Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zeme&Vide

Koraļļiem garšo plastmasa, noskaidrots jaunā pētījumā

Jau ilgi zināms, ka jūras dzīvnieku organismā mēdz uzkrāties bīstams mikroplastmasas daudzums, jo dzīvnieki to sajauc ar garām peldošu laupījumu (Sk.: “90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos”, atklajumi.lv, 07.09.2015.). Tomēr izrādās, ka, iespējams, dzīvniekus piesaista ne tikai plastmasas izskats, bet arī garša.

Djūka universitātes (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka koraļļi plastmasu ēd nevis tāpēc, ka sajauc to ar barību (vizuāli plastmasa koraļļiem “sajaukt prātu” nevar, jo tiem nav acu), bet gan tāpēc, ka koraļļiem pavisam vienkārši patīk plastmasas garša.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Marine Pollution Bulletin”.

Lasīt tālāk ...

Klimata pārmaiņas ietekmē to, kā putni aprūpē savus mazuļus

Klimata pārmaiņas tiešā vai netiešā veidā ietekmē visus dzīvniekus. Gadalaiku pārbīde un ekstremālo gaisa temperatūru pieaugums ietekmē dzīvniekus no fizioloģijas līdz pat populāciju izplatības līmenim. Tomēr zinātniekiem joprojām ir maz skaidrības par to, kā pārmaiņas klimatiskajos apstākļos ietekmē dzīvnieku uzvedību.

Lasīt tālāk ...

NĢ aicina ielūkoties pasaules ievērojamāko alu noslēpumos

Zemes dzīles daudzviet pasaulē slēpj neizpētītus dārgumus – milzīgas alas, grotas, pazemes ezerus, pat mežu audzes un džungļus.

Lasīt tālāk ...

Vai Sahāras tuksnesi radīja cilvēki?

Sahāras tuksnesis ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē. Tas aizņem 9 miljonus kvadrātkilometru lielu platību jeb vairāk nekā ¼ daļu no visa Āfrikas kontinenta. Tomēr Sahāras reģions ne vienmēr ir izskatījies tāds, kāds tas izskatās šodien. Pirms 10 tūkstošiem gadu Sahārai bija raksturīgas zaļa, auglīga, ar bagātīgu veģetāciju klāta ainava.

Lasīt tālāk ...

Zemes tehnosfēras svars sasniedzis 30 triljonus tonnu

Šobrīd Zemes tehnosfēras svars ir sasniedzis aptuveni 30 triljonus tonnu. Tas nozīmē, ka uz katru Zemes virsas kvadrātmetru ir vidēji 50 kilogrami tehnosfēras jeb cilvēka veidotas struktūras – dzīvojamās mājas, rūpnīcas, datori, atkritumi, mobilie telefoni u.t.t.

Aprēķinus par Zemes tehnosfēras pašreizējo svaru veikusi internacionāla zinātnieku komanda Leičesteras universitātes (Lielbritānija) ģeologu vadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Antropocene Review”. 

Lasīt tālāk ...

Astoņas vietas, kuras jau ietekmē klimata pārmaiņas

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Labas ziņas klimatam: jau 3 gadus saglabājas zems globālais oglekļa emisiju līmeņa pieaugums

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko globālā mērogā saskaras pasaule. Tā kā šis ir jautājums, kas vienlīdzīgi skar visas pasaules valstis, tā risināšana ir ļoti sarežģīts process, jo risinājuma meklējumi saistīti ar apjomīgu vienošanos un līgumu slēgšanu starp valstīm, kuru motivācija iesaistīties ir ļoti mainīga.

Lasīt tālāk ...

Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?

Pēc II pasaules kara, kura laikā pirmo reizi tika izmantotas atombumbas un kopš cilvēces atkarība no naftas un akmeņoglēm sasniegusi vēl nepiedzīvotus apmērus, zinātnieki sākuši runāt par Zemes ieiešanu jaunā laikmetā – antropocēnā.

Lasīt tālāk ...