Atklājumi.lv

Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem

Kanādas ekologi noskaidrojuši, ka Āfrikas tropu mežu dzīvē ļoti svarīga loma ir putniem, kas barojas ar koku augļiem. Sēklas, kas izgājušas cauri putnu barības traktam, neapēd vaboles-sēklgrauži, un tāpēc tur, kur ir putni, mežs ātri atjaunojas. Putnu skaita samazināšanās rezultātā vaboles gandrīz pilnībā iznīcina sēklas. No otras puses, lapu aizsega biezuma samazināšanās izraisa putnu skaita samazināšanos. Rezultātā rodas pozītīva atgriezeniskā saikne, kas arvien vairāk un vairāk paātrina mežu bojāeju: mazāk koku - mazāk putnu - vaboles apēd vairāk sēklu - vēl mazāk koku utt.

Tropu mežu platība strauji samazinās, turklāt tieša to iznīcināšana, ko veic cilvēks (skatīt: Tropu mežu izciršana neglābj iedzīvotājus no nabadzības) - noteikti nav vienīgais nelaimes cēlonis. Piemēram, Serengeti (Austrumāfrika) mežus jau sen neviens neizcērt, taču tie vienalga turpina izzust, atdodot vietu savannai. Kopš 1950. gada mežu platība Serengeti ir samazinājusies par 70-80%.

Ekologu grupa no Kanādas 10 gadus (no 1997. līdz 2006. gadam) uzmanīgi novēroja 18 dažādas platības (no 1,1 līdz 200 ha) meža iecirkņu stāvokli. Tika reģistrēts koku augšanas blīvums, putnu daudzveidība, intensitāte, kādā kukaiņi ēd sēklas, sēklu dīgtspēja un jauno koku izdzīvošana. Kā arī eksperimentāli pētīja dažādu faktoru ietekmi uz sēklu likteni.

Tika noskaidrots - jo lielāks koku biežums iecirknī, jo vairāk putnu sugu tajā dzīvo. Visvairāk mežu blīvums ietekmēja to putnu daudzveidību, kas pārtiek no koku augļiem. Biezos iecirkņos dzīvo 16 tādas sugas, retinātos tās paliek tikai 6. Lielākoties šīm sugām nav šauras pārtikas specializācijas: tās ēd daudz dažādu koku sugu augļus. Sēklas vai nu tiek atrītas, vai izvadītas ar izkārnījumiem. Iziešana caur putnu barības traktu gandrīz nemaz neietekmē sēklu dīgtspēju (laboratorijas apstākļos uzdīgst 42±8% neapēsto un 48±6% putnu apēsto sēklu).

Zinātnieki noskaidroja arī to, ka galvenais sēklu bojāejas iemesls mežā ir vaboles-sēklgrauži. Tās neaiztiek sēklas, kamēr tās atrodas kokos, taču bojā līdz 90% sēklu, kas nokritušas uz zemes. Galvenais atklājums, ko paveica pētnieki, ir - sēklas, kas bijušas putnu kuņģos, zaudē savu pievilcību vaboļu skatījumā. No šīm sēklām vaboles bojā tikai 5% procentus.

Tādā veidā putni efektīvi aizsargā koku sēklas no vabolēm. It kā šķiet, ka šādi meža aizstāvji ir ļoti labi. Taču patiesībā aprakstītā ekoloģisko saikņu sistēma padara visu šo sistēmu par ļoti nestabilu. Pietiek samazināties koku augšanas blīvumam (piemēram, ugunsgrēka dēļ), un putnu daudzveidība strauji krītās. Rezultātā dzīvotspējīgo sēklu daudzums, kas jau samazinājies augļus ražojošo koku skaita samazināšanās dēļ, vēl vairāk sarūk tādēļ, ka gandrīz visas sēklas apēd vaboles-sēklgrauži. Autori atklāja spēcīgu pozitīvu korelāciju starp koku augšanas blīvumu no vienas puses un tādiem rādītājiem kā putnu apēsto augļu daļa, sēklu dīgtspēja un jaunu koku skaits - no otras puses (no 20% visbiezākajā mežā līdz 90% visretākajā).

Izrādās, ka mutuālisma (abpusēji izdevīgās) attiecības starp putniem un kokiem (koki baro putnus ar saviem augļiem, bet putni aizsargā sēklas no vabolēm) meža lapu aizsega biezuma samazināšanās gadījumā rada pozitīvu atgriezenisko saikni jeb ķēdes reakcija, kas krasi paātrina meža ekosistēmas degradāciju un neļauj bojātajiem meža iecirkņiem atjaunoties.

Cerēsim, ka atklātie fakti palīdzēs izstrādāt iedarbīgākas metodes tropu mežu glābšanai.

Aleksandrs Markovs

Ilmāra Cīruļa tulkojums

Avots: Gregory J. Sharam, A. R. E. Sinclair, Roy Turkington. Serengeti Birds Maintain Forests by Inhibiting Seed Predators // Science. 2009. V. 325. P. 51.

Raksts pārpublicēts no elementy.ru