Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Skaistuma konkursa dalībniece ASV bez vēža diagnozes gatavojas noņemt abas krūtis - varonīgs lēmums vai pašsakropļošanās propaganda?

24 gadus vecā Miss America fināliste Alīna Roze (Allyn Rose) paziņojusi, ka drīzumā veiks abpusējo mastektomiju (piena dziedzeru izņemšanu). Šo soli jaunā sieviete, kurai nav noteikta vēža diagnoze, grasās spert profilaktiskos nolūkos.

Judīte Roze, Alīnas māte, raksta Washington Post, pirmo reizi ar krūts vēzi saslimusi 27 gadu vecumā. Lai atbrīvotos no audzēja, viņai noņēma krūti, taču aptuveni 47 vai 48 gadu vecumā slimība atgriezās. Otras krūts noņemšanai Judīte tomēr nepiekrita un 2004. g. 50 gadu vecumā nomira. Alīnai tobrīd bija 16.

Pēc 3 gadiem man būs tikpat, cik mātei, kad tā pirmo reizi saslima, saka Alīna. Es negribu, lai bailes par sievišķības atribūtu zaudēšanu atņemtu man dzīvi. Arī Alīnas tēvs iesaka meitai veikt šo operāciju, ja vien viņa "negrib nomirt, tāpat kā māte".

2013. gada janvārī Alīna Roze kā Kolumbijas apgabala pārstāve piedalīsies Miss America konkursā. "Ja es uzvarēšu," viņa stāsta portālam People.com (1), "tad pagaidīšu līdz sava "valdīšanas" perioda beigām 2014.g., ja ne, došos uz operāciju šajā pašā gadā."

Lai gan ASV lielie plašsaziņas līdzekļi ir izveidojuši priekšstatu, ka Alīnas lēmums ir varonīga cīņa ar neizbēgami tuvojošos ļauno slimību, tomēr citi apgalvo, ka situācija nebūt nav tik viennozīmīga, kā varbūt šķiet pirmajā brīdī. Piemēram, pētnieciskais žurnālists, Pulicera balvas nominants Jons Rapoports raksta: "Roze [kā Kolumbijas apgabala skaistumkaraliene] izmanto savu plašo publicitāti, lai atbalstītu to, ko var nosaukt par medicīniski argumentētu pašsakropļošanās kultūru (2)."

Alīnai Rozei šobrīd nav nekādas vēža pazīmes - viņai veikti visi iespējamie medicīniskie testi un analīzes, kādas parasti izmanto šīs diagnozes apstiprināšanai. Ļoti nopietna indikācija, kura Alīnas gadījumā - ņemot vērā mātes agro saslimšanu - būtu pietiekams iemesls profilaktiskai mastektomijas operācijai (3), ir ģenētiskie marķieri, kas liecina par nelabvēlīgām gēnu BRCA1 un BRCA2 mutācijām (4). Šie gēni, pareizi darbojoties, atbild par DNS stabilitāti šūnā un neļauj sākties nekontrolētai augšanai, turpretī mutāciju gadījumā ar lielu iespējamības koeficientu izraisa krūts vai citu vēzi. Par laimi, BRCA1/2 testa rezultāti Alīnai bija negatīvi (t.i. - mutācijas netika apstiprinātas). Tomēr izrādījās, ka viņa ir nēsātāja retai imūnsistēmas traucējumus (ietekmē asins un imūšūnas) izraisošai mutācijai X hromosomā esošajā WAS gēnā. Šī mutācija izraisa par Viskota-Oldriča (Wiskott-Aldrich) sindromu nosauktu saslimšanu, kas, sakarā ar to, ka tiek nodota ar X hromosomu, gandrīz 100% gadījumu izpaužās zēniem, simptomiem parādoties jau pirmajos dzīves mēnešos (5, 6). Vidējais, ar Viskota-Oldriča sindromu saslimušo dzīves ilgums ir 5 gadi un tie nedaudzie zēni, kas izdzīvo līdz pusaudža gadiem parasti saslimst ar leikēmiju jeb ne-Hodžkina limfomu (audzēji limfmezglos).

Lai arī Alīnas Rozes jaunākajos publiskajos paziņojumos tieši Viskota-Oldriča sindroms tiek minēts kā iemesls krūts vēža gadījumiem viņas mātes dzimtā (tajā pat laikā nekur nav atrodama atsauce uz Alīnas vecāsmātes slimības vēsturi), tomēr speciālisti, tai skaitā Viskota-Oldriča fonda direktore Dr. Sumati Aiendžere (Sumathi Iyengar) noliedz (2), ka šim marķierim būtu bioloģiski pamatota vai klīniski pierādīta saistība ar palielinātu krūts vēža risku sievietēm.

Šķiet, zīmīgu lomu Rozes preventīvās mastektomijas reklāmas kampaņā spēlē nereti par negodīgu rīcību un maldināšanu (7) kritizētais Sūzenas Komenas krūts vēža fonds (Susan G. Komen for the Cure), kura multimiljonu budžets veidojas sadarbībā ar dažādām korporācijām un medicīnas industriju.

Neskatoties uz daudzskaitlīgajām, pēdējos gados klajā nākušajām zinātniskajām publikācijām, kas pierāda gan konkrētu uzturvielu (8, 9, ), gan regulāru fizisku vingrinājumu (10) spēju ievērojami samazināt krūts vēža risku, kā arī agrīnā masveida skrīninga (mammogramu) un abpusējo mastektomiju nelabvēlīgo ietekmi uz sieviešu veselību (11, 12, 13), Komenas fonds un pati A. Roze, kura piedalās šīs organizācijas reklāmas kampaņā (sk. piemēram Fox News raidījumu (14), kurā 1 min 55 sek. redzam Rozi iekāpjam mobīlajā mammogrammu autobusā), nepiemin ne šos pētījumus, ne arī tos, kas pievērš uzmanību saslimšanu veicinošām kancerogēnām vielām vidē un pārtikā (Sk. Bisfenols A grūtnieču uzturā var veicināt krūts vēža rašanos meitām. Atklajumi.lv, 01.11.2011.)

Attēls: freedom-guy.blogspot.com

Piezīmes un avoti:

(1) people.com
(2) jonrappoport.wordpress.com
(3) krutsklinika.lv
(4) cancer.gov
(5) wikipedia.org
(6) ghr.nlm.nih.gov
(7) healthland.time.com
(8) health.harvard.edu
(9) eurekalert.org
(10) cbsnews.com
(11) Atbilstoši BMJ š.g. novembrī publicētam pētījumam, aptuveni 30% agrīnā skrīninga diagnozes, nosakot krūts vēzi ir kļūdainas, pakļaujot sievietes nevajadzīgām krūšu amputācijām un smagi toksiskai terapijai, kas nodara neatgriezeniskus bojājumus veselām aknām, nierēm un smadzenēm kā arī izraisa īstu saslimšanu ar audzējiem.
(12) 2.rsna.org
(13) uofmhealth.org
(14) youtube.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.Brīvpieejas materiāls.