Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fizika

Fiziķi atklāj, kā nedzīvas daļiņas var “atdzīvoties” un mainīt savu stāvokli

Emorija universitātes (ASV) fiziķi pierādījuši, ka nedzīvu daļiņu sistēma var “atdzīvoties” un pastāvīgi mainīt stāvokli no kristāliska uz šķidru pat gadījumā, ja apkārtējie apstākļi paliek nemainīgi. Tas ir pirmais pētījums, kurā eksperimentāli izdevies pierādīt šāda veida dinamiku nedzīvās sistēmās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Physical Review Letters”. 

Lasīt tālāk ...

No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioaparāts

Tehnoloģiskās attīstības temps arvien biežāk liek pārvērtēt tādu apzīmējumu kā “portatīvs” nozīmi. Šo atziņu nule apstiprinājuši Harvardas universitātes (ASV) un “Element Six” centra (Lielbritānija) fiziķi, kuri, atskaņojot Ziemassvētku dziesmu, demonstrējuši sabiedrībai savu jaunāko sasniegumu: pasaulē mazāko, no dimanta kristāla izgatavotu radiouztvērēju. Ierīces fizikālās īpašības un lielā izturība nākotnē to varētu ļaut izmantot gan kvantu datoru būvniecībā, gan arī radiosakaru nodrošināšanai tādās skarbās vidēs kā, piemēram, atklātā kosmosā vai īpaši skābajā Venēras atmosfērā.

Raksts par uztvērēju, tā izgatavošanā izmantotajām teholoģijām un darbības principiem publicēts izdevumā “Physical Review Applied”. 

Lasīt tālāk ...

Cik ilgā laikā var izkrist cauri Zemeslodei?

Iztēlojies, ka izroc tuneli caur Zemes centru cauri visai planētai, ielec tajā un ļauj gravitācijai virzīt tevi cauri. Cik ilgs laiks paietu, kamēr tu izkristu cauri? Kamēr sasniegtu otru planētas pusi? Gadu desmitiem ilgi fizikas studenti uzdevumos ir mēģinājuši aprēķināt laiku, kas paietu ceļā un viņiem mācīts, ka pareizā atbilde ir 42 minūtes. Izrādās, ka patiesībā izkrist cauri Zemei varētu ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Atklājumi (fizika): dabīgā radioaktivitāte

1896.g. 2.martā franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels (Antoine Henri Becquerel, 15.12.1852. – 25.08.1908.) iesniedza ziņojumu Francijas Zinātņu akadēmijai par urāna sāļu dabīgās radioaktivitātes atklāšanu. 

Lasīt tālāk ...

Izstrādā īpaši izturīgu materiālu, izmantojot fraktāļveida bišu šūnu formas struktūras

Sešstūrainas, bišu šūnām līdzīgas struktūras atrodamas daudzos bioloģiskajos materiālos. Tagad, kombinējot bišu šūnu struktūru rakstus, Lielbritānijas, ASV un Francijas zinātniekiem izdevies izgatavot īpaši izturīgu un vieglu materiālu, kuram potenciālo pielietojumu varētu atrast visdažādākajās nozarēs, sākot ar medicīnu un beidzot ar kosmiskajām tehnoloģijām un aparātiem.

Lasīt tālāk ...

Kas ir „liekā sekunde”?

Starptautiskās institūcijas ir nolēmušas, ka arī šogad pasaulē universāli koordinētajam laikam netiks pievienota klāt tā dēvētā „liekā” sekunde, kas rodas, ņemot vērā Zemes griešanās ātruma nevienmērīgumu. Kā skaidro VAS „Elektronisko sakari” tehniskais direktors Māris Aleksandrovs, neatbilstība laikā rodas, jo Zemes griešanās ātrums nesakrīt ar atomu etalonu laiku (TAI), līdz ar to ir nepieciešams to kompensēt, atbilstoši pievienojot vai atņemot lieko sekundi. Pretējā gadījumā universāli koordinētais laiks (UTC) nesakritīs ar Saules laiku (UT1). Aprēķināts, ka 600 gadu laikā laika nobīde varētu sasniegt pat stundu.

Lasīt tālāk ...

Zilais ledus

zilais ledus

Latvijas iekšzemes ūdeņus un jūru klājošais ledus, kad segums izveidojies kailsalā, nereti izskatās zilgans - šo iespaidu rada apakšā esošā ūdens krāsa. Tomēr, izzāģējot no tāda ledus kādu gabalu un novietojot to uz baltas pamatnes, zilā krāsa pazūd. Taču, izrādās, zils ledus dabā patiešām pastāv - tas veidojas šļūdoņos, no kuriem kopā ar leduskalniem nonāk okeānā.

Lasīt tālāk ...

Krātiņos ieslodzīti 'graboši' atomi ražos elektrību

Dažādu mašīnu detaļas to darbošanās laikā berzes spēka ietekmē neizbēgami uzkarst, taču šī enerģija parasti tiek iztērēta bez lietderīgā darba atdeves, siltumam nevajadzīgi izdaloties apkārtējā vidē. Daļu no radušās enerģijas varētu savākt, izmantojot termoelektriskus materiālus, kuros, ja tie savieno karstus un aukstus objektus, sāk plūst elektriskā strāva. Šobrīd Vīnes Tehnoloģiju universitātē (VTU) tiek izstrādāts jauna veida, efektīvāks termoelektriskais materiāls. Inovācijas pamatā ir materiāla specifiskā kristāliskā struktūra, kas apvienota ar jaunu, iepriekš praksē neizmantotu fizikālu efektu – kristāliskajā masā neskaitāmos sīkos krātiņos ieslodzītu atsevišķu atomu nemitīgu aharmonisku vibrāciju jeb "grabēšanu" [1].

Lasīt tālāk ...

Tuvojas diena, kad zelts vairs nebūs dzeltens

Zelts un sudrabs - dzeltenais un baltais metāls - simbolizē šķietami nemainīgas vērtības. Tomēr drīz mūsu ikoniskie priekšstati par šo dārgmetālu krāsu var sākt mainīties - Sauthemptonas (Lielbritānija) universitātes zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, kas zeltam vai jebkuram citam metālam var likt mirdzēt visdažādākajās krāsās.

Lasīt tālāk ...

Atkārtots eksperiments apstiprina: neitrīno ceļo ātrāk par gaismu

23. septembrī Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātnieki nāca klajā ar ziņojumu par eksperimenta rezultātiem, kuri liecina, ka elementārdaļiņas neitrīno var ceļot telpā ātrāk par gaismu. Ņemot vērā, ka Einšteina speciālā relativitātes teorija postulē, ka vakuumā nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, šis paziņojums fiziķu vidū tika uzņemts ar krietnu skepses devu. Tagad jauns šo pašu pētnieku iegūts rezultāts apstiprina iepriekš publicētos datus.

Lasīt tālāk ...