Atklājumi.lv

Neandertālieši dzīvoja nelielās grupās un bija kanibāli

Sidronas alā Spānijā atrastas 12, domājams, vienai grupai piederīgu neandertāliešu atliekas. Kaulu un alas izpēte devusi pārliecinošus pierādījumus, ka citi neandertālieši pirms aptuveni 49 000 gadu viņus nogalināja un apēda. Savukārt ģenētiskās analīzes parādīja, ka vīrieši visu laiku dzīvoja ģimenē, bet sievas ņēma no citām grupām.

Izrakumi Sidronas alā notiek kopš 2000.gada. Pavisam atrasti aptuveni 1800 skeleta kauli un to daļas, kas piederējuši 12 atsevišķiem neandertāliešiem un apmēram 400 vidējā paleolīta Mustjē kultūras darba rīki, kuru vecums var būt ap 49 000 gadiem. Izskatās, ka visi kauli un priekšmeti nonākuši alā vienlaicīgi, karsta nogruvuma rezultātā. Apmetne bija augšā, bet eksistēja neilgu laiku.

Visi 12 cilvēki – 3 vīrieši, 3 sievietes, 3 pusaudzī un 3 bērni bija apēsti. Uz viņu kauliem redzami asu darba rīku skrāpējumi, vairāki kauli sašķaidīti, lai izņemtu kaula smadzenes. Šie notikumi risinājušies augšā, apmetnē, bet drīz pēc tam notika nogruvums. Paliekas labi saglabājās, jo tika apbērtas ar kaļķakmeni.

Secinājums par nelielu grupas locekļu skaitu izdarīts pēc apmetnes platības – šeit varēja dzīvot ne vairāk kā 10 cilvēki. Pagaidām nevar pateikt, vai viņus apēda viņu pašu grupas locekļi vai kāda cita grupa.

Ģenētisko pētījumu rezultātā kļuva skaidrs, ka šie "spāņu" neandertālieši bija līdzīgi Horvātijā un Vācijā dzīvojušo populāciju pārstāvjiem, kas liecina par nelielu neandertāliešu daudzveidību.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka visi 12 neandertālieši pieder 3 mitohondriālām līnijām, kas ir apzīmētas kā A, B un C līnijas. A līnijai pieder 7 indivīdi – visi vīrieši, 1 sieviete, 2 pusaudži un 1 bērns. B līnija – 1 jauna sieviete. Pie C līnijas pieder 4 indivīdi - 1 sieviete, 1 pusaudzis un 2 mazāki bērni. Šāds izkārtojums liecina par tuvu radniecību – tā bija viena ģimene, kurā vīrieši izaugot palika savā dzimtā, bet sievas ņēma no citām grupām. Zinātniskā terminoloģijā šādu ģimeni sauc par patrilokālu. Patrilokālas ģimenes ir raksturīgas Homo sapiens tradicionālai sabiedrībai (70%), šimpanzēm un bonobo.

Iespējams, ļoti mazs grupu sastāvs bijis par iemeslu laulībām starp tuvajiem radiem. Par to liecina 1 sievietes atrašanās vienā grupā ar vīriešiem (A līnijā). C līnijas sieviete varēja būt C līnijas 2 bērnu māte.

Analizējot grupas locekļu vecumu, pētnieki ieguva arī jaunu informācija par neandertāliešu dzimstību, resp. - intervāliem starp dzemdībām: viena bērna vecums ir 2-3, bet otra – 5-6 gadi. Mūsdienu mednieku un vācēju grupās tas ir līdzīgs – vidēji 3,4 gadi.

Avots: Carles Lalueza-Fox, Antonio Rosas, Almudena Estalrrich et al. Genetic evidence for patrilocal mating behavior among Neandertal groups // Proc. Nat. Acad. Sci. USA. 2011. V. 108. P. 250–253.

Augšējais attēls: Apakšžoklis no Sidronas alas Oviedo universitātes Bioloģijas fakultātes laboratorijā.

Etiķetes:{tortags,648,1}{/groups}