Neandertālieši, līdzīgi kā mūsdienu cilvēki, spējuši radīt mākslu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 28 Februāris 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Zinātnieki guvuši pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka senākos zināmos alu zīmējumus radījuši neandertālieši. Atklājums mudina domāt, ka neandertāliešiem bijusi līdzīga mākslas izjūta (līdz arī to arī attīstīta simboliskā domāšana), kā mūsdienu cilvēkam.
Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 11 Septembris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.
Orangutānu prasme kontrolēt balsi var liecināt par hominīdu runas spēju izcelsmes evolucionāro senumu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 17 Augusts 2016 00:00
- Autors Agnese Reķe
Orangutāns vārdā Rokijs sniedzis zinātniekiem būtiskus pierādījums izpratnei par to, kā sākotnēji veidojusies cilvēka runas spēja. Spēlējot “atdarināšanas spēli”, Rokijs spēja atkārtot augstumu un toni skaņām, ko viņam demonstrēja zinātnieki.
Daremas universitātes (Lielbritānija) zinātnieku pētījums atkārtoti parādīja, ka orangutāniem piemīt spēja kontrolēt savu balsi. Šī pētījuma rezultāti varētu tuvināt nobeigumam strīdu par to, vai cilvēku runas spējas ir cēlušās no mūsu agrīnajiem priekštečiem.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Scientific Reports”.
Jaunā pētījumā skaidro, kāpēc pērtiķi nerunā un demonstrē kā izklausītos, ja viņi to spētu
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 27 Decembris 2016 00:00
- Autors Agnese Reķe
Slavenā sarkanastes žako papagaiļa Aleksa vārdu krājumā bija vairāk nekā 100 vārdi. Zilonis Kosiks iemācījās sazinātnies korejiešu valodā, izmantojot sava snuķa galu. Bet kāpēc runāt nespēj mūsu tuvākie radinieki, primāti?
Vai rūpes par mazuļiem bija cilvēku intelekta attīstības dzinējspēks?
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 01 Jūnijs 2016 00:00
- Autors Agnese Reķe
Smadzeņu un kognitīvo zinātņu pētnieki no Ročesteras universitātes (ASV) nākuši klajā ar jaunu evolucionāro modeli, kurā par galveno augsta intelekta līmeņa attīstības virzītājspēku cilvēkiem tiek uzskatītas prasmes, kas nepieciešamas, lai aprūpētu mazuļus.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
Jaunākie komentāri
Fizikālās ķīmijas katedra aicina uz semināru par molekulārajiem kristā...
Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...