Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kāpēc neandertāliešus interesēja putnu spalvas?

Par neandertāliešiem pēdējā laikā ir publicēti daudz interesantu pētījumu – gan par to, ko viņi ēduši, kā pārvietojās, kā neandertāliešu sievietes dzemdēja bērnus ar lielām galvām, u.t.t.

Vairāki pētījumi liecina par to, ka neandertālieši bija tiešām saprātīga suga. Zinātnieki tikai nevar vienoties par to, cik saprātīga – vai tā var līdzināties Homo sapiens vai nevar. Spriežot pēc neandertāliešu apbedījumiem, var teikt, ka abstraktā domāšana, kas liecina par saprāta attīstības augstu pakāpi, viņiem noteikti bija attīstīta. Kā piemērs var būt zēna no Tešik-Tašas alas Uzbekijā apbedījums. Šajā vietā atklāja apbedīšanas rituāla pazīmes, saistītas ar kalnu āža kultu. Cits piemērs: 1960. gadā Ralfs Solecki (Kolumbijas universitāte) Šanidaras alā Zagrosas kalnos Irākā atklāja neandertālieša apbedījumu, kura vecums ir vismaz 60 000 gadu. Apbedītais cilvēks bijis apbērts ar puķēm, par ko liecināja vairākas augsnes analīzes. Tas arī bijis kāds apbedīšanas rituāls.

Par saprāta augstu attīstību liecina arī māksla. Pirms dažiem gadiem bija publicēts raksts par neandertāliešu mākslu sakarā ar krama priekšmeta atradumu, kas atgādināja cilvēka seju, bet acu vietā bija iespraustas kaula plāksnītes. 2010. gadā bija publicēts raksts par to, ka pirms 50 tūkst. gadu neandertālieši izmantoja dabiskās okera krāsvielas un izgatavoja krelles no krāsotiem gliemežvākiem. Tātad, arī māksla neandertāliešiem nebija sveša.

Tagad Fumanes alā (Grotta di Fumane) Itālijā ir jauns atradums, kas datēts ar vecumu 44,8-42,2 tūkst. gadu. Un šis atradums ir 660 putnu kauli. Pārstāvētas 22 sugas. Varbūt putni paši ielidojuši alā? Varbūt tos medījuši kādi dzīvnieki? Varbūt tos ķēruši neandertālieši, lai apēstu? Katrā gadījumā uz kauliem paliktu specifiskas pēdas, kas varētu liecināt, kas notika ar šiem putniem. Un tās tiešam tika atrastas uz 4 sugu kauliem.

Interesanti, ka šīs sugas nav tā labākā izvēle, ja medību mērķis ir pārtikas ieguve: bārdainais grifs Gypaetus barbatus, kukaiņu piekūns Falco vespertinus, Alpu kovārnis Pyrrhocorax graculus un lauku balodis Columba palumbus. Skrambas uz kauliem liecina par to, ka apstrādāti un izmantoti tikuši tikai spārnu kauli. Daži kauli ir bez darba rīku pēdām, bet var konstatēt, ka šie spārni bija saplēsti gabalos. Tur taču nav ko ēst! Kā pārtikas avots šīs alas iemītniekiem kalpoja dzīvnieki, kam tiešam bija daudz gaļas. Alā atrasti šo dzīvnieku kauli ar darba rīku pēdām. Visvairāk ir staltbriežu, kalnu āžu un stirnu kaulu, mazāk – kalnu kazu, bizonu, aļņu un pat milzu brieža kauli. Sastopami arī plēsīgo dzīvnieku kauli – lapsu, vilku, hiēnu, brūno un alu lāču, bet no šiem dzīvniekiem izmantoja zvērādas, nevis gaļu. Tātad, neandertāliešiem pietika gan gaļas, gan zvērādu.

Kādam tad nolūkam bija vajadzīgi putnu spārni? Atbilde ir – spalvas. Ko neandertālieši darīja ar putnu spalvām? Lokus ar bultām viņi neizmantoja, tātad spalvas nebija vajadzīgas kā bultu stabilizatori. Šķēpiem stabilizatori nebija vajadzīgi. Ir tikai viena ticama atbilde – rotām. Agrāk tika uzskatīts, ka šādas rotas bija tikai Homo sapiens. Izrādās, ka neandertālieši bija gana attīstīti, lai gatavot spalvu rotas. Un tas bija laikā, pirms šeit parādījās mūsdienu tipa cilvēki.

Tajā pašā alā virs slāņiem, kuros atklāti šie putnu kauli, un kas atbilst neandertāliešu mustjē kultūrai, atradās slāņi ar nedaudz progresīvāku Uluziānas (Uluzzian) kultūru, kas ir līdzīga neandertāliešu Šatelperonas (Châtelperronian) kultūrai Rietumeiropā, bet vēl augstāk – Oriņjakas (Aurignac) kultūra, kas bija raksturīga jau vēlā paleolīta Homo sapiens pārstāvjiem – Rietumeiropas kromanjoniešiem. Neandertālieši, neskatoties uz visu savu saprātu, tomēr neizturēja konkurenci un izzuda.

Avots:

Marco Peresani, Ivana Fiore, Monica Gala, Matteo Romandini, Antonio Tagliacozzo. Late Neandertals and the intentional removal of feathers as evidenced from bird bone taphonomy at Fumane Cave 44 ky B.P., Italy // Proc. Nat. Acad. Sci. USA. Published online before print February 22, 2011.