Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Sadaļas

Pirmie panākumi COVID-19 kandidātvakcīnas izstrādē

Pitsburgas universitātes Medicīnas skolas (ASV) pētnieki paziņojuši par veiksmīgiem priekšdarbiem COVID-19 kandidātvakcīnas izstrādē. Zinātnieki strādā, izmantojot savu līdzšinējo pieredzi, kas gūta, meklējot vakcīnas pret citiem nesenas pandēmijas izraisījušiem koronovīrusiem – SARS-CoV-1 un MERS-CoV. Raksts par šobrīd sasniegto publicēts The Lancet izdevniecības žurnālā EbioMedicine.

Par “PittCoVacc” (Pitsburgas kroņvīrusa vakcīna) nodēvētā vakcīna principiāli darbojas līdzīgi vairumam moderno pretgripas vakcīnu: ar DNS/RNS rekombinācijas metodi laboratoriski izveidots vīrusa proteīns (vai kombinācija no vairākiem proteīniem) tiek ievadīts ķermenī, kur ierosina imunitātes veidošanos.

Izstrādājot “PittCoVacc,” viens no galvenajiem ģenētiskajiem elementiem, kas tika ievietots vakcīnā, un ar kuru sastopoties imūnsistēmai jāsāk darboties, ir kroņvīrusa bēdīgi slavenā “kroņa” pagarinājums, to veidojošais S proteīns.

Šobrīd jau veikti jaunās vakcīnas pirmie izmēģinājumi ar dzīvniekiem, uzrādot potenciāli labus rezultātus – vakcinētajām pelēm antivielas pret SARS-CoV-2 vīrusu sāka veidoties divas nedēļas pēc injekcijas saņemšanas. Tomēr vēl nav skaidrs vai šī reakcija dos gaidīto rezultātu – pietiekama daudzuma SARS-CoV-2 neitralizējošu antivielu parādīšanos. Lai to pārliecinoši noskaidrotu, teikts publicētajā rakstā, vēl nepieciešams nogaidīt līdz sešām nedēļām.

Patlaban Pitsburgas pētnieki gaida ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes atļauju turpināt vakcīnas izstrādi, uzsākot eksperimentus ar cilvēkiem. Cik ilgs laiks tiem būs nepieciešams, šobrīd nevar pateikt. Taču parasti šādas pārbaudes, izejot dažādas stadijas, ilgst aptuveni vienu gadu.

Atšķirībā no parastā vakcīnas ievadīšanas veida, to iešļircinot ar adatu, “PittCoVacc” tiek injicēts, izmantojot mikroadatu kopu (MAK) – plastikāta pamatnē iestiprinātas ap 400 no celulozes un proteīniem veidotas sīkas adatiņas, kas, nokļuvušas zem ādas, izšķīst. Šī metode ir mūsdienīgs pilnveidojums variolācijai – XVIII gs. Eiropā ieviestai baku imunizācijas metodei ieskrāpēt vesela cilvēka ādu ar adatu, kas pirms tam ievadīta slimnieka audu paraugā.

MAK vakcīnām ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, atbilstoši vairākiem pētījumiem, salīdzinot ar tradicionālo adatas injekciju, MAK vakcīnas iedarbojas efektīvāk, kas ir skaidrojams gan ar ādas slāņu augsto imunogenitātes reakcijas līmeni (lai organisms iespējami ātri varētu reaģēt uz dažādiem ievainojumiem un ar tiem saistītām infekcijām, ādā atrodas daudz iedzimtās imūnsistēmas aktīvo šūnu), gan ar to, ka vakcīna ādas audos tiek ievadīta salīdzinoši lielā 3D reģionā, kas ļauj apvienot mazu dozu ar lielu koncentrāciju.

Otrkārt, MAK vakcīnas iespējams ātri un lēti saražot lielos apjomos, kā arī tām nav nepieciešama uzglabāšana zemas temperatūras apstākļos. Pētījumi liecina, ka MAK vakcīnas saglabā stabilitāti un imūnmodulācijas spējas arī pēc tam, kad vienu mēnesi atradušās 25 C grādu temperatūrā.

Un visbeidzot – MAK vakcīnu izmantošanai nav nepieciešama nekāda speciāla apmācība vai aprīkojums. Cilvēki ar tām var vakcinēt sevi paši.

Tas viss kopā, ņemot vērā arī īso laiku, kāds Pitsburgas Medicīnas skolas zinātniekiem bija nepieciešams, lai, sākot no nulles punkta, izgatavotu kandidātvakcīnu un to sāktu izmēģināt ar dzīvniekiem, ļauj lūkoties uz apvienoto DNS rekombinācijas un MAK tehnoloģiju kā perspektīvu veidu, lai cīnītos ar mūsdienu pasauli apdraudošajām epidēmijām.

Avots:
thelancet.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.