Atklāta jauna lapseņu suga ar neparasti garu dzeloni

Turku universitātes zinātnieki ir atklājuši jaunu lapseņu sugu, kuras dzeloņa garums pārsteidzies pat zinātniekus. Jaunā suga atklāta pārejas zonā starp Amazones lietus mežiem un Andu kalniem – teritorijā, kam raksturīga viena no pasaulē lielākajām sugu daudzveidībām. 

Lasīt tālāk ...

Jūras eži – vienīgie dzīvnieki, kas spēj redzēt bez acīm

Daba jūras ežus nav apveltījusi ar acīm, taču tie spēj redzēt ar savām taustekļveida “kājām”, kas patiesībā ir simtiem nelielas, caurspīdīgas cauruļveida pēdiņas. Cik laba ir jūras ežu redze? To zinātnieki noskaidrojuši jaunā pētījumā. 

Lasīt tālāk ...

Ne tikai brīdinājums, bet arī maskēšanās – atklāj jaunas raibvaržu krāsojuma funkcijas

Raibvaržu dzimtas Dendrobatidae vardes ir plaši pazīstamas ar izteiksmīgu un spilgtu krāsojumu. Raibvaržu košā āriene parasti tiek minēta kā tipisks piemērs košajiem brīdinājuma krāsojumiem dzīvnieku pasaulē. Jaunā pētījumā Bristoles universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka raibvaržu krāšņais ārējais izskats pārsteidzošā veidā pilda ne tikai brīdinājuma, bet arī maskēšanās funkciju. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

Lasīt tālāk ...

Kā gāja bojā pasaulē slavenākais dodo?

Iespaidīgie putni dodo neapšaubāmi ir vieni no slavenākajiem izmirušajiem dzīvniekiem. Eiropieši tos atklāja 16.gadsimta beigās un jau gadsimtu vēlāk mira pēdējais sugas pārstāvis. Par sugas galveno izmiršanas iemeslu tiek uzskatīta cilvēka tiešā un netieša darbība. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki satraukti – vai nākotnē visi jūras bruņurupuči Lielajā Barjerrifā būs mātītes?

Zinātnieki jaunā pētījumā ieguvuši satraucošus rezultātus, kas liecina, ka augošo temperatūru dēļ vienā no pasaules lielākajām jūras bruņurupuču kolonijām drīzumā varētu būt tikai sieviešu dzimuma bruņurupuči. Šāda situācija radītu nopietnus draudus zaļo jūras bruņurupuču populācijas pastāvēšanai nākotnē.

Lasīt tālāk ...

Kā un kādēļ zelta zivtiņas ražo alkoholu?

Zelta zivtiņas ir karpu dzimtas saldūdens zivis. Zelta zivtiņas ir īpašas ne tikai ar to, ka tās ir vienas no senākajām domesticētajām dekoratīvajām zivīm, bet arī ar kādu dabas dāvātu izdzīvošanas spēju – tās spēj ilgstoši izdzīvot bezskābekļa jeb anaerobos apstākļos, pateicoties unikālai spējai organismā ražot alkoholu.

Lasīt tālāk ...

Indīgie augi Latvijas dabā

Augi, atšķirībā no dzīvniekiem, nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa – izmantojot indīgas ķīmiskās vielas.

Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādi indīgie augi.
Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču tikšanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat ar letālām sekām. Šeit kā lieliskus piemērus var minēt velnarutku un velnābolu.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ – indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, trūkst zināšanu par to, ka ārstniecības augi pārlieku lielās devās var būt bīstami veselībai vai pavisam vienkārši neizdodas augu atpazīt un līdz ar to – ievērot nepieciešamo piesardzību. 

Lasīt tālāk ...

Kā putnu olas ieguva savu formu?

Augstāko mugurkaulnieku jeb amniotu olu evolūcija bija viens no galvenajiem iemesliem, kas ļāva tiem pamest okeāna dzīles un kolonizēt sauszemi un gaisu. Tagad, 360 miljonus vēlāk, putnu olas (putni ir viena no trim mūsdienās sastopamajām amniotu klasēm) ir sastopamas visdažādākajās formās un izmēros, sākot ar perfekti sfēriskām olām, beidzot ar olām asaras formā. Kādēļ šī daudzveidība radusies – to zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot līdz pat mūsdienām.

Lasīt tālāk ...

Lielākajai daļai okeānu dziļūdens sugu piemīt spēja bioluminiscēt jeb mirdzēt

Iepriekšējā rakstā pievērsāmies tādiem izteiksmīgiem, taču mazizpētītiem okeāna dzīļu iemītniekiem kā septiņroku astoņkājiem, to ēšanas un medību paradumiem. Šoreiz aplūkosim plašāk izplatītu, daudziem dziļūdens dzīvniekiem piemītošu īpašību – bioķīmisku mirdzēšanu jeb bioluminiscenci.

Lasīt tālāk ...

Cik tonnas kukaiņu zirnekļi apēd viena gada laikā?

Zirnekļi dabā spēlē ļoti nozīmīgu lomu kaitēkļu skaita kontrolē, īpaši mežos un zālājos. Pie šāda secinājuma nonākuši Bāzeles universitātes (Šveice), Lundas universitātes (Zviedrija) un Brandenburgas Tehniskās universitātes (Vācija) zinātnieki. Jaunā pētījumā viņi aplēsuši, ka visi pasaules zirnekļi kopā ik gadu apēd iespaidīgu daudzumu kukaiņu. Zirnekļu medījumu daudzums variē 400–800 milj. tonnu robežās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Science of Nature”. 

Lasīt tālāk ...