Atklājumi.lv

Jaunumi „Rosetta” misijā: no komētas izdalītais ūdens daudzums pieaudzis desmitkārši

Joprojām turpinās komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko izpētes projekts. (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). NASA pētnieki ziņo, ka komēta, tuvojoties Saulei, sākusi izdalīt ievērojami vairāk ūdens – 4 km platā komēta 2014.gada augusta beigās ik sekundi kosmosā izdalīja tādu ūdens tvaiku daudzumu, kas uz Zemes būtu līdzvērtīgs 1,2 litriem ūdens. Tas ir par desmit reizēm vairāk nekā novērojumu perioda sākumā 2014.gada jūnijā. Pētījuma rezultāti publicēti 2015.gada janvāra žurnāla „Science” speciālizlaidumā, kas veltīts „Rosetta” misijai.

Novērojumi veikti ar „Microwave Instrument for Rosetta Orbiter” (MIRO), kosmosa kuģa „Rosetta” spektrometru, kas paredzēts komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko izdalīto gāzu pētniecībai. Nelielā izmēra spektrometrs mēra komētas izdalīto oglekļa monoksīda, amonjaka, skābekļa u.c. vielu daudzumu. „MIRO” galvenais mērķis ir uzkrāt informāciju par to, kā komētas ledus pakāpeniski pārvēršas gāzēs un fiksēt temperatūras izmaiņas, kas rodas, komētai pietuvojoties Saulei.

Par „MIRO” datu apstrādi atbildīgā zinātnieku komanda ziņojusi arī par novērotu parādību, ka gāzes no visām komētas vietām neizdalās vienādā daudzumā. 67P/Čurjumovs-Gerasimenko kodols sastāv no divām dažāda izmēra daivām, kas bieži tiek dēvētas par ķermeni un galvu komētas „pīlesveida” formas dēļ. Abas daivas savieno tā dēvētais kakla reģions, no kura, kā liecina novērojumu dati, izdalījies ievērojams daudzums no fiksētajām gāzēm. Tāpat gāzu izdalīšanās ātrums ievērojami variē arī laika griezumā.

„Ja mēs būtu novērojuši tikai vienmērīgu izdalīto gāzu daudzuma pieaugumu, nerastos nekādi jautājumi par kodola daļu atšķirībām. Taču mēs novērojām pēkšņus pieaugumus gan ūdens, gan oglekļa dioksīda izmešu daudzumos. Mainība varētu būt skaidrojama ar temperatūras vai sezonālo efektu, vai arī tas varētu norādīt uz iespējamību, ka komētas agrīnajā Saules sistēmā migrējušas,” norādījusi pētījumā iesaistītā zinātniece Mirta Hesiga (Myrtha Hässig). Kā Hesiga paskaidro, "ja komētas atmosfēras sastāvs atspoguļo kodola sastāvu, tad [izplūstošo gāzu sastāva] variācijas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka kodols veidojies satriecoties un savienojoties vairākiem mazākiem ķermeņiem, kas radušies dažādos agrīnās Saules sistēmas reģionos. Šis atklājums varētu kardināli izmainīt teorijas par komētu veidošanos kā arī mainīt uzskatus par komētu sastāva un izcelsmes vietas saistību."

„Situācija uz komētas varētu ievērojami mainīties, pieaugot tās temperatūrai. „MIRO” novērojumus būs nepieciešams rūpīgi analizēt, lai noskaidrotu, kādi faktori, neskaitot Saules siltumu, ietekmē komētas gāzu izdalīšanos,” par turpmāko darba gaitu informējis „MIRO” misijas galvenais pētnieks Sems Gulkis (Sam Gulkis).

Šobrīd novērojumu dati liecina, ka no 67P komētas visaktīvāk izdalās ūdens tvaiki, taču atsevišķos laika periodos emitētā oglekļa monoksīda un dioksīda daudzums strauji pietuvojas ūdens tvaiku rādītājam.

Pašlaik turpinās „MIRO” novērojumu datu izpēte, lai apzinātu komētas izdalīto gāzu apjoma mainību, kā arī izmaiņas gāzi izdalošajos kodolos, kas rodas, samazinoties komētas attālumam līdz Saulei. Šī informācija zinātniekiem palīdzēs saprast komētu evolūciju. Turklāt gāzu izdalīšanās apjoms ir nozīmīgs arī „Rosetta” navigācijas komandai, jo gāzes var mainīt kosmosa kuģa lidojuma trajektoriju.

Komētas ir kā laika kapsulas, kas satur materiālus, kuri saglabājušies no laika, kad Saule sistēma vēl tikai veidojās. Pētot komētu gāzes, putekļus, kodolu struktūru un organiskos materiālus, iespējams iegūt unikālu informāciju par Saules sistēmas veidošanās vēsturi un iespējams pat par to, kā uz Zemes nonākusi dzīvība. Tā kā vēl nekad neviena "astes zvaigzne" nav pētīta tik tuvu un detāli kā visu pasaules astronomijas entuziastu uzmanības lokā šobrīd esošā 67P/Čurjumovs-Gerasimenko komēta, zinātnieki cer, ka „Rosetta” misija būs atslēga, kas ļaus paplašināt zināšanas par Saules sistēmas evolūciju un gūt atbildes uz pagaidām neatbildētiem jautājumiem.

Šobrīd „Rosetta” atrodas ap 170 miljonu km lielā attālumā no Zemes un ap 148 miljonu km lielā attālumā no Saules, un tās attālums līdz Saulei ar katru brīdi mazinās. „Rosetta” misija sniedz cilvēkiem vēl nebijušu iespēju sekot līdzi tuvplānā tam, kā komēta, tuvojoties Saulei, no auksta, ar ledu klāta objekta pārvēršas aktīvā, gāzi un putekļus izdalošā ķermenī.

Attēls: Komētas modelis, kurā ar krāsām norādīti dažādu gāzu intensīvākas izplūdes reģioni. Sarkanos un dzeltenos reģionos dominē CO un CO2 izplūdes. Avots: ESA/Rosetta/MPS publicitātes attēls.

Avoti:

jpl.nasa.gov
blogs.esa.int

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.