Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fizika&Ķīmija

Fiziķi atklāj, kā nedzīvas daļiņas var “atdzīvoties” un mainīt savu stāvokli

Emorija universitātes (ASV) fiziķi pierādījuši, ka nedzīvu daļiņu sistēma var “atdzīvoties” un pastāvīgi mainīt stāvokli no kristāliska uz šķidru pat gadījumā, ja apkārtējie apstākļi paliek nemainīgi. Tas ir pirmais pētījums, kurā eksperimentāli izdevies pierādīt šāda veida dinamiku nedzīvās sistēmās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Physical Review Letters”. 

Lasīt tālāk ...

RTU pasniegtas izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF) 15. un 16. jūnijā norisinās izcilā latviešu izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena (1863-1957) vārdā nosauktais 10. starptautiskais organiskās ķīmijas simpozijs. Tā laikā četriem ievērojamiem Latvijas ķīmiķiem tika pasniegtas P. Valdena piemiņas medaļas.

Lasīt tālāk ...

No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioaparāts

Tehnoloģiskās attīstības temps arvien biežāk liek pārvērtēt tādu apzīmējumu kā “portatīvs” nozīmi. Šo atziņu nule apstiprinājuši Harvardas universitātes (ASV) un “Element Six” centra (Lielbritānija) fiziķi, kuri, atskaņojot Ziemassvētku dziesmu, demonstrējuši sabiedrībai savu jaunāko sasniegumu: pasaulē mazāko, no dimanta kristāla izgatavotu radiouztvērēju. Ierīces fizikālās īpašības un lielā izturība nākotnē to varētu ļaut izmantot gan kvantu datoru būvniecībā, gan arī radiosakaru nodrošināšanai tādās skarbās vidēs kā, piemēram, atklātā kosmosā vai īpaši skābajā Venēras atmosfērā.

Raksts par uztvērēju, tā izgatavošanā izmantotajām teholoģijām un darbības principiem publicēts izdevumā “Physical Review Applied”. 

Lasīt tālāk ...

Cik ilgā laikā var izkrist cauri Zemeslodei?

Iztēlojies, ka izroc tuneli caur Zemes centru cauri visai planētai, ielec tajā un ļauj gravitācijai virzīt tevi cauri. Cik ilgs laiks paietu, kamēr tu izkristu cauri? Kamēr sasniegtu otru planētas pusi? Gadu desmitiem ilgi fizikas studenti uzdevumos ir mēģinājuši aprēķināt laiku, kas paietu ceļā un viņiem mācīts, ka pareizā atbilde ir 42 minūtes. Izrādās, ka patiesībā izkrist cauri Zemei varētu ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Diatomu čaula - visizturīgākais dabīgais biomateriāls

Kramaļģes jeb diatomas ir saldūdeņos un jūrās plaši izplatīta aļģu grupa. No citām aļģēm šos, lielākoties mikroskopiskos vienšūnas dzīvniekus, atšķir izturīgs, divpusējs, saplacināta cilindra vai līdzīgas formas silīcija dioksīda apvalks. Tagad noskaidrots, ka diatomu čaulu spiedes stiprība - spēks, kuru jāpieliek, lai struktūra deformētos, dalīts ar vielas blīvumu - ir vislielākā no zināmajiem dabīgajiem biomateriāliem.

Lasīt tālāk ...

Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad

Fizikāli mehāniskās zirnekļu austo zīda šķiedru īpašības, līdzās īpašajai konstrukcijai, ir divi iemesli, kas zirnekļu tīklus padara tik izturīgus. Izturīgāks par kevlaru, stiprs kā tērauds, vieglāks par oglekļa šķiedru un neiedomājami elastīgs (bez bojājumiem var tikt izstiepts par 40% no sākotnējā garuma) – zirnekļu zīds patiešām ir apbrīnas vērts materiāls, par kura komerciālo un industriālo potenciālu, ja vien to varētu iegūt masveida ražošanai vajadzīgos apjomos, šaubu nav – materiālu būtu iespējams izmantot visdažādāko lietu izgatavošanā, kur svarīga ir izturība un vieglums, sākot ar ķirurģiskajiem materiāliem un automašīnu detaļām un beidzot ar bruņuvestēm, izpletņiem... Par panākumiem šajā virzienā tagad paziņojuši japāņu zinātnieki, kuru uzņēmums sola, ka jau šogad, 2016.gadā, no sintētiskā zirnekļu zīda sāks ražot Arktiskām temperatūrām piemērotas virsjakas.

Lasīt tālāk ...

Atklājumi (fizika): dabīgā radioaktivitāte

1896.g. 2.martā franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels (Antoine Henri Becquerel, 15.12.1852. – 25.08.1908.) iesniedza ziņojumu Francijas Zinātņu akadēmijai par urāna sāļu dabīgās radioaktivitātes atklāšanu. 

Lasīt tālāk ...

Izgatavots materiāls, kas varētu ļaut cilvēkiem elpot zem ūdens

Iespējams, jau tuvākajā nākotnē elpošana zem ūdens bez milzu skābekļa balona vairs nebūs tikai zinātniskā fantastika - izmantojot speciāli sintezētus, kristāliskus materiālus, Dienviddānijas universitātes zinātnieki izgatavojuši vielu ar īpaši augstu skābekļa absorbcijas un uzglabāšanas spēju. Šī viela skābekli spēj uzsūkt tik efektīvi, ka viens spainis jaunizveidotās vielas būtu pietiekams daudzums, lai uzkrātu visu telpas skābekli. Materiālam piemīt arī spēja atbrīvot uzkrāto skābekli, kad nepieciešams. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Chemical Science”.

Lasīt tālāk ...

Izstrādā īpaši izturīgu materiālu, izmantojot fraktāļveida bišu šūnu formas struktūras

Sešstūrainas, bišu šūnām līdzīgas struktūras atrodamas daudzos bioloģiskajos materiālos. Tagad, kombinējot bišu šūnu struktūru rakstus, Lielbritānijas, ASV un Francijas zinātniekiem izdevies izgatavot īpaši izturīgu un vieglu materiālu, kuram potenciālo pielietojumu varētu atrast visdažādākajās nozarēs, sākot ar medicīnu un beidzot ar kosmiskajām tehnoloģijām un aparātiem.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki noskaidrojuši - flourīds tavā zobu pastā radies uz kādas zvaigznes pirms miljardiem gadu

Zviedru zinātnieki noskaidrojuši, ka fluors, kura savienojumi tiek izmantoti zobu pastu, košļājamo gumiju un citu ikdienas preču ražošanā, visticamāk veidojies pirms vairākiem miljardiem gadu uz Saules tipa (galvenās secības) zvaigznēm.

Jauno pētījumu izstrādājuši Lundas universitātes (Zviedrija) zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Īrijas un ASV.

Lai gan fluors ir plaši pazīstams un izmantots ķīmiskais elements, tā izcelsme vienmēr ir bijusi noslēpumā tīta. Par fluora izcelsmi pastāvēja vismaz trīs dažādas teorijas. Viena no tām – ķīmiskais elements veidojies uz Saulei līdzīgām, taču smagākām zvaigznēm to eksistences beigu posmā. No šo pašu zvaigžņu paliekām veidojušās arī Saules sistēmas planētas, to skaitā Zeme, un pati saule.

„Tagad mēs zinām, ka fluors mūsu zobupastā nāk no mirušajiem Saules priekštečiem,” izteicies Lundas universitātes astronomijas pasniedzējs un pētījuma līdzautors Nils Raids (Nils Ryde).

Lai atklātu fluora patieso izcelsmi, zinātnieki pētīja zvaigžņu veidošanos dažādos laika periodos, cenšoties noskaidrot, vai tajās esošā fluora daudzums atbilst teorijā paredzētajam. Analizējot zvaigznes izstaroto gaismu, ir iespējams aprēķināt, cik daudz dažādu elementu tā satur, jo katram elementam atbilst noteikts gaismas viļņu garums. Pētījumā tika izmantots Mauna Kea observatorijas Havaju salās teleskops, apvienojumā ar instrumentu, kas ir jūtīgs pret vidējo infrasarkano starojumu (viļņa garums - 3–50 µm)

Fluors zvaigžņu iekšienē rodas to dzīves cikla beigu posmā, kad tās sāk izplesties un pakāpeniski kļūt par sarkanajiem milžiem. Fluors tad virzās tuvāk zvaigznes ārējām daļām. Dzīves cikla beigās zvaigzne, sprādzienā kļūstot par novu, no ārējā apvalka atbrīvojas, veidojot planetāro miglāju. Pārmaiņu rezultātā fluors kopā ar citām ķīmiskajām vielām izkļūst no zvaigznes un sajaucas kopā ar zvaigzni aptverošajām gāzēm, no kā arī pēc tam veidojas jaunās zvaigznes un planētas.

Lai iegūtu vēl pilnīgāku izpratni par fluora rašanos, pētnieki šobrīd sākuši citu zvaigžņu tipu izpēti, lai noskaidrotu, vai fluors varētu būt veidojies arī senāk – agrīnajā Visumā, laikā pirms pirmo sarkano milžu rašanās. Tiks pētītas arī citas iespējamās fluora veidošanās vides, piemēram, melnais caurums Piena ceļa centrā, kur zvaigžņu iznīcība un dzimšana notiek daudz ātrāk, nekā Saules tuvumā.

Fluors (simbols F) ir visaktīvākais no visiem elementiem. Fluors normālos apstākļos ir gāzveida formā. Brīvā veidā fluora gāze ir toksiska, taču patiesībā fluors tīrā veidā spēcīgās aktivitātes dēļ dabā nemaz nav sastopams. To iespējams iegūt tikai ķīmisku savienojumu, piemēram, fluorīdu veidā.

Attēls: Eskimo miglājs, kas radies uzsprāgstot Saulei līdzīgai zvaigznei. Avots: commons.wikimedia.org.

Avots:

lunduniversity.lu.se

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.