu, jo jūras līmenis bijis ļoti zems – ūdens koncentrējās ledājā.

Šos uzskatus savā Science publicētā rakstā 2008.gadā izklāstīja Teds Gebels (Ted Goebel), Maikls Voters (Michael R. Waters) un Deniss O'Rūrks (Dennis H. O'Rourke). Savā rakstā viņi izmantoja tā brīža jaunāko ģenētisko pētījumu rezultātus, kas apstiprināja amerīdu (tā ārzemju literatūrā pieņemts saukt senākos Amerikas iedzīvotājus) radniecību ar Dienvidsibīrijas pamatiedzīvotājiem. Amerikā ir 5 mitohondriālās DNS haplotipi, kas ir raksturīgi arī Centrālās Āzijas iedzīvotājiem. Arheoloģiskie pierādījumi Aļaskā – darba rīki ir līdzīgi tiem, kādus gatavoja vēlā paleolīta cilvēki Sibīrijā. Autori savā rakstā norādījuši arī šo darba rīku vecumu – 14 tūkst. gadu. Agrāk cilvēki nevarēja pāriet uz Amerikas kontinentu, jo ceļš gar piekrasti pirms 24 tūkst. gadu bija noslēdzies ar ledājiem un no jauna bija pieejams tikai pirms 15 tūkst. gadu. Tad arī izplatījās cilvēku grupas gar Kalifornijas piekrasti.

Ļoti plašā teritorijā uz dienvidiem no ledāja zināma Klovisas kultūra, kuras senākie paraugi datēti ar 13,2-13,1, jaunākie – 12,9-12,8 tūkst. gadu. Pa kādiem ceļiem šie cilvēki bija ienākuši un kāda ir viņu izcelsme – uz šiem jautājumiem joprojām tiek meklētas atbildes. Vai viņi izmantoja abus ceļus – gar okeāna piekrasti un gar Klinšu kalniem? Vai bija atraduši vēl kādas iespējas? Strauji izplatījusies, tikpat strauji arī izzudusi Klovisas kultūra joprojām ir pētījumu objekts.

Šajā laikā - pirms 13,0-13.1 tūkst. gadu cilvēki apdzīvoja arī Santarosas salu Kalifornijas piekrastē, kur, iespējams, ieradās, izmantojot laivas. Vai viņi ieradās uz salu ar laivām no kontinenta vai izmantoja iespēju pirms ledāja atkāpšanās ierasties pa jūru no Āzijas? Autori norāda uz faktu, ka Čīlē atklāta Monteverdes apmetne, kuras vecums ir senāks par Klovisas kultūru – 14,6 tūkst. gadu. Viskonsinas pavalstī atrasti mamuta kauli ar skrāpējumiem – darba rīku pēdām, to vecums – 16 tūkst. gadu. Praktiski abu Ameriku apdzīvošana notikusi vienlaicīgi. Vai tas nozīmē, ka tie iedzīvotāji, kas virzījās no Aļaskas uz dienvidiem un Čīles iedzīvotāji nebija savā starpā saistīti?

Kā īstenībā notika Amerikas kontinenta apgūšana? Vai pastāvēja 2 ceļi – rietumu ceļš gar Kalifornijas piekrasti un austrumu ceļš gar Klinšu kalniem? Viennozīmīgās atbildes joprojām nav. Piekrastes apmetnes nesaglabājās, jo ūdens līmenis pēcleduslaikmetā krietni paaugstinājies. Tāpēc tik svarīga ir zemūdens arheoloģija, kā arī apmetņu meklējumi paaugstinājumos. Tā mēs atkal nonākam pie Santarosas (Santa Rosa Island) un Sanmigelas salu apmetnēm. Pirms 13 tūkst. gadu tā bija viena liela sala 7-20 km no kontinentālās piekrastes.

2008.gadā atklātas vēl 3 apmetnes, kuru pētījumu rezultātus apkopojis Jons Ērlandsons (Jon M. Erlandson) no Oregonas universitātes ASV.

Apstiprināti artefaktu datējumi: Santarosā - 13000±200 gadi, Sanmigelā - 11500±200 gadi. Ļoti maz lielo dzīvnieku palieku, kas ir raksturīgi salu faunai, bet ļoti daudz – putnu un jūras velšu palieku, kas ir saprotams.

Santarosas apmetne bija novietota 75 m virs ūdens līmeņa. Tur 1959.gadā tika atrasti t.s. Ārlingtonspringsas cilvēka kauli, kuru vecums ir 13 tūkst. gadu. Iespējams, tā bija sezonālā apmetne, jo nav atrastas molusku čaumalas, bet daudz zosu kaulu – zosis šeit parādās uz ziemošanu. Medīja jūras zīdītājus un zvejoja. Par to liecina ne tikai kauli, bet arī atrastie darba rīki – harpūnu uzgaļi, sirpveida krama rīki putnu medībām u.c. Obsidiāna rīks bija atnests no Koso vulkāniskā lauka, kas atrodas uz kontinenta, Mohaves tuksneša ziemeļos 300 km attālumā.

Sanmigelas salā atklātas 2 apmetnes, tās ir lielākas nekā Santarosas apmetne. Tās arī situētas 60-75 m augstumā virs ūdens līmeņa 1-2 km no piekrastes. Apmetņu vietās atrasti asgaļi (points), lielie divšķautņu rīki (bifaces) sirpveida rīki, harpūnu uzgaļi un naži. Atšķirībā no Santarosas palieku sastāva, šeit ir daudz gan putnu un jūras zīdītāju kaulu, gan lielas kaudzes molusku čaumalu. Tās bija Abalones haliotis, gigantiskie hitoni Cryptochiton stelleri, gliemezis melnais turbāns Tegula funebralis, mīdijas un krabju bruņas. Varēja secināt, ka cilvēki gan medījuši, gan zvejojuši, gan bēguma laikā vākuši piekrastes jūras gultnes iemītniekus, kas bija labs papildinājums pārtikas krājumiem.

Zinātnieki pievērš lasītāju uzmanību faktam, ka salu iedzīvotāji jau tajā laikā – pirms 13 tūkst. gadu ar laivām šķērsoja 7-20 km attālumu līdz kontinentam, par ko liecina akmens rīku materiāls, kā arī veduši obsidiānu no 300 km attāluma. Tas nozīmē, ka laivas bija drošas un prasme – izcila.

Vēl viens svarīgs fakts saistīts ar rīku līdzību ar tiem paraugiem, kuri zināmi kontinenta ziemeļrietumu rajonu iedzīvotājiem pirms 14 000–14 300 gadiem, nevis līdzīgi Klovisas kultūrai, kuras pārstāvji bija lielo zīdītāju mednieki.

Tātad, šeit ir redzami sakari ar Ziemeļaustrumu Āzijas iedzīvotājiem un šo salu iedzīvotāju izcelsme ir atšķirīga no Klovisas kultūras pārstāvjiem, kaut arī sakrīt laikā.

Avoti:

Ted Goebel, Michael R. Waters, Dennis H. O'Rourke. The Late Pleistocene Dispersal of Modern Humans in the Americas // Science. 2008. V. 319. P. 1497–1502.

Jon M. Erlandson, Torben C. Rick, Todd J. Braje, Molly Casperson, Brendan Culleton, Brian Fulfrost, Tracy Garcia, Daniel A. Guthrie, Nicholas Jew, Douglas J. Kennett, Madonna L. Moss, Leslie Reeder, Craig Skinner, Jack Watts, Lauren Willis. Paleoindian Seafaring, Maritime Technologies, and Coastal Foraging on California's Channel Islands // Science. 4 March 2011. V. 331. P. 1181–1185.

Michael Balter. Do Island Sites Suggest a Coastal Route to the Americas? // Science. 4 March 2011. V. 331. P. 1122.

Etiķetes:{tortags,663,1}{/groups}