Saules sistēma
Jaunumi „Rosetta” misijā: no komētas izdalītais ūdens daudzums pieaudzis desmitkārši
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 29 Janvāris 2015 09:00
- Autors Agnese Reķe
Joprojām turpinās komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko izpētes projekts. (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). NASA pētnieki ziņo, ka komēta, tuvojoties Saulei, sākusi izdalīt ievērojami vairāk ūdens – 4 km platā komēta 2014.gada augusta beigās ik sekundi kosmosā izdalīja tādu ūdens tvaiku daudzumu, kas uz Zemes būtu līdzvērtīgs 1,2 litriem ūdens. Tas ir par desmit reizēm vairāk nekā novērojumu perioda sākumā 2014.gada jūnijā. Pētījuma rezultāti publicēti 2015.gada janvāra žurnāla „Science” speciālizlaidumā, kas veltīts „Rosetta” misijai.
Ko varēsim novērot debesīs 2015. gadā?
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 18 Janvāris 2015 09:00
- Autors Atklajumi.lv
2015. gadā ir gaidāmi daudzi nozīmīgi astronomiski notikumi. Dažādos pasaules reģionos būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums. Janvārī un februārī Zemes ziemeļu puslodē būs novērojama Lavdžoisa komēta.
'Rosetta' misijas dati liecina: Zemes ūdens, iespējams, nav nācis no komētām
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 24 Decembris 2014 09:00
- Autors Agnese Reķe
2014.gada 13.novembrī uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko nolaidās kosmosa kuģa „Rosetta” kosmiskā zonde „Philae”, kļūstot par pirmo cilvēku radīto ierīci, kam izdevies nolaisties uz komētas (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.).
2014.gada 19.oktobris – lielā diena astronomijā jeb Siding Spring komētas pārlidojums Marsam
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 15 Oktobris 2014 09:00
- Autors Agnese Reķe
Tuvojas astronomijas pasaulei nozīmīga diena – jau šā gada 19.oktobrī 139,500 km attālumā no Marsa (salīdzinājumam – divreiz mazāks attālums, nekā starp Zemi un Mēnesi) garām lidos komēta C/2013 A1, kas pazīstama arī ar nosaukumu Siding Spring. Komēta Sarkanajai planētai atradīsies vairāk nekā 10 reizes tuvāk par attālumu, kādā līdz šim novērota kāda komēta Zemes tuvumā.
Pētot Lībijas stiklu, atrod senas, virs Sahāras uzsprāgušas komētas kodola daļu
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 15 Oktobris 2013 09:00
- Autors Aliens.lv
Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Senās Ēģiptes 18. dinastijas faraona Tutanhamona kapa dārgumiem, kurus 1922.g., pēc 32 gadsimtu aizmirstības, dienas gaismā atkal izcēla angļu arheologs Hovards Kārters. Šo dārgumu vidū ir arī kāda labi saglabājusies sakta, kuras vidū redzams no dzeltena silīcija stikla darināts spārnots skarabejs - svētā, neredzamo radīšanas spēku simbolizējošā Ēģiptes mēslu vabole. Izrādās, šī vabole, jeb, pareizāk sakot, stikls, no kā tā izgatavota ir radies pirms 28,5 miljoniem gadu, kad Zemes atmosfērā virs mūsdienu Ēģiptes uzsprāgusi komēta. Sprādzienā atbrīvojās liela termālā enerģija, kas tuksneša smiltīs aptuveni 6000 km2 plašā apvidū izveidoja plānu stikla kārtiņu. Miljonu gadu laikā, smiltīm kustoties un pārvietojoties, tā sauktais Lībijas stikls ir erodējis, sadaloties nelielos dzelteni zaļganos gabalos, kurus Nīlas lejteces un Vidusjūras dienvidu piekrastes iedzīvotāji jau izsenis izmantojuši rīku un rotas lietu izgatavošanā. Pētot Lībijas stikla iegulas, zinātnieki nejauši uzgāja arī vienu nelielu, tumšas krāsas oli, kura sastāva analīzes ļāva izvirzīt hipotēzi, ka tas ir pirmais zināmais, kādas uz Zemes nonākušas komētas kodola fragments.
Ūdens uz Mēness rodas Saules vēja ietekmē
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 27 Novembris 2012 09:00
- Autors Aliens.lv
Mēness iežos ieslēgtā ūdens avots ir Saules vējš - jonizētu daļiņu plūsma, kas nemitīgi tiek izsviesta no zvaigznes ārējās daļas un veido planetāro sistēmu iekļaujošu magnetosfēru jeb heliosfēru. Pie šāda slēdziena nonākuši Mičiganas universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience.
Ar Šmidta teleskopu Baldones observatorijā otrais atklātais asteroīds nosaukts observatorijas dibinātāja Ikaunieka vārdā
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 26 Aprīlis 2012 00:00
- Autors Aliens.lv
Latvijas universitātes Astronomijas institūtam sadarbojoties ar Starptautiskās astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu, mazajai planētai, līdz šim ar pagaidu apzīmējumu 2010 GC158, piešķirts numurs 284984 un dots vārds „Ikaunieks" par godu Baldones observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam (28.IV 1912. – 27.IV 1969.).
Baldones observatorijā ar Šmidta teleskopu pirmo reizi Latvijā atklāta mazā planēta, kurai dots vārds „Baldone”
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 23 Decembris 2011 00:00
- Autors Aliens.lv
Latvijas universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā cieši sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV (IAU Minor Planet Center – MPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu „Baldone" debess velvē.
Oksidējoša reaģenta atklājums ļauj pārskatīt Marsa misijas "Viking" rezultātus: uz planētas tomēr varētu būt dzīvība
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aliens.lv
Viens no galvenajiem XX gs. 70.gados īstenotās ASV NASA Marsa programmas "Vikings" uzdevumiem bija dzīvības liecību meklējumi uz Sarkanās planētas.
1976.gadā uz Marsa nosēdās divas zondes, kuras, līdz ar citiem eksperimentiem veica augsnes pārbaudes, mēģinot atrast organisku, uz oglekļa bāzes veidotu vielu pēdas. Rezultāti bija negatīvi, taču tagad, 2008.g. Marsa augsnē atklātā stipri oksidējošā perhlorāta sāls kontekstā, tie ir pārskatīti un nu zinātnieki domā, ka uz planētas virsmas tomēr varētu būt atrodamas mikrobu dzīvības formas.
Pirmajam Mēness uzņēmumam - 170
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 24 Marts 2010 00:00
- Autors Aliens.lv
1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.
Jaunākie komentāri
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...
Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm
Dr.biol. Jēkabs Raipulis. Cilvēka dzimums no bio-psiho-sociālā aspekta...