Zinātnieki atklāj, ka hipotalāma šūnas ietekmē novecošanās procesus

Zinātnieki no Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) atklājuši, ka cilmes šūnas smadzeņu hipotalāmā ietekmē to, cik ātri ķermenī notiek novecošanās procesi. Jaunais atklājums ir būtisks, meklējot stratēģijas cīņai ar vecuma radītām saslimšanām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”. 

Lasīt tālāk ...

Kā novecot skaisti: LZA aicina uz priekšlasījumiem par gerontoloģijas aktualitātēm Latvijas zinātnē

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa ceturtdien, 2017.gada 15. jūnijā plkst. 15.00 (LZA sēžu zālē, 2.stāvā) aicina uz kārtējo zinātnes popularizēšanas pasākumu. Tēma - NOVECOŠANA: AR TO SAISTĪTĀS SLIMĪBAS, PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc vecumdienās ievainojumi dzīst lēnāk?

Jo cilvēks vecāks, jo ievainojumi dzīst ilgāk. Tā ir sakarība, kas dokumentēta jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem, kad mediķi novēroja, ka gados vecākajiem karavīriem ievainojumi dzīst krietni lēnāk, nekā jaunajiem kareivjiem. Tomēr jautājums, kādas izmaiņas novecojot notiek ķermeņa pašdziedināšanās spējās, līdz pat mūsdienām bija palicis neizskaidroto cilvēka ķermeņa fenomenu sarakstā.

Rokfellera universitātes (ASV) zinātnieku veiktie pētījumi par molekulārajām izmaiņām dažāda vecuma peļu ādā šajā jautājumā ieviesuši lielāku skaidrību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Cell”. 

Lasīt tālāk ...

Cilvēka mūža maksimālajam ilgumam ir ierobežojums – 125 gadi

Cilvēku maksimālais mūža ilgums nevar augt bezgalīgi, un tam ir konkrēti limiti, apgalvo zinātnieki.

Jaunā pētījumā Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka varētu eksistēt konkrēts cilvēka maksimālais mūža ilgums, kuru mēs nespēsim pārkāpt, neskatoties uz to, kādu līmeni sasniegs medicīna.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”.  

Lasīt tālāk ...

Pētnieki pavērš atpakaļ peļu novecošanos - vai atklāts jaunības eliksīrs?

Lai saprastu kā apturēt novecošanos, nepieciešams vispirms noskaidrot, kādi tieši bioķīmiskie procesi to izraisa. Viens no pēdējā laikā bieži apspriestiem faktoriem ir hromosomu nekodējošo galu - telomēru - saīsināšanās šūnu dalīšanās reizēs. Kad telomēru resurss izmantots, šūna iet bojā. Tomēr daļa somatisko šūnu pēc piedzimšanas vispār vairāk nedalās līdz organisma mūža beigām, ne visās dzīvnieku šūnās, kas dalās telomēras saīsinās vienādi (dažāds dalīšanās ātrums), un ne vienmēr to garums tieši saistāms ar novecošanās pazīmēm. Izņemot, iespējams, ģenētiski patoloģiskus gadījumus, kad atsevišķu īpatņu telomēras ir ievērojami īsākas nekā lielākajai populācijas daļai, ar to saīsināšanos vien vecuma iestāšanos, šķiet, tomēr nevarēs izskaidrot.

Lasīt tālāk ...

Viena gēna izslēgšana var pagarināt dzīvi par 20%

ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) pētnieki atklājuši, ka, ierobežojot viena konkrēta gēna darbību, peļu dzīves ilgums palielinās līdz pat 20 procentiem. Attiecinot šādu pieaugumu uz cilvēkiem, vidējais attīstīto valstu iedzīvotāju mūža ilgums pieaugtu līdz aptuveni 95 gadiem. Lai gan zinātnieki atzīst, ka šī gēna modifikācija nedos jaunības eliksīram līdzīgu efektu, turpmākie pētījumi var pavērt ceļu garākām, veselīgākām un možākām vecumdienām.

Lasīt tālāk ...

Rapamicīns palēnina peļu novecošanu

Rapamicīns ir viela, ko izdala augsnes baktērijas un ko pirmo reizi atklāja Lieldienu salas augsnē - izrādās, tā pagarina dzīvi ne tikai raugam, mušām un tārpiem (tas bija zināms jau agrāk), bet arī pelēm. Eksperimenti, ko neatkarīgi veica trijās laboratorijās, parādīja, ka peļu tēviņi, kas sāka saņemt rapamicīnu jau diezgan lielā vecumā (600 dienas), dzīvo par 9%, bet mātītes - par 13% ilgāk nekā kontroles peles, kas šo vielu nesaņēma. Taču rapamicīnam ir kaitīgi blakusefekti, kas nepieļauj tā izmantošanu cilvēku dzīves pagarināšanai.

Lasīt tālāk ...