Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Koraļļiem garšo plastmasa, noskaidrots jaunā pētījumā

Jau ilgi zināms, ka jūras dzīvnieku organismā mēdz uzkrāties bīstams mikroplastmasas daudzums, jo dzīvnieki to sajauc ar garām peldošu laupījumu (Sk.: “90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos”, atklajumi.lv, 07.09.2015.). Tomēr izrādās, ka, iespējams, dzīvniekus piesaista ne tikai plastmasas izskats, bet arī garša.

Djūka universitātes (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka koraļļi plastmasu ēd nevis tāpēc, ka sajauc to ar barību (vizuāli plastmasa koraļļiem “sajaukt prātu” nevar, jo tiem nav acu), bet gan tāpēc, ka koraļļiem pavisam vienkārši patīk plastmasas garša.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Marine Pollution Bulletin”.

Eksperimenta laikā teju visos gadījumos koraļļi ignorēja piedāvātās smiltis, to vietā izvēloties jebkāda veida plastmasu. Turklāt eksperiments parādīja, ka, lai gan koraļļi ēd visa veida plastmasu, priekšroku tie dod “tīrai” mikroplastmasai. Pie šāda secinājuma zinātnieki nonāca, sadalot koraļļus divās grupās un ievietojot grupas nošķirtās barošanās tvertnēs. Vienas grupas koraļļiem 30 minūtes bija iespēja baroties ar mikroplastmasu bez piejaukumiem, bet otrai – ar mikroplastmasu, kas pārklāta ar baktērijām. Pēc eksperimenta beigām noskaidrojās, ka koraļļi “tīro” mikroplastmasu bija iecienījuši pat 3 reizes vairāk.

Tas parāda, ka plastmasai, visticamāk, ir kāda(s) īpašība(s), kas koraļļiem to padara pievilcīgāku par dabīgajā vidē pieejamo barību.

“No rūpnīcas nākušā plastmasā ir simtiem dažādu ķīmikāliju. Jebkura no ķimikālijām vai to kombinācija var darboties kā stimulants, kas padara plastmasu par iekārojamu barību koraļļiem,” izteicies viens no pētījuma vadītājiem, Aleksandrs Seimurs (Alexander Seymour).

To, kuras tieši vielas piesaista koraļļus, zinātnieki plāno izpētīt turpmākajā darba gaitā. Vēl turpmākajā izpētē plānots noskaidrot, vai šīs vielas darbojas kā stimulants arī uz citiem jūras dzīvniekiem.

“Ja mums šobrīd izdodas ražot plastmasu, kas jūras dzīvniekiem tik ļoti garšo, mēs ceram, ka nākotnē mums varētu izdoties izgatavot arī tādu plastmasu, kas nav viņu gaumē.

Eksperimenta VIDEO:

Šādā veidā būtu iespējams krietni mazināt mikroplastmasas piesārņojuma draudus jūras dzīvniekiem,” iegūtos rezultātus komentējis A. Seimurs.

Mikroplastmasa ir smalkākais plastmasas veids. Tās ir nelielas plastmasas daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz 5 mm.

Mikroplastmasas uzkrāšanās okeānos sākās pirms aptuveni 40 gadiem un mūsdienās tās koncentrācija Pasaules okeānā ir sasniegusi bīstamu līmeni (Sk.: “Zinātnieki norūpējušies par mikroskopiskā piesārņojuma draudiem Pasaules okeānā”, atklajumi.lv, 20.07.2014.).

Mikroplastmasas piesārņojums ir bīstams jūras dzīvniekiem, to skaitā putniem, bruņurupučiem, zivīm, bezmugurkaulniekiem un jūras zīdītājiem.

Mikroplastmasas daļiņas lielākoties nonāk dzīvnieku organismā, jo tie piesārņojošās vielas sajauc ar barību. Mikroplastmasa dzīvnieku organismā var radīt gremošanas trakta aizsprostošanos, radīt viltus sāta sajūtu un mazināt dzīvnieku enerģijas rezerves. Turklāt ķīmiskās vielas, ko satur plastmasa, uzkrājas dzīvnieku ķermeņos un to bioloģiskā ietekme vēl nav līdz galam izpētīta, tādēļ ilgtermiņa sekas ir neprognozējamas.

Avots:

nicholas.duke.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.