Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus attēlus

Spēja atsaukt atmiņā klases biedru vārdus 50 gadus pēc izlaiduma, spēja atcerēties bērnībā iecienītu multfilmu vai grāmatu tēlu – tās ir tikai dažas no situācijām, kas parāda cilvēka atmiņas fantastiskās spējas. Zināms, ka liela loma ilgtermiņa atmiņu veidošanā ir emocijām un atkārtotai pieredzei (klases biedri skolā tika redzēti katru dienu, multfilmu skatījies ik sestdienu u.tml.). Tomēr, kā lai izskaidro to, ka pēc ilga laika spējam atcerēties arī pieredzes, ko esam piedzīvojuši tikai vienu reizi vai pieredzes, kas nav raisījušas spēcīgas emocijas?

Vēlēdamies atrast atbildes uz šo jautājumu, zinātnieki no Tulūzas universitātes (Francija) Prāta un uztveres izpētes centra veica pētījumu – pārbaudīja atmiņu cilvēkiem, kuri bija piedalījušies līdzīgā pētījumā pirms 10 gadiem.

Tulūzas universitātes zinātnieku pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Cognition”.

Laboratorijas apstākļos ir ļoti sarežģīti noteikt, kuri ir galvenie faktori, kas ietekmē atmiņu saglabāšanos. Līdz šim zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka atmiņas noturību ietekmē tas, cik reizes cilvēks ticis pakļauts konkrētajai pieredzei (jo vairāk reižu, jo atmiņa noturīgāka), kā arī tas, cik spēcīgas emocijas piedzīvotais raisījis (jo spēcīgākas emocijas, jo atmiņa ilglaicīgāka).

Jaunajā pētījumā zinātnieki kontrolēja abus faktorus (emocionālo kontekstu un pieredzes biežumu), lai novērtētu, kā darbojas citi atmiņas veidi.

Pētījumā 24 cilvēkiem bez atmiņas traucējumiem lūdza atgriezties laboratorijā pēc 10 gadu pārtraukuma. Pirms 10 gadiem tieši šiem pašiem cilvēkiem eksperimentā tika rādīti vienkārši attēli. Pētījuma dalībniekiem netika dots uzdevums attēlus iegaumēt.

Tagad, pētījuma otrajā daļā pēc 10 gadu pārtraukuma, viņiem pirms dekādes redzētie attēli bija jāatpazīst. Iepriekš demonstrētie attēli pētījuma dalībniekiem tika rādīti kopā ar jauniem, iepriekš neredzētiem attēliem.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka dalībnieki spēja atpazīt 55% iepriekš redzēto attēlu. Ja attēls bija redzēts vismaz 3 reizes, rādītājs sasniedza 57-70%.

Kopumā pētījums parāda, ka pat gadījumos, ja attēls redzēts vien 3 reizes, cilvēks spēj to atcerēties 10 gadus arī gadījumā, ja viņš nav centies to speciāli iegaumēt. Lai gan jau vairākus gadus ir zināms, ka cilvēki spēj atsaukt prātā atmiņas, kurām apzināti piekļūt viņi vairs nespēj, jaunais pētījums parāda, ka šādas atmiņas tiešā veidā var ietekmēt arī cilvēku izvēles un radīt sajūtu, ka redzētais ir jau iepriekš pazīstams (neskatoties uz to, ka apzināti atmiņas par šiem attēliem cilvēka prāta vairs nav).

Tagad pētījuma autori pievērsušies bioloģiskās bāzes meklējumiem jaunajam atklājumam. Pagaidām zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka par šīm atmiņām atbildīga varētu būt neliela specializētu neironu grupa, nevis plašs neironu tīkls.

Avots:

cnrs.fr

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.