Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Vai Tunguskas meteorīts bijusi daļa no Zemes augšējos slāņos sadalījušās komētas?

Tunguskas fenomens ir viena no lielākajām mīklām. 1908. gada 30. jūnijā spožs bolīds šķērsoja debesis virs Baikāla ezera, netālu no Krievijas un Mongolijas robežas. Dažas sekundes vēlāk aptuveni 600 kilometrus uz ziemeļaustrumiem nogranda sprādziens. Tika nolauzti koki platībā, kas līdzvērtīga Luksemburgas valstij. Kas bija šis objekts? Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un izmainot pasaules vēstures gaitu.

Par laimi sprādziens notika virs praktiski neapdzīvota reģiona. Trīs naktis debesis bija gaišas. Tika ietekmēts Zemes magnētiskais lauks, kā rezultātā spēcīgi seismiskie un akustiskie viļņi satricināja planētu.

Kā iespējamais iemesls tiek minēts asteroīds, komētas kodols, citplanētiešu kuģis un pat Teslas eksperimenti. Sprādziens, kurš bija līdzvērtīgs vairāk kā 1000 uz Hirosimas nomesto atombumbu sprādzienam, neatstāja ne mazāko krāteri. Tiek uzskatīts, ka līdzīga izmēra objekts nokrita Ziemeļamerikā pirms aptuveni 12 000 gadu, izraisot masīvu dzīvnieku valsts izmiršanu un globālu atdzišanu. Tunguskas fenomens neatstāja praktiski nekādu iespaidu.

Edvards Dobriševskis no Krievijas Zinātņu akadēmijas apgalvo, ka ir atradis pareizo atbildi. Virs Tunguskas esot sprāgusi komēta. Ar ko tad atšķiras Dobriševska ideja no to zinātnieku uzskatiem, kuri domā, ka Tunguskas sprādziena vaininieks ir komētas kodols? Izrādās, ka Krievijas zinātnieks ir aprēķinājis, ka šajā gadījumā Zemes atmosfēras augšējos slāņus pa tangenciālu trajektoriju šķērsojusi milzīga komēta, kura tur ir sadalījusies. Lielākā daļa komētas aizlidoja tālāk. Dobriševskis uzskata, ka būtu iespējams atrast šo komētu. Mazākā daļa strauji uzkarsa līdz beidzot uzsprāga virs Tunguskas.

Pagaidām it kā nekā īpaša šajā teorijā nav. Tomēr tālāk seko pavisam kas jauns. Tā kā mūsdienu zināšanas par komētu sastāvu ir daudzkārt uzlabojušās, situāciju iespējams modelēt, ņemot vērā komētas ķīmisko sastāvu. Dobriševskis uzskata, ka šai komētai bijusi raksturīga augsta ūdeņraža peroksīda koncentrācija. Komētai uzkarstot, tas sadalījies ar milzīgu sprādzienu virs Tunguskas, atstājot aiz sevis skābekli un ūdeņradi. Tādēļ bojājumi, ko radīja šis objekts, uzsprāgstot kā ūdeņraža peroksīda bumba, ir daudz mazāki, nekā, ja šāds objekts tiešā veidā būtu ietriecies Zemē. Tad tas būtu atstājis aiz sevis 3,5 - 8 km lielu krāteri. Atmosfērā izsviestie putekļi izraisītu globālu atdzišanu un klimata katastrofu.

"Ķīmiskā sprādziena enerģija ir daudz zemāka nekā objekta kinētiskā enerģija," piebilda Dobriševskis. Viņa teorija vislabāk izskaidrojot kādēļ tik milzīgs objekts nav izraisījis daudz postošākas sekas. Tas izskaidro arī faktu kādēļ nav atrasts neviens fragments un krāteris.

Raksts pārpublicēts no starspace.lv

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.