Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki atklāj, ka alu gleznojumos attēlota iepriekš nezināma bizonu suga

Iespējams, senie gleznojumi uz alu sienām ir daudz precīzāki, nekā mums varētu likties. DNS analīze atklājusi, ka ledus laikmeta alu zīmējumos mākslinieki pirms 15 tūkstošiem gadu detāli dokumentējuši mūsdienu pasaulei iepriekš nezināmu bizonu un kādas citas lielo pārnadžu sugas hibrīdu, par kuras eksistenci zinātnieki šaubījušies jau ilgi. 

Pētījumu veikuši Adelaidas universitātes (Austrālija) zinātnieki sadarbībā ar pētniekiem no ASV un Eiropas. Tā rezultāti publicēti žurnālā “Nature Communications”.

Noslēpumainā suga, ko zinātnieki iesaukuši par Higsa bizonu (nosaukumā atsauce uz Higsa bozonu – mītiem apvītajām elementārdaļiņām, par kuru eksistenci zinātnieki sprieda jau kopš 20.gadsimta 60.gadiem, bet kuru eksistence tika oficiāli apstiprināta tikai 2012.gadā), uz Zemes radusies pirms aptuveni 120 tūkstošiem gadu, sajaucoties šobrīd izmirušajiem tauriem (mūsdienu liellopu priekšteči) un ledus laikmeta stepes bizoniem, kas apdzīvoja zālājiem bagātas teritorijas no Eiropas līdz par Meksikai.

“Atklājums, ka hibridizācija noveda līdz jaunas sugas izveidei, bija liels pārsteigums. Zīdītājiem tas nav raksturīgi,” iegūtos rezultātus komentējis pētījuma vadītājs Alans Kūpers (Alan Cooper).

“Pētījumos no seno bizonu kauliem iegūtie ģenētiskie signāli bija gan ļoti neparasti, bet mēs ilgi nebijām droši, ka šī suga patiešām pastāvēja, tāpēc iesaucām to par Higsa bizonu,” zinātnieku šaubas par sugas eksistenci atklājis Kūpers.

Zinātnieku komanda analizēja seno bizonu DNS no fosilizētiem kauliem un zobiem, kas atrasti alās Eiropā, Urālu kalnos un Kaukāzā. Analīzes laikā zinātnieki daudzās no fosilijām saskatīja pazīmes, kas neatbilda sumbriem vai jebkurai citai iepriekš zināmai sugai. Tas apstiprināja, ka nojausma par vēl vienas bizonu sugas eksistenci varētu būt patiesa. Pētījumā arī noskaidrots, ka Higsa bizoni ir izmēros lielākā Eiropas suga, kas pārdzīvojusi megafaunas izmiršanu.

DNS analīze mudina domāt, ka Higsa bizoni ir sumbru jeb Eiropas bizonu priekšteči. Sumbri kādreiz apdzīvoja daudzus mērenās joslas lapkoku mežus visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, bet intensīvās medīšanas dēļ sugas izplatība ir krietni sarukusi. Mūsdienās bizoni brīvā dabā mitinās Belovežas Gāršas rezervātā Polijā, bet citviet Austrumeiropā suga reintroducēta dabas parkos.

Vēl pētījuma rezultāti parāda, ka Higsa bizoni patiesībā ir bijusi plaši izplatīta suga. Radioaktīvā oglekļa datēšana parādīja, ka tik ilgi noslēpumā tītie Higsa bizoni patiesībā periodiski dominējuši Eiropā tūkstošgadēm ilgi, laika gaitā dominanci dalot ar stepes bizoniem, kas iepriekš uzskatīti par vienīgo bizona sugu, kas uz Zemes mitinājusies vēlajā ledus laikmetā Eiropā. Sugu dominances maiņas saistāmas ar lielākajiem izmaiņu periodiem klimatā. Higsa bizoni dominējuši aukstākajos periodos, kad nebija silto vasaru.

“Kad par atklāto pastāstījām franču alu pētniekiem, viņi teica, ka ledus laikmeta alu gleznojumos patiešām redzami divi atšķirīgi bizonu veidi. Izrādījās, ka zīmējumu vecumi sakrita ar abu sugu pastāvēšanas laikiem. Mēs nekad nebūtu domājuši, ka alu mākslinieki tik izpalīdzīgi būs uzzīmējuši abas sugas,” pārsteigumā par alu gleznojumu precizitāti dalījies Kūpers.

Daļā alu zīmējumu attēloti bizoni ar gariem ragiem un masīvu ķermeņa priekšdaļu (līdzīgāki mūsdienu Amerikas bizoniem, bet daļā – bizoni ar īsākiem ragiem un nelieliem kupriem (līdzīgāki mūsdienu Eiropas bizoniem).

Avots:

adelaide.edu.au

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.