Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Smadzenes&Neirozinātne

Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus attēlus

Spēja atsaukt atmiņā klases biedru vārdus 50 gadus pēc izlaiduma, spēja atcerēties bērnībā iecienītu multfilmu vai grāmatu tēlu – tās ir tikai dažas no situācijām, kas parāda cilvēka atmiņas fantastiskās spējas. Zināms, ka liela loma ilgtermiņa atmiņu veidošanā ir emocijām un atkārtotai pieredzei (klases biedri skolā tika redzēti katru dienu, multfilmu skatījies ik sestdienu u.tml.). Tomēr, kā lai izskaidro to, ka pēc ilga laika spējam atcerēties arī pieredzes, ko esam piedzīvojuši tikai vienu reizi vai pieredzes, kas nav raisījušas spēcīgas emocijas?

Lasīt tālāk ...

Kā rodas deja vu?

Tu ieej telpā un pēkšņi pārņem dīvaina sajūta, ka tieši šo konkrēto situāciju jau reiz esi piedzīvojis. Šāda situācija kaut reizi dzīvē ir gadījusies daudziem no mums. Šo neparasto pieredzi dēvē par déjà vu jeb dežavū.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc nepieciešams miegs? Pirmie soļi ceļā uz jaunu miega teoriju

Cilvēks miegā pavada vidēji vienu trešo daļu no sava mūža. Koalas, savukārt, noguļ pat vairāk nekā 20 stundas dienā. Lai gan daudzām dzīvām radībām miegs ir neatņemama dzīvības saglabāšanas komponente, tas joprojām ir viens no lielākajiem bioloģijas noslēpumiem. Neskatoties uz plašajiem pētījumiem, salīdzinoši maz ir zināms par iemesliem, kādēļ dzīvās būtnes guļ.

Lasīt tālāk ...

Mūsdienu cilvēku miega paradumi ir mainījušies mazāk, nekā domāts iepriekš

Apgaismojums pēc vēlēšanās 24 h diennaktī, kafija, mūždien zvanoši telefoni un elektroierīces ar koši mirdzošiem ekrāniem – kā gan tas varētu neietekmēt mūsu miega paradumus? Uzskats, ka tehnoloģiju dēļ cilvēki ir novirzījušies no „tradicionālā miega” un neguļ gana ilgi, ir plaši izplatīts. Tomēr, kā atklāts jaunā pētījumā, izrādās, ka pēc senajām parašām dzīvojošo, tehnoloģiju neskarto mednieku-vācēju gulēšanas paradumi ir ļoti līdzīgi mūsējiem. Tradicionālo dzīvesveidu piekopjošie cilvēki vidēji ik nakti guļ nedaudz mazāk nekā 6,5 h – aptuveni tikpat, cik vidējais modernais 21.gs. cilvēks. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Emocionālo un racionālo cilvēku smadzenēs ir fiziskas atšķirības

Visus cilvēkus iespējams iedalīt divās lielās grupās. Pirmajā ietilpst tie, kuru rīcība vairāk atkarīga no emocijām, bet otrajā - cilvēki, kuru lēmumi lielākoties ir racionāli. Kas rada šīs atšķirības? Monaša universitātes (Austrālija) pētnieki atklājuši, ka starp emocionālo un racionālo cilvēku smadzenēm pastāv fiziskas atšķirības. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Neurolmage”. 

Lasīt tālāk ...

Vēsturisks atklājums medicīnā: atrasta iztrūkstošā mehāniskā saikne starp smadzenēm un imūnsistēmu

Plašāka interese par sava ķermeņa anatomiju cilvēkiem radās jau antīkajā periodā un tā turpinās līdz pat mūsdienām. Varētu šķist, ka cilvēka organisma iekšējā uzbūve ir izpētīta tik labi, kā teju nekas cits uz šīs planētas, tādēļ lielus pārsteigumus tā vairs nevar sagādāt. Tomēr pavisam nesen amerikāņu zinātnieki pārliecinājās par pretējo. Viņiem izdevās atklāt tiešu saikni starp smadzenēm un imūnsistēmu – saikni, kuras eksistenci zinātnes pasaule noliedza desmitgadēm ilgi. 

Lasīt tālāk ...

Ģeomagnētiskais sensors ļauj aklajiem „redzēt”

Sensorā sistēma sastāv no 5 maņām - redzes, dzirdes, garšas, ožas un taustes, no kurām katra spēj apstrādāt uztverto kairinājumu. Tomēr jaunā pētījumā zinātniekiem izdevies atklāt, ka zīdītāja smadzenes spēj izmantot arī informāciju, ko maņu orgāni klasiski uztvert nespēj, piemēram, magnētisko lauku.

Jaunais atklājums ne tikai rosina pārdomas par, iespējams, neizmantoto galvas smadzeņu potenciālu, bet arī dod cerību, ka nākotnē varētu izdoties atvieglot neredzīgo cilvēku pārvietošanās iespējas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Jaunu neironu veidošanās pieaugušajiem varētu palīdzēt piemēroties apkārtējās vides apstākļiem

Atklājums, ka gan pubertātes vecuma, gan pieaugušu cilvēku un dzīvnieku smadzenes turpina veidot jaunas nervu šūnas jeb neironus, 20.gadsimta 90.gadu nogalē ievērojami mainīja neirozinātnē valdošos priekšstatus (sk. "Pusaudžiem, kļūstot pieaugušiem, smadzenēs veidojas jaunas šūnas", atklajumi.lv, 02.04.2013.). Tomēr jaunizveidoto neironu nozīme smadzeņu darbībā, to rašanās iemesli un specifiskā uzvedība zinātniekiem palika tīta noslēpumā. Tagad jaunu ieskatu par šo neironu iespējamo lomu zīdītāju smadzenēs devuši Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieki. Raksts par pētījumu publicēts žurnālā "Trends in Cognitive Sciences".

Lasīt tālāk ...

Acu aizvēršana uzlabo spēju atcerēties piedzīvoto

Zinātniekiem izdevies atrast jaunus pierādījumus pieņēmumam, ka acu aizvēršana veicina spēju atsaukt atmiņā piedzīvoto. Jauno pētījumu veica Sarejas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki ar mērķi noskaidrot, vai acu aizvēršana uzlabo noziegumu aculiecinieku spēju atcerēties notikušā detaļas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Legal and Criminology Psychology”

Lasīt tālāk ...

Apgūtā pārdomāšana uzlabo spēju mācīties

Teksasas universitātē Ostinā (ASV) izstrādāts jauns pētījums, kas var izrādīties noderīgs mācību metožu uzlabošanā. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem pēc jaunu zināšanu apguves jādod prātam atpūta un iespēja apdomāt uzzināto, lai informācija nostiprinātos. Šāda rīcība uzlabo spēju mācīties vēlāk.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...