Atklājumi.lv

Jaunie zinātnieki veidos Zinātnes ētikas komisiju

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) izveidos savu Zinātnes ētikas komisiju, lai sekmētu zinātnieku ētikas principu ievērošanu akadēmiskajā vidē un aktualizētu esošās problēmas.

Lasīt tālāk ...

Kad zināšanas nepārtop naudā: saruna ar OSI direktoru Ivaru Kalviņu

Saņemot Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, jūs savu akadēmisko lekciju veltījāt savai specialitātei netradicionālai tēmai - inovācijām Latvijā. Par to pēc tam teica - tā likbeza (analfabētisma likvidēšana - krievu valodā) nolūkā būtu jānoklausās visiem valdības un Saeimas locekļiem. Inovatīvā snieguma ziņā Latvija ir viena no visatpalikušākajām valstīm Eiropā. Ražotāji pārmet zinātniekiem, ka tie strādā tikai savam priekam un neko nedod tautsaimniecībai, tie savukārt neko nevar dot, ja nav inovatīvajiem pētījumiem piemērotas bāzes, kur savas idejas novest līdz praktiskam pielietojumam. Kā radās šāds apburtais loks? Ko zaudēja Organiskās sintēzes institūts?

Lasīt visu rakstu: www.lza.lv

LZA prezidents: finansējums zinātnei tuvojas sociālā pabalsta līmenim

Finansējums zinātnei jau patlaban tuvojas sociālā pabalsta līmenim, nevis ir zinātni veicinošs atalgojums, ceturtdien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulces atklāšanā sacīja LZA prezidents Juris Ekmanis.

Lasīt visu rakstu delfi.lv

Jauno zinātnieku un doktorantu forumā plašs apmeklējums

Piektdien, 4.decembrī notikušais Pirmais Latvijas Jauno zinātnieku un doktorantu forums pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu - to apmeklēja gandrīz 500 jauno zinātnieki un doktoranti no visas Latvijas. Foruma uzrunu, prezentāciju un diskusijas laikā izskanējušās idejas pasākuma rīkotāji, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), plāno apkopot un iesniegt atbildīgajām institūcijām - Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrijām.

Lasīt tālāk ...

Bankas alkatība un valsts vienaldzība grauj inovatīvu biznesu

DnB Nord Bankas alkatības un atbildīgo valsts institūciju vienaldzīgas neieinteresētības dēļ parādnieku rindās nonācis izgudrotājs un uzņēmējs Imants Keišs. Zinātnieks izgudrojis īpaši efektīvu degvielas patēriņa mērīšanas ierīci, kura uzstādīta un sniedz degvielas ietaupījumu jau vairāku lielo Latvijas uzņēmumu spēkratiem un par tās iepirkumu uzsāktas sarunas ar Krievijas uzņēmumiem. Keišs līdz šim nav kavējis kredīta maksājumus, taču par līguma pagarinājumu viņam pieprasītas papildu garantijas un nesamērīgi augsta komisijas maksa.

Lasīt visu rakstu Latvijas Avīzē

Lasīt vairāk par Imanta Keiša dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēmu "Supervisor".

Zināšanu sabiedrība Latvijā – būt vai veģetēt?

16. jūnijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika starptautiska zinātniska konference „Zināšanu sabiedrība un globālā krīze: Latvija". Konference veltīta Latvijas mērķa - zināšanu sabiedrības attīstības - sasniegšanai, analizējot traumējošo situāciju, kas krīzes apstākļos veidojas augstākajā izglītībā un zinātnē.

Lasīt tālāk ...

Attīstības vietā - barankas caurums

Klajā nācis kārtējais tukšvārdības, "pozitīvisma" un bezjēdzīgu frāžu pārpilnais par nodokļu maksātāju naudu "uzceptais" foliants - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 1. redakcija. Par šī makulatūras kluča bezjēdzību nepārprotamu liecību sniedz tā sauktās "ekspertu grupas" vadītāja prof. Roberta Ķīļa sacītais intervijā portālā politika.lv:
"Atzīšos, ka mani uztrauc absolūtā fokusēšanās uz zinātņietilpīgu ekonomiku un fundamentālās zinātnes atbalstīšanu. Izskaidrošu kāpēc. Es nenoliedzu, ka Latvijā ir izcili zinātnieki, bet vai tas ir masu līmenī, šaubos.

Lasīt tālāk ...

Vai tas ir valdības sveiciens astronomiem Starptautiskajā astronomijas gadā?

2007. gada 20. decembrī Parīzē Apvienoto Nāciju Organizācijas 62. Ģenerālā Asambleja, pasludinājusi 2009. gadu par Starptautisko astronomijas gadu (IYA2009). Kādi pārsteigumi sagādāti Latvijas astronomiem ANO izsludinātajā Starptautiskajā astronomijas gadā? Minēsim divus piemērus. Latvijas vecākais populārzinātniskais gadalaiku izdevums «Zvaigžņotā Debess» («ZvD») pirmo reizi savas pastāvēšanas jau vairāk nekā 50 gados nav saņēmis finansiālu valsts atbalstu. Valsts budžets „glābts" arī uz Baldones observatorijas (kods 069 IAU observatoriju sarakstā) rēķina. Šis valsts nozīmes zinātnes objekts kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pastāvējis ar centralizētu vai mērķfinansējumu, kas šogad nav paredzēts. Kā šīs observatorijas darbība, tā «ZvD» izdošana ir apdraudēta.

Lasīt tālāk ...

Latvijas papīra rūpniecības atjaunošana

Finanšu ministra Ata Slaktera deklarācijas par to, ka Starptautiskā valūtas fonda sarūpēto 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijas valstij nedrīkst izlietot ražošanas attīstībai, skan tikpat likumīgi kā jezuītu novēlējums pie Galileo Galileja sārta. Budžetā taču jāparedz algas un citi neatliekamie izdevumi, un budžeta ienākumiem ir jānodrošina šo izdevumu apmaksa. Šis aizdevums ir jāizlieto Latvijas tautsaimniecības un vispirms ražošanas izveidošanai un attīstībai. Latvija katru gadu izdod par papīra un papīra izstrādājumiem 80 miljonus latu. Tātad pretēji rakstam Latvijas Avīzē 23.01.09., kur, analizējot eksportu un importu, ir apgalvots, ka, pieaugot eksportam, pieaugšot arī imports, organizējot papīra un celulozes ražošanas jaudas, imports par attiecīgu skaitli samazināsies, ievērojot to, ka celulozi un papīru ražo pamatā no vietējām izejvielām, nekādi vērā liekami eksporta pieaugumi neradīsies.

Lasīt tālāk ...